Map/area: Klievezers (Smiltene)
Organiser: OK Azimuts
Country: Latvia
.jpg)
Šo Latvijas Kausa posmu es gaidīju ļoti. Klievezera mežs ir vieta, kur es bērnībā izaugu kā orientierists. Ļoti daudz laika esmu pavadījis gan pie Klievezera, gan pilskalna mežā. Nav tādas vietas, kur šajā mežā es nebūtu bijis. Savulaik arī Azimutam šajā mežā plānoju distances. Tāpēc uzzinot, kur Mazās Balvas 1. dienā būs starts, uzreiz bija skaidrs kāds būs distances plānojums. Pirmie punkti riebīgajā mežiņā aiz pilskalna, tad pāris etapi lielajā reljefā, tad distances vidusdaļa Klievezeram pa ziemeļu pusi, tad kādi etapi karūsiņu dīķa mežā, un tad pāri zaļajam purvam atgriezīsimies uz pilskalnu. Precīzi uzminēju distances plānojumu! Mežs pa 30 gadiem ļoti ir izmainījies, daudzviet pārvērties džungļos. Būšu godīgs - man vecā karte jeb ''krievene'' patika daudz labāk. Nekā lieka tajā kartē un reljefs ļoti labi uztverams. Jaunā karte tik raiba, ļoti dominē zaļā krāsa, un izskatās ka pat reljefs ir mainījies, vai nu arī sazīmēti vairāk sīki ieloki, ieplaciņas un pauguriņi. Nezinu kā tiem kas skrēja šeit pirmo reizi, bet man bija pārāk daudz liekas informācijas kartē. Un ja jau esmu subjektīvs, tad ne visai patika distances plānojums. Ilgvars bija saplānojis pāris punktus nesmukākajās vietās (1-2, 7-8, 10-11), es būtu skaistāku plānojumu izvēlējies, izvairoties no džungļiem un vairāk palaidis pa balto mežu pie pilskalna un tālajā galā pie Zaķu ielas. Kā tad man gāja savā bērnības mežā? Negāja. Fiziski esmu bedrē un paskriet savā tempā joprojām nevaru. Tā kā distance nepārsteidza, tad 1. un 2. kp paņēmu ļoti prātīgi, uz 3. un 4. kp kartē ieskatījos minimāli, bet uz 5. kp 1 minūtes kļūda. Priesterkalns labi zināms, bet nenolasījās man tas ieloks terasē starp horizontālēm, tāpēc biju pa zemu un paskrēju garām punktam. Uz 6. kp atkal kartē varēju neskatīties, skaidrs ka punkts dziļajā Klievīša ieplakā, bet 7. un 8. kp ļoti nepatika. Tur tas mežs, rupji sakot, ir tā sadirsts, ka vienmēr negribīgi lienu iekšā tajos džungļos. Arī uz 9. kp varēja turpināt lauzties pa džungļiem, bet es izvēlējos godīgi apskriet apkārt. Tajā mikroieplakā vienmēr tiek likts punkts. Nu bet 10. un 11. kp es nebūtu vispār licis. Gribējās jau lai citi Latvijas orientieristi redz cik skaists mežs Smiltenē, bet šie abi punkti ritīgos Brantu džungļos. Te satiku ukraiņu draugu Vaļeru, kurš laikam bija sakļūdījies kaut kur, jo startēja 2 minūtes pirms manis. Man tas skriešanas ātrums nekāds, tāpēc uz 12. kp Valērijs aizskrēja vienkārši prom no manis. Uz 13. kp atkal etaps kur kartē nav jāskatās, tāpat kā 14. kp pāri dzērveņu purvam labi zināms. Uz 15. kp izmantoju iespēju apskatīt nākamo etapu, jo šādu etapu jau biju paredzējis. Tāpēc pāri zaļajam purvam uz 16. kp bez domāšanas apkārt pa taku. 17. kp tīrākā formalitāte, bet uz 18. kp ieberzos. Ir gan plusi, gan mīnusi tam, ka tik ļoti labi pārzini apvidu. Plus tāds, ka daudz kur varēju skriet, kartē neskatoties, jo jau zinu kur būs punkts. Bet mīnus tāds, ka daudz kur veicu pārāk lielus līkumus pa takām, jo zinu kas sagaidāms pa taisno. Uz 18. kp zināju, ka tā nogāze pa taisno ir galīgi neskrienama, tāpēc izvēlējos locīt apkārt pa stigu. Vismaz 1 minūte zaudēta, jo līkums bija pārāk liels. Tad jau labāk būtu skrējis caur purvu, ja gribēju izvairīties no tās nogāzes.
Pēdējais 19. kp pa taku uz pilskalna pļaviņu, kur finišs ir bijis neskaitāmiem Azimutiem, 8CBR kausiem un šķiet pāris Mazās Balvas arī te iepriekš jau ir notikušas. Kļūdās pazaudēju aptuveni 2 minūtes, pārējais laiks zaudēts tīri uz fizisko formu, tāpēc pieticīgā 10. vieta. Ar tik labām apvidus zināšanām, man šo distanci stabili būtu bijis jāveic vismaz 35 minūtēs, bet ko tur slēpt, es pāris vietās distancē pat gāju, jo vienkārši nevarēju paskriet. Nekas. Tāpēc jau nebūšu negatīvs. Prieks redzēt tik daudz orientieristus savās bērnības takās un liels paldies Azimutam, Aldim, Otāram, Ilgvaram un pārējiem par šiem orientēšanās svētkiem Smiltenē. Interesanti, ka M45 grupā šodien sanāca uzskrieties arī ar saviem jaunības dienu cīņu biedriem - Andri Lapiņu (Lapinenu), Jāni Matveju (Džoni), Raivi Grīviņu (Raikinu), Sandi Zuzānu (Blomes čali) un Jāni Butānu (Burkānu). Tik daudz atmiņu par šo mežu. Kā pirms 35 gadiem te sāku, tā joprojām turpinu orientēties!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru