Category: Compass Sport Cup Final 2011
Map/area: Longshaw Estate (Sheffield)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Men Open (Brown)
Šīs sacensības - Anglijas klubu kausa finālu jau gaidīju krietnu laiku, bet sagatavoties gan nesanāca, jo pēc Blackpool pusmaratona un dažiem orientēšanās mačiem septembrī biju iedzīvojies augšstilba muskuļa traumā, tāpēc nācās uztaisīt 2 nedēļu pauzīti skriešanai. Kā sacīt jāsaka, šodien jāņem uz svaigumu. Tā kā šajā klubu čempionātā M21 grupas netiek izdalītas atsevišķi – Elite, Long un Short, tad nekas cits neatlika kā skriet Elitē jeb Men Open, kurā startē visi kas ir spējīgi pieveikt šāda garuma distanci (arī veterāni). Jau iepriekš zināju ka distances parametri priekš manis B grupas čaļa būs iespaidīgi, un tā arī bija – 11.0km 28cp un 300m kāpums, kārtīgs izaicinājums un pārbaudījums man, kurš negrib skriet neko garāku par 6-7 km :) Priecēja fakts ka Men Open grupā startam ir pieteikti 153 dalībnieki un tātad nāksies startēt ik pa 1 minūtei, būs iespēja visu laiku dzīt sevi uz priekšu, jo citreiz vientuļajos skrējienos bez īstas konkurences pazūd motivācija sevi spiest skriet. Pirms starta bija iegūta informācija ka uz šiem 11 kilometriem nebūs neviena!!! dzerampunkta, tāpēc pirmoreizi distancē devos ar pudeļjostu, kurā sapildīju Isostar dzērienu. Starta vietā ierados 10 minūtes pirms manas starta minūtes, tā ka bija laiks arī kārtīgi izstaipīties un sajūtas bija labas – paskriet varēšu. Jau uz 1. kp nekas no skriešanas nesanāca :) kārtīga siena jāpārvar un arī pašā punkta rajonā nedaudz sabakstījos, bet bija ok. Tālāk uz 2. kp jau var sākt domāt par skriešanu un pārsteidzošā kārtā nejūtu nekādas sāpes augšstilbā (drošības pēc pirms starta gan uzvilku elastīgo saiti). Etapa vidū man garām paskrēja viens varen rižs :) orientierists, un nolēmu ka šim džekam es kādu laiku mēģināšu turēt līdzi.
Līdz pat 6. kp vienkārši atsēdēju astē, karti nelasot, tikai piefiksējot kartē vai virzamies garām pareizajiem objektiem. Uz 7. kp sekoja pamatīgs kāpums un rižiks bija prom, es pret kalnu protams lēnā garā uzsoļoju. 8. un 9. kp vienkārši, bet tad pieskrienot pie pļavas uz 10. kp bija bļāviens pie sevis – nu b**, priekšā pavērās open moorland pļava pa kuru ir nevis jāskrien bet jācīnās.
Šādas pļavas jau ir iepazītas daudzkārt un man pret viņām jau ir zināms riebums, neesmu tik fiziski spēcīgs lai skrienot izcilātu kājas pa tiem viršiem. Nekādus apkārt variantus nedomāju un devos iekšā tajā mūdzī cīnīties, aptuveni pusetapā man paskrēja garām divi atlētiskāki atlēti un tad nu arī es mēģināju turēt kaut gabaliņu viņiem līdzi, galvenais nepazaudēt no redzesloka, lai izceļ man punktu. Uz 11. kp cīnījos pats, bet uz 12. kp atkal 2 nākamie (šķiet visi pa pāriem skrien) aizskrēja garām, kuri izcēla šo punktu. Uz 13. kp pieļāvu šodien praktiski vienīgo kļūdu, visu etapu veicu normāli, bet pašās etapa beigās kaut ko īsti nesapratu tajās taciņās un pie sētas sanāca aptuveni 1 minūtes lieka pastaiga, mēģinot saprast kur tad īsti esmu. Uz 14. kp pirmoreizi arī es šodien kādu apdzinu! :) Etaps no 15. uz 16. kp tika griezts ārā no splitiem un tika dotas 2 minūtes atelpai lai šķērsotu noslogotu ceļu. Šis bija īstais brīdis kad izdzert vienu no Isostar pudelītēm, mazliet pastāvēju, paskatījos nākamos etapus un devos tālāk. Arī 17. kp izcēla pa priekšu skrienošais, bet 18. kp mazliet sabakstīju, nebija pārliecība ka virzos uz pareizo klintiņu. Uz 19. kp īsts downhill, tik no kalna uz leju un šajā brīdī sāku just ka vairs nevaru paskriet tik ātri kā gribētos, kājas paliek arvien ļenganākas. Pirms paša 19. kp mani apdzina Oli Johnson, kurš startēja šķiet 30 minūtes! aiz manis. Domāju varbūt varētu vismaz tikai uz nākamo punktu mēģināt noturēt līdzi... bez jebkādiem variantiem :))) aizlidoja tā ka pēc 20 sekundēm pat viņa muguru vairs neredzēju. Uz 21. kp atkal kāpums pret kalnu un praktiski šeit beidzās mana distance, bija noskrieti 9 km un es vienkārši vairs nevarēju paskriet. Uz nākamo 22. kp praktiski visu etapu nogāju, paspēju tik pamanīt kā šodienas uzvarētājs Oleg Chepelin aizlido pret kalnu un vēl ieraudzīju ka kāds tuvojas Aire’s kreklā. O, beidzot arī Pauls mani bija noķēris pa 20 minūtēm (es prognozēju ka tas notiks pie 20. kp). Izrādās ka arī šis šo etapu ņēma kā atpūtas etapu :) mierīgi pasoļoja pa ceļu kopā ar mani un papļāpājām kā tikko Oli un Oleg bija aiznesušies garām. Tiekot uz pļavas Pauls ar savu kompanjonu ar kuru bija veicis kopā lielāko distances daļu, vienkārši aizskrēja prom, bet es turpināju soļot :) 22. kp atzīmējos kopā ar kādu garmatainu kadru, kuram mēģināju paskriet līdzi, bet kā tikām līdz mežam, tā atkal pārgāju uz soļošanu, man sen bija pārgājusi vēlēšanās vēl skriet. Uz 24. kp distance gāja atkal uz leju, tāpēc mazliet izdevās paskriet, arī uz 25. kp varētu teikt ka ļoti lielu daļu no etapa noskrēju. Pie punkta beidzot izdzēru otru Isostar pudelīti, tas nu gan bija krietni par vēlu, jo distance bija praktiski pieveikta. Pēdējos trīs punktus paņēmu skrienot lēnā riksītī, un arī uz finišu neko netrakoju, palaidu mierīgi garām divus opjus un skrēju aiz viņiem. Ehh ja distance būtu bijusi tikai līdz 20. kp, tad gandarījums būtu lielāks. Bet ir jau svētīgi arī kādreiz paskriet šādas distances un pārbaudīt sevi. Gandarījums protams ir lielāks ja izdodas ideāli noskriet savām spējām atbilstošu distanci, bet arī šodien nav iemesla gausties. Fiziski grūto distanci es pieveicu, Anglijas labākajiem orientieristiem zaudēju 40 minūtes, izbaudīju samērā vienkāršo bet interesanto distanci un ar rezultātu 1:44:47 ieņēmu 101. vietu no 133 dalībniekiem, galvenais ka Leonu pārspēju :) Un prieks arī par AIRE klubu, kurš izcīnīja 5. vietu, tātad ir tas gods skriet piektajā stiprākajā Anglijas klubā! Bet vislielākais prieks ka sāpes no augšstilba muskuļa ir pazudušas un nu varēšu atkal biežāk parādīties orientēšanās sacensībās, startējot gan sev piemērotākās grupās (Blue, Green vai M21S un M21B) bet Elites distancēs pārbaudīšu sevi atkal pāris reizes nākamgad!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru