Klievezers (Smiltene)

 

Category: Mazā Balva 2026 2. diena (24.05.26)

Map/area: Klievezers (Smiltene)

Organiser: OK Azimuts

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

8.5 km 19 kp - 1:21:48 - 11/17

Mazās Balvas otrā diena bija kā pāršķirstīt bērnības atmiņu kladi. Ļoti jocīgi tā skriet Latvijas Kausa posmu, kad vairāk vai mazāk visas punktu vietas zināmas. Starts Klievezera pludmalē. Šis ir ezers, kurā iemācījos peldēt. Ja vasarā nebiju mājā, tad visticamāk mani varēja satikt pie Klievīša. Galīgi sīki pat peldējām pāri ezeram, bet tā kā spēka nebija pārpeldēt atpakaļ, tad atpakaļ nācās skriet pa purvu, kurš vietām bija kā paklājs virs ezera. 1. kp vecajā motokrosa trasē. No trases pat vēl ir palikušas pāris virāžas mežā, un lai nokļūtu pa taisno pie punkta, jāskrien pāri lielajam tramplīnam. Uz 2. kp skaidrs, ka pa taisno cauri čūskulājam vietējie labprātīgi nedodas, tāpēc uzreiz skrēju ārā uz Jaunās ielas. Bet Zaķu ielas galā mazliet sajuka debespuses, sāku virzīties uz ziemeļiem nevis dienvidiem. Punkts netālu no mūsu karūsiņu dīķa. Ar Jāni un Ivaru cēlāmies 5 no rīta, jo no rītiem vislabāk ķērās zivis. Stādījām rekordus. Ap 10 no rīta atnākot mājā, vienmēr skaitījām kuram kanniņā vairāk zivis. Lielākās zivis salaidām mucā, lai vēlāk atdotu kaķim, bet mazākās Jāņa tētim, kurš pēc tam brauca ķert līdakas ''uz dzīvo''. 3. kp tumšajā mežā. Nekad šis meža nostūris nav paticis. Vai nu tuvējie kapi, vai bomžu būda, vai lielie lapkoki skujkoku mežā, bet kaut kas šajā vietā lika justies neomulīgi. Uz 4. kp mazliet garāks pārskrējiens uz Silvas mežu. Vispirms pa tiltiņu pāri Abulam un cauri vasarnīcu rajonam. Agrāk gan tur bija izgāztuve, kuru vēlāk izlīdzināja un pārvērta par pļavu. Tagad jauks vasarnīcu rajons, kur vairākiem orientieristiem ir vasaras mājas. Neesmu drošs vai ar vienu kāju neiekāpu tur olīvzaļajā, jo aiz pirts viena daļa pļavai bija zīmēta dzeltena un otra olīvzaļa. Pats 4. kp blakus jaunaudzītei, kurā pērnā gada Azimutā ilgi nevarēju atrast vienu no kontrolpunktiem, tāpēc šoreiz locīju apkārt tai vietai. 

Skrienot uz 5. un 6. kp varēju atcerēties, cik bieži te esmu staigājis pirms aptuveni 25 gadiem plānojot distances un liekot kontrolpunktus Azimutam, jo ļoti rūpīgi piegāju uzticētajam darbiņam. Man šķiet vienā no Azimuta sezonām 4 vai 5 kārtām biju distanču priekšnieks. Savukārt uz 7. kp jāskrien garām vecajai šautuvei, kur laikam mednieki trenējās šaut. Te varēja salasīt tukšās medību čaulas, kurām gan pielietojuma nekāda nebija un tāpat kaut kur mežā vai upē tika izmētātas. 8. kp pie stādaudzētavas sētas, bet 9. kp pie Sprenīšu avota. Agrāk uz šo vietu nācu brīnīties, kā ūdens caur burbuļojošām smiltīm tek laukā no zemes. Tagad kad sen vairs nedzīvoju Smiltenē, šī vieta ir izveidota kā tūrisma objekts un ļoti daudzi te brauc pēc dzeramā ūdens. 

Uz 10. kp garais etaps pāri purvam. Ja vien kāds zinātu, cik daudz stundas esmu pavadījis tajā purvā, un cik daudz bebru dambjus tur izjaucis. Atceros, ka diezgan regulāri ar vecajām kartēm devos tur cīnīties ar bebriem, jo negribējās ka smuks mežs pārvēršas par ezeru. Arī ekspedīcijā gar Abulu ir iets vairākas reizes, jo gribējās atrast to vietu, kur tad sākas upe. Kā redzams kartē, netiku galā ar tiem bebru nedarbiem, tur viss ir pārpurvojies. Tāpēc nebija vēlme tur atgriezties. Atlika izvēlēties kreiso vai labo ceļu variantu. Izvēlējos labo variantu, jo tur praktiski nebija jāorientējas. Beidzot šosezon garajā distancē ir labas sajūtas, nav jācīnās ar vēdera problēmām un arī nav tas smagnējais solis. Protams, te pa ceļu skrienot, gribētos jau 5 min/km tempu nevis 6 min/km kruīzu, bet laikam jau jāsamierinās, ka ātrāks vairs nekļūšu. Cīnoties uz 11. kp, sapratu cik tomēr mežs pa šiem gadiem ir mainījies un šī vieta pat kļuvusi nepazīstama, jo arī 12. kp rajonu vairs īsti neatpazinu, kaut gan arī tajā bedrainajā kalniņā ir veikti bērnības dienu izpētes darbi. Tur agrāk bija mežabrāļu bunkurs. Visvairāk ir žēl par 13. kp rajonu. Mežs ar iespaidīgām reljefa formām ir pārvērsts parastā izcirtumā. Uz 14. kp gar kontūriņu atcerējos, ka šodien tak skrienu garo distanci. Pulkstenis jau rāda stundu, tāpēc var iesūkt želeju, jo pie 15. kp būs ūdens, kaut gan tā īsti nemaz neprasījās. Uz 15. kp kā jau vietējais Drandas upi šķērsoju pa ceļu pāri tiltam. Aiva pie punkta pasniedza ūdens glāzi un noteica, ka tikai vietējie skrien no tās puses, pārējie laužoties kaut kur no upes džungļiem laukā. 

Distances beigu daļā sastrādāju pāris dumības, jo uz saguruma fona kļuvu paviršs un ''ai es tak te visu zinu''. Uz 16. kp pilnīgi nevajadzīgi atgriezos uz grants ceļa, kaut gan punkts bija jāņem no otras puses pa mazo taciņu. Bet uz 17. kp apmaldījos pats savā mežā. Pilskalna mežu agrāk tā pārzināju, ka mierīgi ar baltu lapu tur atrastu kontrolpunktus. Jāizvēlas kā aplocīt stāvo Priesterkalnu. Varētu pa kreiso pusi pa stigu, bet tā stiga arī ir visai kalnaina. Tieši tur jaunībā nomaucos ar slēpem un izsitu atslēgas kaulu, un tāpēc uz slēpēm vairs nekāpju. Vislabākais variants izskatās pa labo pusi pa mazo taciņu gar vakardienas 5. kp, tur būs vismazākais kāpums jāpievar. Diemžēl pirms paša punkta pārķēru takas un pazudu. Attapos pie džīzaskraistsuperstār koka skulptūras. Baigā paviršība sanāca, bet labi ka biju noķēris ZuzānSandi, tas iedeva motivāciju pie 18. kp viņu saķert un uz 19. kp gar pilskalnu lidot ar pilnu jaudu. 

Finišēt pilskalna pļaviņā Latvijas Kausa posmā, tas bija kā bērnības sapņa piepildīšana. Tāds prieks par Azimuta komandu, par tik labu sacensību noorganizēšanu, un iespēju man atgriezties bērnības takās. Ja vien nu jau pirms vairāk kā 20 gadiem nebūtu pārcēlies uz Angliju, es droši vien būtu daļa no šīs Azimuta komandas, ja ne pat vairāk, jo bija sajūta, ka Aldis vēlas kaut kad nākotnē nodot man savus pienākumus, arvien vairāk iesaistot Azimuta kārtu organizēšanā. Šobrīd esmu valmierietis un pārstāvu Burkānciema komandu, bet Smiltenes mežos vienmēr būs prieks atgriezties un pakavēties atmiņās.

Klievezers (Smiltene)

Category: Mazā Balva 2026 1. diena (23.05.26)

Map/area: Klievezers (Smiltene)

Organiser: OK Azimuts

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.6 km 19 kp - 43:52 - 10/19

Šo Latvijas Kausa posmu es gaidīju ļoti. Klievezera mežs ir vieta, kur es bērnībā izaugu kā orientierists. Ļoti daudz laika esmu pavadījis gan pie Klievezera, gan pilskalna mežā. Nav tādas vietas, kur šajā mežā es nebūtu bijis. Savulaik arī Azimutam šajā mežā plānoju distances. Tāpēc uzzinot, kur Mazās Balvas 1. dienā būs starts, uzreiz bija skaidrs kāds būs distances plānojums. Pirmie punkti riebīgajā mežiņā aiz pilskalna, tad pāris etapi lielajā reljefā, tad distances vidusdaļa Klievezeram pa ziemeļu pusi, tad kādi etapi karūsiņu dīķa mežā, un tad pāri zaļajam purvam atgriezīsimies uz pilskalnu. Precīzi uzminēju distances plānojumu! Mežs pa 30 gadiem ļoti ir izmainījies, daudzviet pārvērties džungļos. Būšu godīgs - man vecā karte jeb ''krievene'' patika daudz labāk. Nekā lieka tajā kartē un reljefs ļoti labi uztverams. Jaunā karte tik raiba, ļoti dominē zaļā krāsa, un izskatās ka pat reljefs ir mainījies, vai nu arī sazīmēti vairāk sīki ieloki, ieplaciņas un pauguriņi. Nezinu kā tiem kas skrēja šeit pirmo reizi, bet man bija pārāk daudz liekas informācijas kartē. Un ja jau esmu subjektīvs, tad ne visai patika distances plānojums. Ilgvars bija saplānojis pāris punktus nesmukākajās vietās (1-2, 7-8, 10-11), es būtu skaistāku plānojumu izvēlējies, izvairoties no džungļiem un vairāk palaidis pa balto mežu pie pilskalna un tālajā galā pie Zaķu ielas. Kā tad man gāja savā bērnības mežā? Negāja. Fiziski esmu bedrē un paskriet savā tempā joprojām nevaru. Tā kā distance nepārsteidza, tad 1. un 2. kp paņēmu ļoti prātīgi, uz 3. un 4. kp kartē ieskatījos minimāli, bet uz 5. kp 1 minūtes kļūda. Priesterkalns labi zināms, bet nenolasījās man tas ieloks terasē starp horizontālēm, tāpēc biju pa zemu un paskrēju garām punktam. Uz 6. kp atkal kartē varēju neskatīties, skaidrs ka punkts dziļajā Klievīša ieplakā, bet 7. un 8. kp ļoti nepatika. Tur tas mežs, rupji sakot, ir tā sadirsts, ka vienmēr negribīgi lienu iekšā tajos džungļos. Arī uz 9. kp varēja turpināt lauzties pa džungļiem, bet es izvēlējos godīgi apskriet apkārt. Tajā mikroieplakā vienmēr tiek likts punkts. Nu bet 10. un 11. kp es nebūtu vispār licis. Gribējās jau lai citi Latvijas orientieristi redz cik skaists mežs Smiltenē, bet šie abi punkti ritīgos Brantu džungļos. Te satiku ukraiņu draugu Vaļeru, kurš laikam bija sakļūdījies kaut kur, jo startēja 2 minūtes pirms manis. Man tas skriešanas ātrums nekāds, tāpēc uz 12. kp Valērijs aizskrēja vienkārši prom no manis. Uz 13. kp atkal etaps kur kartē nav jāskatās, tāpat kā 14. kp pāri dzērveņu purvam labi zināms. Uz 15. kp izmantoju iespēju apskatīt nākamo etapu, jo šādu etapu jau biju paredzējis. Tāpēc pāri zaļajam purvam uz 16. kp bez domāšanas apkārt pa taku. 17. kp tīrākā formalitāte, bet uz 18. kp ieberzos. Ir gan plusi, gan mīnusi tam, ka tik ļoti labi pārzini apvidu. Plus tāds, ka daudz kur varēju skriet, kartē neskatoties, jo jau zinu kur būs punkts. Bet mīnus tāds, ka daudz kur veicu pārāk lielus līkumus pa takām, jo zinu kas sagaidāms pa taisno. Uz 18. kp zināju, ka tā nogāze pa taisno ir galīgi neskrienama, tāpēc izvēlējos locīt apkārt pa stigu. Vismaz 1 minūte zaudēta, jo līkums bija pārāk liels. Tad jau labāk būtu skrējis caur purvu, ja gribēju izvairīties no tās nogāzes. 

Pēdējais 19. kp pa taku uz pilskalna pļaviņu, kur finišs ir bijis neskaitāmiem Azimutiem, 8CBR kausiem un šķiet pāris Mazās Balvas arī te iepriekš jau ir notikušas. Kļūdās pazaudēju aptuveni 2 minūtes, pārējais laiks zaudēts tīri uz fizisko formu, tāpēc pieticīgā 10. vieta. Ar tik labām apvidus zināšanām, man šo distanci stabili būtu bijis jāveic vismaz 35 minūtēs, bet ko tur slēpt, es pāris vietās distancē pat gāju, jo vienkārši nevarēju paskriet. Nekas. Tāpēc jau nebūšu negatīvs. Prieks redzēt tik daudz orientieristus savās bērnības takās un liels paldies Azimutam, Aldim, Otāram, Ilgvaram un pārējiem par šiem orientēšanās svētkiem Smiltenē. Interesanti, ka M45 grupā šodien sanāca uzskrieties arī ar saviem jaunības dienu cīņu biedriem  - Andri Lapiņu (Lapinenu), Jāni Matveju (Džoni), Raivi Grīviņu (Raikinu), Sandi Zuzānu (Blomes čali) un Jāni Butānu (Burkānu). Tik daudz atmiņu par šo mežu. Kā pirms 35 gadiem te sāku, tā joprojām turpinu orientēties!

Ķeņģupīte (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 8. kārta (21.05.26)

Map/area: Ķeņģupīte (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.9 km 19 kp - 46:29 - 4/5

Jāatzīst kā ir - esmu baigā neformā pirms gaidītākā Latvijas kausa posma Smiltenē. Lāči pat skrien ātrāk, nekā es pārvietojos mežā. Šķiet ziemā kaut kad pa daudz kilometrus esmu saskrējis un tagad esmu bedrē. Svara ziņā ne tuvu neesmu Open100 grupai, bet pa apvidu skrienas ļoti smagnēji. Nav vajadzīgā viegluma, kas nedaudz ir nositis skrietprieku. Ja pērn skrēju pa mežu gan otrdienās, gan trešdienās, gan ceturtdienās, un ik pa laikam arī brīvdienās, tad šosezon esmu skrējis tikai vienā Meridiānā un nevienā Azimutā. Labi ka vismaz saņemos uzskriet Magnētā. Ķeņģupītes mežu pārzinu gandrīz tik pat labi kā Smiltenes mežus, tāpēc te vairāk skriešana nekā orientēšanās. Bet paskriet pa tiem mellenājiem ta nevaru! Cepums Līgai par distances plānojumu, jo virzienu maiņas lika pastrādāt ar kompasu un pāris etapos pat bija jāorientējas. Aptuveni 1 minūtes kļūdu pieļāvu uz 4. kp, nolecot no virziena un sākot lasīt neizprotamo reljefu. Kaut ko tur Strautnieks nav līdz galam uzzīmējis, jo es aizskrēju pa labi uz pauguru, kurš kartē nemaz nav iezīmēts. Grava gar Abulu vienmēr ir izaicinoša, bet baltā meža mellenāji labi pārbauda spēju noturēt virzienu. Beigās biju tā saguris, ka 17. un 18. kp diezgan neveikli atradu. Kopumā jau jauki, bet nu tas pārvietošanās ātrums ir kritiski zems. Gandrīz vai kauns, ka tik lēnu skrienu. Vēl jau nav tik vecs, lai vienkārši baudītu mežu, gribas vēl izbaudīt orientēšanos žiglākā tempā.

Paulēni (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 7. kārta (14.05.26)

Map/area: Paulēni (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.3 km 13 kp - 45:01 - 4/8

Šis šķiet ir visgarlaicīgākais orientēšanās apvidus Valmierā. Mežs jau skaists, bet tik daudz taku un izcirtumu, ka te orientēšanās vienkārši pārvēršas par krosu. Man pret skrējējiem šeit nav ko likt pretī. Atliek sacensties ar sevi un jacenšās nepārcensties, jo dažviet ir arī mazliet jāorientējas. Piemēram, 10. kp bija pilnīgā nekurienē, vienkārši jāmauc punktam pa pieri. Bet uz 11. kp kļūdījos, jo no paraugkartes nebiju pārzīmējis jaunos izcirtumus. Tajā etapā izcirtums bija izzāģēts vēl garāks, tāpēc kļūdaini novirzījos grāvim pa kreisi, un tad vienkārši paskraidīju pa abiem krastiem šurpu turpu, līdz trāpīju uz punkta akmens. Pārējā distance tikai skriešana, izvēlies taku vai virzienu un tik skrien.

Vestiena (Madona)

 

Category: Latvijas Čempionāts garajā distancē 2026 (09.05.26)

Map/area: Vestiena (Madona)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

9.5 km 17 kp - 1:43:11 - 17/20

Tiku pie rūgtas mācības. Un kur? Latvijas čempī! Pavisam vienkāršs ieteikums - pirms skriešanas neēdiet auzu putru ar melleņu ievārījumu. Vienmēr biju ēdis ar medu, bet šorīt nezinu kāpēc saēdos melleņu zapti. Uhh kas tā bija pa kļūdu! Garā distance izaicinoši superīga, atliek tik skriet un baudīt, bet man pirms 6. kp tā sagrieza vēderu, ka no baudīšanas vairs nekā. Grūti skriet, ja vēders visu laiku burbuļo un pie pakaļas mīna, kura jebkurā brīdī var sprāgt. Ar šādām sajūtām veicu 2/3 distanci un sākot no 8. kp vairāk gāju nekā skrēju.

Distanci iesāku brutāli, jo uz 1. kp devos pa līniju un nenojautu, ka tā grava ir tik dziļa. Ok, no šādām vietām jāizvairās. Tāpēc uz 2. kp uzreiz skrēju apkārt dziļajai gravai, lai punkta neizteikto ielociņu paņemtu no otras puses. Pie punkta satiku Sandi no Siguldas un nodomāju, ka viņš skrien M40 distanci, tāpēc pat neapsvēru domu par sadarbību. Izrādās gan ka viņš arī skrēja M45 un bija pamatīgi kļūdījies uz pirmajiem punktiem, tāpēc biju panācis bijušo Surikatu pa 6 minūtēm. Uz 3. kp pirmais garais etaps, kurā gan daudz variantus nesaskatīju. Caur izcirtumu jāvirzās tik uz lielo gravu un tad jau tik jāmeklē pareizo ieloku. Sanāca diezgan labi, ko nevar teikt par nākamajiem 2 etapiem. Uz 4. kp, izvairoties no vēl vienas graviņas, izmetu pārāk lielu loku. Nav pierasts skriet 5 metru horizontālēs kartē, tāpēc ne vienmēr izdodas novērtēt, cik dziļa tā grava būs dabā. Uz 5. kp parasta un prasta virziena kļūda, neprecīzi izejot no 4. kp. Uz 6. kp obligāti jāapmeklē dzirdināšanas punkts, no kura var izvēlēties ceļus, pa kuriem turpināt etapu. No labās puses vienkāršāka pieeja punktam, tāpēc izvēlos labo variantu. Skrienot pa ceļu, sākās pirmās vēdera problēmas. Želeju vēl nebiju iedzēris, tikko izdzertā ūdens glāze cerams arī nebija pie vainas, tātad brokastīs kaut kas nelāgs apēsts. Cerēju ar pāris ''gāzītēm'' šo problēmu atrisināt, bet vēders ir tā sagriezies, ka pirms punkta gribot negribot jāpāriet uz soļiem. Pie 6. kp sanāca pavadīt vēl kādas liekas 30 sekundes. Kāda dāma prasīja, lai parādu kur atrodamies. Savā kartē zinu, bet viņas kartē nevaru atrast šo vietu. Atceroties kā Kurzemes pavasarī pametu divus nosalušos puikas šādā pat situācijā, šoreiz nevarēju tā darīt. Pusminūte zaudēta, bet atradu viņas kartē manu 6. kp (diezgan tālu no viņas punkta). Uz 7. kp gāju un domāju, šī ir pēdējā iespēja izstāties, jo tik tuvu finišam vairs nebūšu. Bet ja nu pāriet tās sāpes vēderā, tāpēc jāturpina. Atzīmējoties 7. kp kopā ar Mārtiņu no M50 grupas, mazliet pastāvējām, lai izdomātu kā veikt garo etapu. 

Beidzot kārtīgs garais etaps, dēļ kā mēs mīlam orientēšanās sportu. Vairāk kā 2 kilometru garš! Ir variants skriet pa ceļiem caur startu. Mārtiņam tieši tāds pats etaps pāri kartei un viņš saka, ka skries pa taino. Nu labi, sekoju Godiņam. Līdz purvainajam izcirtumam izturēju līdzi Mārtiņam, kamēr vēders atkal lika pāriet uz soļiem. Izlienot cauri pirmajai gravai, mani panāca Valdis no Siguldas, kurš startēja 3 minūtes aiz manis. Tad nu atlikušo etapu līdz 8. kp veicām kopā. Šur tur gājām, šur tur skrējām, un šur tur arī peldējām, nesaprotot kur kartē esam, bet ātrāk vai lēnāk izcirtums pirms 8. kp bija jāsasniedz. Pirms punkta man nācās laist Valdi prom, jo bija sajūta, ka nu gan ir bikses jāvelk nost. Bet nekā. Un tas ir visstulbākais, kad šķiet tūliņ būs, bet ir tikai kārtīgs pērkons biksēs. Paskriet ar šādām sajūtām ir nereāli, gan jau katrs to ir kādreiz piedzīvojis. Kā ir tā ir, turpinam meklēt tos oranžbaltos. Vispirms gan milzīgs paldies Aigaram par šo garo etapu uz 8. kp. Grūti tā tagad atcerēties, bet šķiet šis bija garākais etaps, kādu Latvijā esmu veicis. Atceros, ka Jukolā 1. etapā uz 1. kp skrēju aptuveni 3,5 km garu etapu. Tagad skatoties kartē, vislabākais variants būtu bijis aizskriet pa ceļu līdz dzirdināšanas punktam, kur padzēros pēc 5. kp, tad pa kontūrstigu līdz ceļam aiz izcirtuma, un tad jau beigās pa mazajiem mežizstrādes ceļiem uz lielo izcirtumu pirms punkta. Etapā uz 9. kp beidzot izsūcu līdzpaņemto želeju, padzēros ūdeni un pamatīgi izbesījos gravās. Nu jau bija klāt arī fizisks sagurums, jo pat ejot apvidus ir fiziski smags. Etaps uz 10. kp paliks atmiņā ar nu jau ierasto Malankova mākslas darbu. Bet tas viņa zīmēšanas stils jau ir atkosts, jāorientējas pēc reljefa. Kartē iezīmētās kontūras un veģetāciju maiņas no gaiši zaļa uz tumšāku vai dzltenāku vietām ir tikai lieka informācija kartē, jo dabā izskatās pavisam savādāk. Jo lēnāk pārvietojies distancē, jo labāk redzi šādas neprecizitātes. Ātri skrienot, varbūt pat nevar pamanīt šīs neprecizitātes, un tad var gadīties kāda kļūda, orientējoties pēc zaļās vai dzeltenās krāsas. Visdrošāk ir orientēties pēc brūnās un arī zilās krāsas. Īsie etapi uz 11. 12. un 13. kp tika godīgi nosoļoti, lai vēders vismaz saņemās pēdējam cēlienam pirms finiša. Uz 14. kp pa ceļu un izcirtuma malu skrēju, bet pirms punkta atkal jāpāriet soļos. Pirms punkta mani noķēra Vaļera un Gača. Ok, jāsakož zobi un vismaz līdz 15. kp paskries ar viņiem. Pēdējie 2 kontrolpunkti salīdzinoši vienkārši, tāpēc tādā pussolī imitēju skriešanu un finišā nonācu, kā Kārlis Eiduks teiktu, fiziski iztukšots bet milzīgi piepildīts. 

1 stundu un 43 minūtes nav fiziski viegli cīnīties apvidū, bet gandarījums par pieveiktu garo distanci ir labais, jo nemaz tik bieži nesanāk veikt šādas klasiskas garās orientēšanās distances. Vēdera problēmu dēļ kādas 10 minūtes varētu nomest un rezultātos būtu pāris vietas aiz Valda, jo mežā temps mums bija visai līdzīgs. Tādas īstas kļūdas bija uz 4. un 5. kp, katra pa aptuveni pusminūtei, bet pārējos punktus paņēmu tieši tā kā biju plānojis distances laikā. Līdz Jukolai vēl mēnesis, fiziski jau neko vairāk neuzkačāšu, bet nu pie ēšanas gan japiedomā, nevar ēst ko pagadās. Labāk lai distancē ir vieglas kājas nevis smags vēders. Vakarā bija vēl plāns aizlaist uz netālajām Pļaviņām noskriet piecīti jeb tādu labu recovery skrējienu, bet vēders joprojām streikoja pat mašīnā sēžot, un izrādās nav man vairs tīru kreklu līdzi, jo aizmirsu paņemt līdzi Burkānciema kreklu, tāpēc mežā nācās doties ar pilsētas kreklu. Pļaviņu piecītis jāatstāj citai reizei un pa Ērgļu rallija ceļiem jādodas mājā.

Mazsalaca

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 6. kārta (07.05.26)

Map/area: Mazsalaca

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.4 km 17 kp - 50:27 - 3/5

Katru gadu vismaz viena Magnēta kārta notiek Mazsalacas Skaņākalna dabas parkā, tāpēc mežs visai pazīstams, un praktiski visas kontrolpunktu vietas jau zināmas un iepriekš izskrietas. Bet šādi tādi pārsteigumi jau tomēr bija. Pirmie 4 kontrolpunkti bija muižas parkā, kurā šķiet iepriekš biju skrējis tikai Fizkultūre stundas skrējienā. Orientēšanās tur parkā vienkārša, tāpēc tāda laba iesildīšanās pirms meža punktiem. 5. kp rajons nekad nav paticis, nesaprotu ko tur Malankovs ir uzzīmējis un ko nav uzzīmējis. Tālāk sekoja vairāki etapi, kur jāatmetās pret kādu izteiktu orientieri (grāvi, stigu, taku) un tad tik precīzi jānoorientējas. Uz 11. kp devos pa kartē neiezīmēto slēpošanas taku, uz kuras šovakar vislielākais pārsteigums. Takas vidū milzīga čupa! Tā runā, ka to tur lācis atstājis. Vēlāk uzzināju, ka tik tiešām šeit esot manīts lācis. Tieši vakar kaut kur lasīju, ka Latvijā nu jau esot apmēram 190 lāču. Es pat nezinu ko darītu, ja nāktos sastapt to zvēru, bet pagaidām nav dzirdēts, ka kāds orientierists būtu mežā saticis lāci. Uz 12. kp devos gar nezvēra Velna alu, bet uz 13. kp zaudēju visai daudz laiku, cīnoties pa Salacas nogāzi. Arī pie 15. kp grūti saprast, kas kartē ir zīmēts, bet bariņā ar Andu, Noru, Baibu, Rebeku un Dainu atradām to punktu. Uz 16. kp varēja kārtīgi izlocīt kājas pa asfaltēto meža ceļu. Tā aizrāvos ar skriešanu, ka mežā ielecu pie pirmā ceļa līkuma. Cīnoties caur zaļo, Anda ar Rebeku un Dainu mani pat apdzina, jo no ceļa uz punktu devās nākamajā līkumā. Līdz finišam tā arī viņas nenoķēru. Kā vienmēr Mazsalacā feins krosiņš, tik kaut kā baigi netīras beigas sanāca. Sākot ar 13. kp visus beigu punktus ņēmu ļoti nepārliecinoši. Vai nu biju piekusis jau, jo pēdējā laikā ļoti maz skrienu, vai nu jau taupījos Latvijas Čempionātam garajā distancē.

Ķeņģupīte (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 5. kārta (30.04.26)

Map/area: Ķeņģupīte (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.6 km 18 kp - 46:42 - 3/8

Šovakar sanāca ļoti interesants piedzīvojums. Mežs pie Abula, protams, ļoti pazīstams, bet šoreiz diezgan neskrienams. Līga distanci bija saplānojusi pa visām šīs kartes izaicinošākajām vietām. Jau uz 1. kp Abula stāvie krasti, kurus nācās atstrādāt augšā lejā līdz pat 5. kp. Tālāk sekoja fiziski mazliet vieglāks etaps uz 6. kp, bet uz 7. kp kļūdījos ar ceļa izvēli. Vajadzēja skriet apkārt, bet es izvēlējos lauzties caur gravu. Cīņā ar kritušajiem kokiem pat saplēsu bikses. Baltajā mežā no 8. līdz 11. kp darbs ar kompasu, kurš gan neklausīja šovakar, tāpēc visai līki tie ceļi starp punktiem. 12. un 13. kp uz atmiņu, jo taka gar Abulu ir skrieta neskaitāmas reizes. Uz 14. kp neliela cīņa arī ar Ķeņģupītes gravu, bet uz 15. kp tāds garāks pārskrējiens uz distances neskrienamo beigu daļu. Ne uz, ne no 16. kp skriešana nekāda. Vispirms jācīnās izcirtumā ar nozāģētajiem kārkliem, kuri pa visu zemi un to sprunguļi atstāti tā, ka visai viegli var arī uzdurties. Vienā brīdī tomēr sapinos un nogāzos. Atlika tik nopriecāties, ka neuzdūros uz neviena no tiem kātiem. Zaļais punkta rajonā tikai laužams, labi ka punkts pie izteikti liela koka. Pašās distances beigās neliels krosiņš no 17. kp līdz finišam caur 18. kp. Finišā instinktīvi ar pirkstu vēlos apstādināt laiku pulkstenī. Bet... pulksteņa nemaz vairs nav uz rokas. Neliels šoks. Kurā brīdī to esmu pazaudējis!? Paķēru no mašīnas telefonu, ar domu, ka varbūt ar Bluetooth varēs savienot un kaut kur mežā atrast to pulksteni. Jāiet visa distance pretējā virzienā vēlreiz. Aizgāju līdz 17. kp, bet sapratu, ka tas tak ir nereāli. Nereāli būtu atrast pulksteni 16. kp džungļos. Un jāatceras jau tieši caur kuriem krūmiem skrēju. Nu neko, jāsamierinās, pulkstenis ir pazaudēts.

Mājā mazgājoties dušā, pamanīju ka uz rokas ir baigā rēta. Atceros kā nokritu izcirtumā pirms 16. kp un iespējams tieši tur norāvu no rokas pulksteni. Nākamajā rītā devos uz to vietu meklēt, jo aptuveni atceros kur nomaucos. Ja nebūs tur, tad apstaigāšu vēl pāris vietas distancē, kur cīņā ar krūmiem varētu noraut pulksteni. Ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Pulksteni izdevās atrast zālē starp kārkliem, tieši tur kur nopriecājos, ka neuzdūros uz kātiem. Bet trieciens ir bijis tāds, ka ar robu ir pārrauta pulksteņa siksniņa, un tagad jāmeklē kur nopirkt jaunu. Atziņa. Tātad pēc orientēšanās distances ir jāatceras kurā vietā nokriti vai kur saplēsi bikses vai kur saskrāpēji rokas, nevis kur atradi kontrolpunktus.

Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 2. diena (26.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

7.6 km 22 kp - 1:21:14 - 15/16

Pēdējā laikā neko garāku par piecīti neesmu skrējis, tāpēc tie 7.6 km šķiet būs daudz. Braucot pa sev tik zināmo ceļu uz Jaunpiebalgu (3 gadus mācījos Rankā), apēdu gan banānu, gan kanēļmaizīti, gan šokolādi, un pat enerģijas bundžiņu izrāvu. Un distancē paķēru līdzi želeju, jo nojaušu ka vismaz 70 minūtes cīnīšos šodien. Tā ka cukuram vajadzētu pietikt. Kājas arī jūtas normāli. Un pats galvenais - sacensības nav atceltas dēļ vētrai līdzīgā vēja. Piemēram, Cēsis - Valmiera MTB reisu atcēla. Pirms starta mēģināju uzmundrināt Kristapu, kurš šodien mani ķer pa 3 minūtēm un kuram šodien jāiztur spiediens (jānotur līderpozīcija). Distanci sāku pārliecinoši. Etapā uz 1. kp atpazinu vakardienas apvidu, kur sanāca skriet no 3. uz 4. kp, tāpēc vizuāli jau bija skaidrs aiz kura kalna būs punkts. Arī 2. kp etaps pārklājās ar vakardienu, tikai pretējā virzienā. Bet uz 3. kp gan radās problēmas. Problēmas dēļ kartes. Paļāvos, ka punkta rajonā būs izteiktas kontūras dažādām veģetācijām, bet dabā tur bija viens liels aizaudzis izcirtums, kuram vispār nevarēja noteikt kurā brīdī tumši zaļais pāriet uz gaiši zaļo, un kurā brīdī pat ir dzeltens. Nācās paļauties uz reljefu, par kura attēlojumu gan sūdzību nav. 

Starp citu, kā pēc tam dzirdēju, daudziem konkurentiem problēmas bija sagādājis 1. kp, jo paļāvušies uz jaunaudzes kontūrām pie punkta. Arī tur dabā bijis savādāk. Es vakar uz 6. kp piefiksēju neiezīmētu izteiktu kontūru starp diviem pilnīgi dažādiem meža tipiem. Saprotams, ja karti zīmē ziemā vai agrā pavasarī, tad tās veģetācijas var izskatīties savādāk. Bet visu cieņu Ļoņam par šīm sarežģītajām kartēm, un kā sacīt jāsaka, visdrošāk ir orientēties pēc reljefa.

Atpakaļ pie distances. Uz 4. kp šodienas vienīgais garais etaps. Izlēmu doties pa līniju, jo tam zaļajam lauzos cauri jau vakar, pēc tam droša piesaiste stiga un pašās beigās tā droši pa mazo taciņu no ceļa. Uz 5. kp mazliet pazuda virziens purvā, bet uz 6. kp galīgi pazuda virziens, jo mērķēju uz ceļu pa labi, bet iznācu uz otra ceļa pa kreisi. 7. un 8. kp pa skaistu priežu silu, bet uz 9. kp devos pa lielo ceļu. Mežā bauda ir, bet jaudas nav. Pats to ik pa laikam sajūtu, ka nav tas solis diez ko jaudīgs apvidū, un ja ieskatās splitos, tad tiešām esmu ļoti lēns salīdzinājumā ar konkurentiem. Daudzviet vienkārši zaudēju uz kāju nevis kļūdām. Tāpēc pirms 9. kp izlemju iekapāt enerģijas želeju, jo pēc tam sekos dzirdināšanas punkts, kur varēs uzšaut vēl ūdeni pa virsu. Tā 9. kp bedre gan nemaz tik viegli nenāca zaļajā, bet lēnīgā solī un grozot galvu uz visām pusēm, trāpīju labi punktā. Sekoja dzirdināšanas punkts, kurā kundzīte piedāvāja tēju. Siltu tēju nevis ūdeni. Nu labi, ārā visai auksts tas vējš, iedzers ar to tēju. Ui kas tā bija pa kļūdu! Dodoties tālāk uz 10. kp, gandrīz apvēmos. Želeja ar silto tēju nebija laba kombinācija. Cīnoties ar sevi, lai noturētu sevī pirms brīža uzņemtās vielas, pazaudēju koncentrēšanos un uz 11. kp totāli aizpeldēju. Nonācu pie kontrolpunkta nr. 52, kurš bija mans 12. kp. Labi ka tā, jo biju gatavs 11. kp meklēt pavisam citā virzienā. 3 minūtes pazaudētas uz 11. kp, nezaudējot saturu sevī. 12. un 13. kp paņēmu pa fikso, arī 14. kp visai steidzīgi, bet uz 15. kp sasteidzu. Skriets ir precīzi stundu, kas jau ir ilgākais skrējiens šomēnes, kartes lasīšanā atslābu, kompasa bultai nenoticēju un bams, attapos pie cita purva. Neliels loks pa rajonu un vēl vienas 3 minūtes zaudētas uz visai vienkāršu punktu. Etapā uz 16. kp mani panāca Kaspars, ar kuru mežā šķiet saskrienos katrā Latvijas kausa posmā. Viņam, protams, solis jaudīgāks, bet līdz 18. kp man izdevās iekrampēties. Nez kurā brīdī mani Kristaps apdzina!? Distances beigās es burtiski noslīku. 

Tie šķidrie purvi manus 95 kilogramus galīgi negribēja turēt. Ja uz 19. kp vēl kaut cik skrēju, tad uz 20. un 21. kp katrs solis grima arvien dziļāk. Kā ruksis ņēmos tur, kamēr tiku atpakaļ uz sauszemes uz pēdējo 22. kp. Visas atlikušās jaudas paliekas arī atstāju tajos purvos, tāpēc finišs ļoti slābans. 81 minūti cīnījos ar šo saīsināto garo distanci. Pēdējais nepaliku, bet lepoties nav ar ko, un vienu ''piebaldzēnu'' pēc finiša Piebalgā tā īsti nemaz neesmu pelnījis.

Tagad pārdomas, vai pieteikties uz Latvijas Čempionātu garajā distancē. Jo šodien uzskatāmi redzēju, ka nav man jaudas apvidū. Pa ielām un ceļiem varu skriet sakarīgā tempā, kā tieku mežā, tā paliek tikai bauda bez jaudas.

Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 1. diena (25.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.6 km 19 kp - 46:13 - 10/14

Uz Aronas Kausu pieteicos pēdējā brīdī, jo šajā nedēļas nogalē solīja negantu ziemeļu vēju un pat sniegu. Tā kā esmu salīgs, tad ilgi šaubījos vai gribu braukt uz Piebalgu. Bet nu patīk man tas hobijs, un precīzi 14:00 sestdienas pēcpusdienā stājos uz starta AK 1. dienas distancei. Pirmos divus kontrolpunktus paņēmu prātīgi un precīzi, bet uz 3. kp jau sāku ''peldēt''. Labi, ka nepazuda kontakts ar karti, un ne gluži kā plānots, bet punktā nonācu salīdzinoši veiksmīgi. Tālāk sekoja pāris kompasa etapi bez lielām problēmām. Kaut gan uz 6. kp nepatika, ka kartē nebija iezīmēta izteikta kontūra. Uz 7. kp gan pieļāvu diezgan tizlu kļūdu, vienkārši tālumā ieraudzīju kontrolpunktu, uz kuru arī devos, kartē neskatoties. Protams, tas nebija manējais. Uz manējo vajadzēja skriet pa ceļu, bet es te cīnos pa reljefu. Izlaužoties cauri zaļajam uz 8. kp, pie punkta mani panāca Viesturs. 9. un 10. kp uzticēju viņam, bet uz 11. kp paša spēkiem. Etaps uz 12. kp gar mazo upīti šodien bija visneskrienamākais, tāpēc uz 13. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu nevis pa līniju, kurai sākums būtu gar šo pašu upīti. Diemžēl sanāca ne šis ne tas. Pusetapā pārdomāju un atgriezos pie līnijas. Tā nevar mainīt savu izvēli, ja skrien tad skrien apkārt, ja ej tad ej pa līniju. Man sanāca kaut kāds S variants līnijai pa abām pusēm. Pie 14. kp mani Kaspars aizvilka kļūdā, tā ka gandrīz jau attapāmies pie 15. kp, bet 15. kp bedrē ielecu kopā ar šodienas līderi Kristapu. Tad nu 16. un 17. kp paņēmu līderu cīņas fonā, jo šie abi šodien finišēja pirmajās divās vietās. 18. un 19. kp vairs tikai skriešanas vaina, nekāda bauda tikai jauda. Es finišēju ar 10. rezultātu. Pāris minūtes varētu atmest dēļ kļūdām, bet vietu izteiksmē tas neko daudz nemainītu. Atēnošana. Tā šķiet mežkopji to sauc. Man ir bail ar savām trauslajām potītēm lēkāt pa tiem zariem. Grūti paskriet ātrāk, ja visu laiku jāskatās kur kāju liec. Bet distance bija kolosāla. Tipiska vidējā distance ar īsiem etapiem, virzienu maiņu un intensīvu kartes lasīšanu.

p.s. Jāapsveic Kristaps ar pirmo uzvaru Latvijas Kausa posmā!

Strenči D

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 4. kārta (23.04.26)

Map/area: Strenči D

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 16 kp - 46:40 - 3/5

Interesanti orientēties jaunā apvidū, kurā iepriekš nav skriets. Skatoties kartē, apvidus neizskatās patīkams, bet dabā (pavasarī) nemaz tik slikts nebija. Kaut gan pie 1. kp jau sanāca pārvarēt kritalas, un jau nodomāju, ka nekas baudāms šovakar nebūs. Mežs tiešām bija pilns ar kritušajiem kokiem, ne pa velti karte ar zaļām strīpām, bet visur bija iespēja apskriet trakākās vietas. Uz 4. kp nācās pabrīnīties par sevi. Baltajā mežā galīgi neprecīzs virziens. Laikam sen neesmu kompasu izmantojis. Tālāk sekoja pāris krosa etapiņi, kuros sapratu, ka galīgi neskrienas šovakar, un tieši tāpēc uz 8. kp izlēmu doties pa taisno. Nav vērts skriet apkārt, ja nevari paskriet. Etapu veicu kā plānots, trāpot uz lielo purvu, un pēc tam zaļo vējgāzes placi aplokot pa labo pusi. Bet tas bija gandrīz 2 minūtes ilgāk, nekā Raivja variants apkārt pa taku. Uz 10 .un 11. kp tomēr arī es izmantoju Gaujmalas makšķernieku taku, jo tā viennozīmīgi varēja ātrāk veikt šos etapus. Neliela kļūdiņa gadījās pirms 13. kp, kad nevarēju izprast reljefu, bet labi ka pēc dižozola varēja noteikt atrašanās vietu. Distances beigas priekš skrējējiem, uz 15. kp pat pa ielu. Un lai nebūtu tik daudz jāskrien, uz pēdējo 16. kp izdomāju lauzties pa taisno caur krūmiem. Kaut kādā brīdī (šķiet uz makšķernieku takas) sapratu, ka nav man vairs sportiskā azarta skriet uz rezultātu, tāpēc vienkārši izbaudīju patīkamu vakara aktivitāti. Tikko Lietuvā parkrun piecīti noskrēju savā ierastajā tempā, jāmēģina saprast kāpēc orientēšanās skrējienos nav vairs motivācija skriet ar tādu pašu tempu.

Putriņu mežs (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 3. kārta (16.04.26)

Map/area: Putriņu mežs (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 21 kp - 45:43 - 6/10

Godīgi sakot, tā baigi nemaz nevelk atgriezties Putriņu mežā. Orientēšanās te visai nosacīta, apvidus pārāk zināms gan no suņu pastaigām, gan vienkāršiem krosiņiem šajā mežā. Pavasara kross ar kontrolpunktiem fonā. Ja uz 1. un 2. kp Gaujmalā šķita, ka ieskriešos, tad uz 4. un 5. kp pie slimnīcas jutu, ka nebūs šovakar tempa skrējiens. 6. un 7. kp kā vienmēr tajā zaļajā jāpaņem nesteidzīgi, bet makšķernieku takā uz 11. kp ļoti smagnēji skrējās. No 15. uz 16. kp izvēlējos skriet apkārt caur 21. kp, bet laikam jau tas līkums bija pa lielu, kaut kā ilgi sanāca šis etaps. Pēdējos krūmu etapiņus paņēmu precīzi. Bet nu krosā ar savu tempu neesmu konkurētspējīgs, kaut arī skrējiens jau kopumā patika.

Kadriorg (Tallinna)

 

Category: Tallinna orienteerumis­teisipäevakud 2026 (14.04.26)

Map/area: Kadriorg (Tallinna)

Organiser: OK Nõmme

Country: Estonia

Discipline: M40

Results   

6.1 km 25 cp - 46:43 - 11/21

Pavasara atvaļinājumā aizlaidām uz Igauniju apskatīt Keila ūdenskritumu. Iepriekšējā vakarā ieskatījos igauņu orientēšanās kalendārā un atradu, ka otrdienas vakarā ir orientēšanās sacensības Tallinā. Tā nu pavisam nejauši uzskrējos ar igauņiem. Nojautu ka distance būs pa pilsētu, tāpēc izvēlējos skriet ar asfalta apaviem. Diemžēl kļūdījos, praktiski visa distance bija pa parku, kur daudzviet bija dubļains zālājs, kā arī pāris punkti dziļā gravā un pamatīgā kalnā. Grūti man ar botēm tur gāja. Bet patika ļoti, jo sen jau gribēju paskriet pa Tallinu. 

Distances sākums ļoti ātrs, praktiski pa līniju. 2. kp pie skaista dīķa un uz 3. kp jāšķērso pilsdārzs, kuru ieskauj kanāls. Pirmā ceļu izvēle bija uz 5. kp, kur laikam tomēr vajadzēja skriet pa ielu. Es izvēlējos labo variantu caur parku, kur sanāca mazliet pacelt kāpumu un pirms punkta iespolēt mīkstā segumā. Pie 7. kp sapratu, ka esmu aizšāvis garām ar apaviem, te jau būs īsta meža orientēšanās, jo uz 8. kp nācās līst lejā gravā, kur punkts bija pie klints. Uz 9. kp izvēlējos paskriet pa ielu, bet uz 10. kp atkal meža kalns. Te kļūdījos, jo nenolasīju leģendu. Aizskrēju pie ūdens akas nevis drupām. Pēc 11. kp sākās parka etapi, kur galvenais nomērķēt virzienu un skriet pa līniju. Daudzviet gan nācās aplocīt dubļainākas vietas. Etaps uz 17. kp šovakar bija brutālākais! Pret kalnu kurš nosēts ar akmeņu šķembām. Divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, bet kaut kā spolēdams jau tiku augšā. Tad sekoja mazliet garāks pārskrējiens uz 18. kp, pirms kura mazliet samulsu, jo pirmajā brīdī nesapratu, kas tas par ēku kompleksu un kur meklēt punktu. Skrienot apkārt tam apaļajam veidojumam uz 19. kp, tā arī nesapratu kas tā ir par ēku ar tādu kā amfiteātri iekšpusē. Uz 20. kp klasisks sprinta etaps, kur izvēlējos klinšu variantu, bet distances beigas atpakaļ pilsdārzā. 

No tik ātras skriešanas, mazliet gan pienskābe bija sakāpusi smadzenēs, jo distance salīdzinoši gara, jau vairāk kā pusstundu skriets. Sāku pieļaut paviršas kļūdas. 21. kp gribēju atrast aiz tualetes nevis elektrības skapja un 22. kp centos ieraudzīt takas galā nevis sētas galā. Etapi uz 23. un 24. kp ar tiltiņu sķērsošanu pāri kanālam, bet uz pēdējo 25. kp bija jāizspraucas cauri atrakciju parkam un bērnu rotaļlaukumam. Septiņos vakarā septiņi kilometri Tallinā, bija forši. Igauņi gan baigi ātrie vai nu ļoti labi pārzin šo parku, jo man tik 32. vieta no 72 dalībniekiem 2. distancē, bet starp 40niekiem 11. vieta. Pēc tik ātras ekskursijas Kadriorg parkā Long Drink labi garšos.

Mangaļsala (Rīga)

 

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 2. diena (12.04.26)

Map/area: Mangaļsala (Rīga)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

5.4 km 20 kp - 44:18 - 16/25

Šosezon pirmo reizi 2dienu sacīkste. Mazliet sāp augšstilba muskulis pēc neveiksmīgā lēciena Magnētā pār Gaides upīti, bet kaut kā jau paskriet varēšu. Pēc vakardienas Mangaļsalas zaļās daļas pieveikšanas, skaidrs ka šodien distance būs pa skrienamo balto mežu. Distances sākums precīzi kā prognozēts, uz 1. kp nomērķē un šauj. Izdevās precīzi un pat tālumā pamanīju otru Andi, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Bet mežs tik skrienams, ka noķert nereāli, ja vien viņš vēl nesakļūdās. Pats nedaudz saminstinājos uz 2. kp, tāpēc attālums starp abiem Andiem pieauga, un uz 4. kp jau Brikšņa pārstāvi sev priekšā neredzēju. Diemžēl pieļāvu muļķīgu kļūdu uz 5. kp. Paskrienot garām drupām, izvēlējos aplocīt kalnu pa labo pusi, kas bija tā kā prom no punkta, un vienkārši nepamanot to punktu, aizskrēju tam krietnu gabalu garām. No kreisās puses es tam punktam vienkārši būtu uzskrējis virsū. Un te man gandrīz nemanot garām paskrēja otrs Brikšņa pārstāvis, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Pa ceļu uz 6. kp vēl manīju Viģiku, bet reljefā jau punkts pašam bija jāatrod. Turpināju godīgi uz 7. kp, un pirms ielekšanas punkta bedrē, atkal uzradās Vladimirs, ar kuru kopā paņēmām 8. kp. Bet uz 9. kp atkal pašķīrāmies, jo mums tie skriešanas ātrumi pilnīgi atšķirīgi. Karte lasījās ļoti labi, tāpēc gan 9. gan 10. kp pēc plāna, bet 11. kp rajonā neliels samulsums. Punkta leģenda ir deguns, bet es dabā nevienu degunu nemanu. Ok, bija jau tas punkts pie kaut kāda maza izliekuma, bet nu tik sīks, ka 1:10000 kartē tādu nemaz nevarētu uzzīmēt. Uz 12. kp virzienā un pat nelasot leģendu, skaidrs ka punkts būs noslēpts aiz mazā mikro pauguriņa. Nezinu vai tas ir Induļa rokraksts, vai tā ir tāda šo piejūras apvidus īpatnība, ka visi punkti tiek slēpti aiz šādiem pauguriņiem. Skrienot precīzi virzienā, tie nekad nebūs pamanāmi, punktu ieraudzīsi tikai no sāniem vai kļūdas gadījumā no otras puses. 13. un 14. kp ne gluži kāpās pie jūras, bet vienalga ļoti uzmanīgi jāņem. Kā Kristaps teica - uz pirkstgaliem. Izdevās labi trāpīt abos, tāpēc mežā varēja atgriezties ar jaudu. Uz 15. kp gan pārāk jaudīgi gribēju aizskriet. Pārķēru etapus, nepiefiksēju ceļus un nonācu pie 16. kp. Esmu pie kontrolpunkta ar numuru 111, kurš it kā ir mans, bet man vispirms vajadzētu paņemt ar numuru 47. Labi ka piefiksēju kontrolpunktu numurus un neizdomāju doties tālāk uz 17. kp. Fiksi aizskrēju uz 15. kp un tik pat fiksi atgriezos atpakaļ pie 16. kp. Uz 17. kp kā orientieri izmantoju sētu, jo caur zaļo neriskēju doties, bet uz 19. kp gan bija jāriskē šaujot precīzi cauri zaļajam. Zaļajā citi jau bija ieminuši labu taku, tādu ka pat nepaspēju nobīties no tiem krūmiem, kad jau biju pie punkta. Tāpēc arī uz pēdējo 20. kp devos pa taisno caur zaļo. Diez ko ātri gan tas nebija un iespējams ātrāk būtu bijis apkārt, bet kurš to vairs zin. 

Kopumā ļoti patika izskrieties pa Pierīgas mežu, kurš mums vidzemniekiem ir visai eksotisks. Ja vakar lielu daļu distances veicu kopā ar konkurentiem, kas palīdzēja uzturēt augstāku tempu, tad šodien visu distanci praktiski viens. Tāpēc šodien tik 16. vieta, bet kopvērtējumā priekš manis visai atzīstamā 11. vieta, jo mērķis ir finišēt rezultātu pirmajā pusē. Un 2 dienu summā par 32 sekundēm izdevās pārspēt otru valmierieti Kristapu, kuram šodien izcili augstā 4. vieta.

Mangaļsala (Rīga)

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 1. diena (11.04.26)

Map/area: Mangaļsala (Rīga)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

5.4 km 21 kp - 50:42 - 12/31

Šajā apvidū jau pirms 2 gadiem norisinājās Dzintaru kauss, tāpēc apvidus aptuveni zināms. Zināms, ka ir nepatīkams purvs pa vidu, mežā izteikti atsevišķi pauguriņi, bet pie jūras kā jau ierasts sīkais kāpu mikroreljefs. Elite un slavenības aizbraukšas trenēties uz Lietuvu, tāpēc mēs bez lieka šova varam turpināt Latvijas kausu Ziemeļu 2dienās. Startā dzirdēju labu joku - galvenais izcel 1. kp, tad praktiski esi uzvarējis sacensībās. Es tieši pretēji gāju uz 1. kp. Lēnām un prātīgi ielasoties kartē, jo 1. kp uzreiz krūmainos džungļos. Redzot kādi krūmāji te visriņķī, uz 2. kp izvēlējos doties ar līkumu caur 10. kp. Gan vieglāk pārvietoties, gan noskatīt jau desmitā punkta vietu. Purvā ūdens pāri potītēm, tāpēc gribot negribot kājas slapjas, lai tiktu līdz 2. kp saliņai. Uz 3. kp mainās apvidus jeb skrējiens uz jūru. Mazliet kāpās samisējās, bet ar citu orientieristu palīdzību ilgi nebija pa smiltīm jāmeklē tas punkts. Pie punkta biju panācis Andri, bet mani bija noķēris Kaspars. Tad nu trijatā kopā turpinājām distanci līdz 8. kp. Uz 4. kp pats noorientējos, bet pie 5. kp vadību pārņēma Kaspars. Izskatījās, ka viņš pārliecinoši orientējas uz 6. kp. Tāpēc pilnībā uzticējos viņam uz 7. un 8. kp. Uz 7. kp netrāpījām precīzi, bet tur ātri varēja saprast kurš bunkurs ir kurš. Savukārt 8. kp šķiet bija šodienas atslēgas punkts. Etaps līdz punkta rajonam smagnējs caur purvu, bet punkta rajonā vairāki pauguriņi, un protams pie vairākiem arī kontrolpunkti. Ja neesi nonācis pie pareizā, tad sākas dilemma, uz kuru pusi skriet. Te pamanu Jāni, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, pavelkos viņam līdzi, kamēr Kaspars ar Andri laužas dziļāk džungļos. Arī Jānim virziens atpakaļ nav pareizs. Man nojauta saka, ka punktam tomēr jābūt tālāk uz priekšu, kas izrādas ir precīzi. Neliela pazušana sanāca, bet veiksmīgi tiku laukā no tā purva. Nav ne jausmas kur palika konkurenti, vai nu jau prom, vai vēl ķemmē purvu. Diemžēl neprecīzi sanāca iziet no 8. kp, kas noveda pie virziena kļūdas uz 9. kp. Atkal pazudu, bet šoreiz ļoti tehniskā reljefā. Grūti piesieties, līdz beidzot pamanīju klajumiņu, caur kuru skrēju uz 3. kp. Labi ka tā, kontakts ar karti atgūts. Mierīgi atrodu 9. kp un prom uz 10. kp, kuram šodien jau garām skrēju. Uz 11. kp šoreiz precīzi izeju no iepriekšējā punkta, lai virziens nebūtu kļūdains. Etaps uz 12. kp it kā skrienams, bet pirms punkta atkal džungļi priekšā. Te tā vēsi un ar prātu jāpaņem precīzs virziens. Izdodas precīzi izlauzties līdz punktam, un arī 13. kp veiksmīgi. Bet nu krūmi te trakāki nekā pie mums Valmierā Pauku priedēs. Un... heijā Kaspars ar Andri atkal klāt. Tātad es viņiem visu šo laiku esmu skrējis pa priekšu. 14. kp vēl paņemu kā lokomotīve mūsu trijotnei, bet uz 15. kp jau iesēžos vagonā. 

Garajā etapā uz 16. kp jūtu, ka mūsu vilciens paliek vēl lielāks, šķiet nu jau esam kādi pieci kopā no M45 grupas. Tāpēc orientēšanos varu atlikt malā, galvenais paskatīties leģendas un tik skriet līdzi. Mūsu lokomotīve Kaspars aizbēg, pēc 17. kp arī Andris kaut kur pazūd krūmos uz 18. kp, bet es ar diviem citiem kompanjoniem skrienu apkārt tam zaļajam dendrārijam. Pēdējie etapi tādi virziena etapi, kur jānomērķē uz pareizo pauguru. Pēdējos 4 punktus līdz pat finišam aizskrienu kopā ar Jāni. Bija laba sacīkste. Kritisks brīdis bija pie 8. un 9. kp, kur pazudu, bet labi ka izdevās savākties. Pārējā distance gan pēc plāna un protams ļoti palīdzēja konkurentu klātbūtne. Esmu apmierināts ar 12. vietu.

Pauku priedes (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2026 2. kārta (09.04.26)

Map/area: Pauku priedes (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.7 km 18 kp - 45:54 - 4/7

Piepilsētas mežs, kur it kā zināma katra taciņa. Daudzos etapos pietika ar vienu skatienu kartē, lai zinātu kur jāskrien, bet tāpat gadījās vairāks nesmukas kļūdas. Pauku priežu krūmi un mikroreljefs distances sākumā vienmēr ir izaicinājums. Daudzajās takās var apmaldīties un bedri krūmos nevienmēr uzreiz pamanīsi. Tā nu kļūdījos gan uz 1. kp, gan uz 4. kp. Plus vēl jāuzmanās no disku golfa špīleriem, lai kāds šķīvis netrāpa pa pieri. Uz 6. kp pārskrējiens uz Gaujmalas mežu. Tur kā vienmēr bez piedzīvojumiem neiztikt. Piedzīvojumi dēļ trakajiem krūmiem. Cīnoties ar tām pīckām pazūd kontakts ar reljefu. 6. kp sanāca izmocīts, bet uz 7. kp iežāvos Gaides upītē. Tā nu slapjš varēju turpināt krūmu gonku. Apgabals starp 8. un 12. kp nekad nav paticis, tur tas reljefs kaut kā īsti nenolasās. Tāpēc pie 8. kp nācās mazliet paķemmēt apkārtni. 9. un 10. kp gan paņēmu perfekti, bet 11. un 12. kp izcēla pa priekšu skrienošās dāmas. Uz 14. kp gandrīz kā sprinta distances etaps, ar diviem ceļu variantiem, jo pa taisno caur krūmiem lauzties būtu neprāts. Es protams izvēlējos garāko variantu. Par 15. kp jau pirms starta bija ienākusi informācija, ka viņš ir nepareizā vietā, tāpēc droši gar dīķīšiem lauzos garām punkta vietai, nojaušot ka punkts būs kaut kur uz priekšu. 16. kp dziļā purva bedre ir labi zināma. Distances beigās mazliet kross. Man gan kaut kā nepārlikās ātrumi uz 17. un 18. kp, kā ripināju caur krūmiem tā turpināju arī pa takām. Krūmu gonka jau nu baigā, bet tāds mums te ir tas piepilsētas mežs.

Interesants fakts. Ar Raivi skrienamies kopš Azimuta laikiem. Kā sākām V12, 14, 16 un 18 grupā, tā tagad atkal tiekamies vienā grupā, nu jau V45 grupā. Un cīņa mums pat ir uz sekundēm!

Dauderi (Rīga)

 

Category: Lieldienu Balva 2026 (06.04.26)

Map/area: Dauderi (Rīga)

Organiser: OK Ozons

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

3.2 km 21 kp - 20:11 - 27/35

Vispirms jau milzīgs paldies Jānim Tamužam ar Ozona komandu par tradicionālo Lieldienu Balvas sprintu, jo orientēšanās sprinti Latvijā tiek organizēti ļoti maz. Tāpēc jāizmanto šī retā iespēja uzskriet o-sprintu. Man diemžēl nav nekādu sprintera dotību, bet jāmāk izbaudīt sacīkste arī savā tempā. Apvidus pilnīgi nezināms, jo nav bijis iemesls līdz šim apmeklēt šo Rīgas daļu. Sarkandaugavā biju pirmo reizi. Laikapstākļi galīgi šodien nelutina. Lietus būtu sīkums, bet tas aukstais vējš gan ir nepatīkams. Atceroties kā nosalu Kurzemes pavasarī, šodien startēšu jakā un cepurē. Distances sākums āķīgs, distances plānotājs pilnīgi ievelk lamatās, ja nepaspēj precīzi nolasīt karti. Uz 1. kp vairākas reizes apstājos, lai izprastu visas sētas. Uz 2. kp šķiet izvēlējos īsāko variantu, bet skrienot uz 3. kp gan likās, ka eju pamatīgā kļūdā. Nepamanīju vārtiņus uz austrumiem no 2. kp, tāpēc skrēju atpakaļ uz vārtiem, pa kuriem ieskrēju uz 1. kp. Tagad skatoties kartē, varbūt nemaz tik liela kļūda tā nebija, jo no otriem vārtiem būtu vairāk jāorientējas uz 3. kp. Etapi uz 4. 5. un 6. kp tādi tehniski ar sīkām detaļām, bet bez lielām variantu izvēlēm. Uz 7. kp sākumā šķita, ka ir divi varianti, bet distances plānotājs pats bija nogriezis vienu no variantiem (lai 3. kp būtu sarežģītāks), tāpēc sākās krosa daļa. Orientēšanās līdz pat 14. kp visai minimāla. 

Skrējēji un sprinteri varēja izpausties no sirds, jo ja plūdumā skrien cauri visiem punktiem, tad nebija nemaz iespēju apsvērt minimālas variantu izvēles. Pēc tādas izskriešanās gandrīz izlaidu īso etapu uz 15. kp. Uz 16. kp sanāca mazliet vairāk ieskatīties kartē, lai saprastu kur un kā pie tiem šķūnīšiem pieskriet. Bet uz 17. kp diemžēl izvēlējos garāko variantu, kur mani par 2 minūtēm panāca Vikiņš. Distances beigas atlika noskriet aiz saldenieka, kurš mūs ievilka pamatīgā kļūdā uz 20. kp. Vispirms izlēkājām cauri skeitparkam un pēc tam jādod pa bremzēm uz stāvajām trepēm. Finišā pilnai laimei smuks kalniņš jāatstrādā. Patika. Iespējams uz kļūdu rēķina 1 minūti varēju nomest, bet tempā diez vai. Kaut gan distances vidusdaļu vajadzēja skriet agresīvāk pie tik vienkāršas orientēšanās. Žēl ka o-sprintu Latvijā praktiski nav, jo mežā jau to ātrumu un asumu neuztrenēsi. 

Ja Kurzemes Pavasarī nebija vēlme salt un pavērot elites orientieristus finiša spurtā, tad Lieldienu Balvā gan bija jāpaliek uz knock-out fināliem, lai vai cik drausmīgs vējš un lietus plosītos. Interesanti redzēt elites orientieristus klātienē, kuriem regulāri ir sekots līdzi pa tv somu stafešu līgā. Fināla rezultāti nepārsteidza, visi favorīti topā. Ja nu vienīgi džekiem jaunais igaunis mazliet pārsteidza, atstājot beļģi aiz Top3, un dāmām Sandru cerēju sagaidīt Top3. Redzot ar kādu ātrumu sprintā skrien čehs, francūzis un beļģis, mūsējiem atliek tikai trenēties meža distancēm.