Te būs neliels atskats uz viena kārtīga skriešanas amatiera treniņposmu. Treniņplānu esmu izpildījis par visiem 100% un jūtos gatavs savam pirmajam pusmaratonam. Augustā kopumā esmu noskrējis 112 kilometrus un pieplusojot vēl jūlijā noskrietos kilometrus sanāk visai iespaidīgs cipars, gandrīz kā jaunības dienās pirms padsmit gadiem :) Ļoti izdevīgā laikā esmu gatavojies pusmaratonam, tieši tad kad Anglijā ir orientēšanās sezonas pārtraukums un varēju pilnībā pievērsties skriešanai pa asfaltu, jo ja būtu kādas orientēšanās sacensības šajā laika posmā, tad gan jau būtu apmeklējis tās un mazliet pabojātu savu treniņplānu. Tā kā man nebija nekādas pieredzes kā gatavoties pusmaratonam, tad jautāju Googles tantei ko un kā, un viņa man ieteica ļoti labu mājas lapu - nordearigamarathon.lv kurā bija atrodams pusmaratona treniņu plāna paraugs, un kuru apskatot sapratu ka man ir pa spēkam to realizēt. Tā kā ar sportu gluži neesmu uz ''jūs'' tad no šī parauga paņēmu tikai pēdējo 8 nedēļu treniņciklu un izveidoju savu treniņplānu, lai precīzi noskrietu visus vajadzīgos kilometrus līdz 4. septembrim Blackpool pusmaratonam. Pašā sākumā ļoti šaubījos vai tiešām izdosies sagatavoties tiem 21 kilometriem, bet nu pēc šiem treniņiem esmu apņēmības pilns un gatavs pirmo reizi dzīvē pieveikt pusmaratona distanci. Es esmu slinks tips :) tapēc pāris reizes ar ļoti lielu piespiešanos gāju ārā skriet, bet visā visumā skriešana tomēr vēl sagādā baudu. Protams gribētos jau skriet mazliet ātrāk, bet ļoti labi apzinos ka sen vairs neesmu spējīgs noskriet 10 km distanci 40 minūšu robežās, tagad esmu priecīgs ka desmitnieku izskrienu pa 50-55 minūtēm un jūtos gandarīts. Jāpiemin vēl pāris lietas bez kurām motivācija skriet būtu daudz mazāka. Vispirms jau Garmin pulkstenis, kurš ir kā mazs datoriņš uz rokas un reizē arī personīgais treneris ar kura palīdzību skrējiens un pēcskrējiena analīze kļūst par aizraujošu un interesantu pasākumu. Pēc viena no skrējieniem, kad atkal bija piepampušas un sāpošas traumētās potītes, sapratu ka jāmet laukā vecās botes un ar steigu jāpērk jaunas un daudz kvalitatīvākas, jo skriešana pa asfaltu ir diezgan nesaudzīga pret kājām un it sevišķi vecajām traumām. Tapēc sporta veikalā tika pielaikoti un uzmērīti vismaz ducis dažādu skriešanas apavu no visām pasaulslavenajām firmām un beigās paliku pie Puma apaviem, kuros pēda jutās vis ērtāk un stabilāk. Nu skrienot sāpju vairs nav ne potītēs, ne ahilejā, ne pēdās, nu pēc skrējiena ir tikai patīkamās sāpes muskuļos :) Un trešā lieta bez kuras nevarētu realizēt šo treniņplānu ir Isostar sporta dzēriens, kuru vienmēr dzēru pēc garajiem treniņiem, lai ātrāk atjaunotos organisms un kājas, jo neesmu jau nekāds ofisa darbinieks, darba dienas 8 stundas paiet uz kājām, un tapēc ļoti svarīgi ir atjaunoties, lai ar prieku varētu doties nākamajā skrējienā.
Nu ko, pēc 4 dienām piepildīšu vienu no saviem senākajiem sapņiem! Apmēram jau varu nojaust ar kādu rezultātu esmu spējīgs noskriet šos 21 kilometru... bet ir tik daudz ietekmējoši faktori (laika apstākļi, pašsajūta, konkurentu ātrums) Katrā ziņā finišā būšu priecīgs par katru minūti zem 2 stundām, vienalga 2, 5 vai 10 minūtēm. Ak jā, šo 2 mēnešu laikā esmu pazaudējis 7 kilogramus un nu esmu savā kaujas svarā 95 kg :)))