Wheldrake Woods (York)

Category: YHOA Night League Event

Map/area: Wheldrake Woods (York)

Organiser: EBOR

Country: England

Discipline: Long

Results

Diemžēl jaunā gada sezonas sākums nav izdevies tāds kādu biju plānojis. 5. janvārī testējot jaunos inov8 apavus uz līdzenas vietas tiku pie traumas. Sajutu mežonīgas sāpes apakšstilba lielajā kaulā. Neatceros vairs kuros mačos apdauzīju šo kaulu pret akmeņiem līdz pat asinīm, un ik pa laikam šī vieta iesāpējās, bet šoreiz izskatās ka inov8 apavu plānās zoles dēļ satriecu pēdu, kurai ir ļoti liela saistība ar šo kaulu. Nācās pat apmeklēt ārstu, kurš man noteica diagnozi ka man tajā vietā ir vai nu kaula vai asins infekcija, izrakstīja antibiotikas, un vismaz uz mēnesi varu aizmirst par jebkādām domām skriet, jo sāp katra kājas kustība. Jācer ka nav kaula plīsums :( jo uz Spāniju tomēr gribas aizbraukt ne tikai kā tūristam.

Pēc šāda ievada protams skaidrs ka es šovakar neskrēju... vienkārši grūti sēdēt mājās, ja Anglijas orientēšanās sezona iet pilnā sparā. Šovakar kārtējais YHOA nakts līgas posms, un devos ar mērķi vienkārši pastaigāties ar karti pa mežu, iegūt vienalga kādus punktus kopvērtējuma ieskaitē, jo nakts-o sezona tomēr ir iesākta, un vēl biju apņēmies distances laikā atrast divus geocaching slēpņus, kas bija paslēpti šajā mežā. Šajā mežā iepriekš jau biju skrējis un zināju ka te pārsvarā jāpārvietojas pa taciņām un pilnīgi bez reljefa, tātad ideāls apvidus priekš manas kājas un feinas pastaigas tumsā. Sanāca tiešām pastaiga tumsā, jo aizmirsu mājās savu lampu :) labi ka Chris aizdeva savu rezerves lampu, kuru jau biju izmēģinājis toreiz kad man distances laikā izdzisa lampa. Ar šo maziņo lampiņu redzamība bija aptuveni 2 metri, bet neko labāku jau man nevajadzēja, galvenais saskatīt karti un kompasu, un soļot pareizajā virzienā.

Distances garums bija 5.8 km, tātad ja iešanas ātrums ir aptuveni 10 min/km, un galīgi pa līniju jau nenoiešu, jo centīšos vairāk izmantot taciņas, lai lieki nepiepūlētu kāju, tad soļojot distanci vajadzētu pieveikt aptuveni 1:10-1:20, jo kļūdas protams neplānoju pieļaut uz punktiem :) un ja neiekūlšos kaut kur rožveidīgajos brikšņos. Plus vēl jāpierēķina 5 minūtes uz katru no abiem geocachingiem, kurus cerams tumsā izdosies atrast, tātad rupji rēķinot pastaiga varētu sanākt apmēram pusotras stundas garumā. Tāpēc distancē devos pirmais, lai mani pēc tam nav ilgi jāgaida finišā. Pirmajam gan neizdevās startēt, jo Eddie Winslow bija steidzīgāks par mani. Kļūdas protams ka ejot ir grūti pieļaut, bet viena sanāca uz 5. kp, kad mazliet novirzījos pa labi no punkta, skrienot tās būtu 10-20 sek. bet ejot vismaz 1 minūte. Īstenībā bija baigi interesanti veikt distanci ejot, jo distances laikā redzēju praktiski visus konkurentus darbībā, kuri man skrēja viens pēc otra garām. Varēju novērtēt kurš skrien ātrāk un kurš lēnāk, kurš kļūdās un kuram spožāka lampa. Žēl ka līdzpaņemtajam telefonam nav zibspuldzes, būtu fotogrāfējis visus pēc kārtas :) Pirmais kas man paskrēja garām bija Pauls uz 2. kp, izskatījās ka viņam ar kāju viss kārtībā. Uz 3. kp mani apsteidza Steve Watkins savā vieglajā un lidojošā solītī, uzreiz pēc tam man garām paskrēja viņa sieva Alex, kurai gan tas skriešanas solis nebija diezko ātrāks par manu soļošanu :) Uz 4. kp mani apsteidz Nick Jones, viņam tas solis bija tāds tusnīgs, izskatījās ka baigi grūti skrienas. Uz 5. kp kā jau minēju pieļāvu mazu kļūdiņu, bet uz 6. kp savā Garmin pulkstenī sāku riktēt gps navigācijas virzienu uz geo slēpni, jo pēc iepriekš iegūtās info Geocaching mājas lapā sapratu ka slēpnis atrodas uz priekšā esošās elektrolīnijas. Tā arī bija, gps navigācija aizveda ļoti precīzi līdz slēpnim, kurš bija paslēpts pie priedes zem zaru čupas. Parakstījos logbook grāmatiņā, noslēpu atpakaļ geo kastīti un turpināju o-distanci. Starp citu šis bija mans 100. geo atradums, kad uznāk iedvesma tad bieži dodos meklēt šos geo slēpņus, jo to var saukt par tādu kā orientēšanās paveidu tikpat kā meklējot kontrolpunktus. Uz 7. kp man aizlidoja garām viens ļoti ātri skrienošs orientierists, kuru gan neatpazinu, bet temps viņam tiešām bija elitnieka līmenī, iespējams tas bija Joe Taunton. Arī uz 8. kp redzēju viņu darbībā, bet viņš tajā brīdī jau skrēja taurenīša otro apli uz 12. kp. Uz 9. kp man paskrēja garām Ian Marshall, bet punktā es atzīmējos pirmais :) jo šis tajos krūmos kārtīgi sakļūdījās. Uz 10. kp atkal bija jāpārslēdzas uz gps navigāciju, jo taku krustojumā vajadzētu būt otram geo slēpnim. Atkal veiksmīgi izdevās atrast, jo uzreiz sapratu ka tas būs paslēpts pie sētas stūra, tā arī bija - ierakts zem lapām. Atkal parakstījos, noliku atpakaļ vietā un turpināju savu o-pastaigu. Tajā brīdī kamēr ņēmos ap geo, man paskrēja garām vismaz 4 skrējēju vagoniņš vidēji ātrā tempā. Īstenībā mežā sāku redzēt arvien vairāk lampas, tātad šodienas mačs būs samērā labi apmeklēts. 11. kp tāds bērnu punkts uz kuru Steve esot uztaisījis kļūdu (neesot koncentrējies), bet uz 12. kp mani apsteidza mūsu šoferītis Chris Burden. No šī brīža praktiski visu atlikušo distanci man sanāca cīņa ar šo būdīgo pensionāru. Es soļoju bez kļūdām uz punktiem, bet viņš skrēja/gāja uz punktiem ar diezgan šausmīgām kļūdām :) Pie 13. kp satikos vēl ar diviem orientieristiem, kuri tur kārtīgi ķemmēja apvidu, tie bija brāļi Jake un Zac Field, kuri acīmredzot skrēja kopā. 14. un 15. kp atkal paņēmu kopā ar Chris, kur mums abiem garām aizskrēja jaunais talants Joe Woodley, nevarēja tik saprast kurā taureņa aplī viņš skrien, jo ieeja punktā bija no nesaprotama virziena. Bet uz 16. kp mums sanāca interesanta cīņa ar Chris, viņš aizgāja pa labo pusi, bet es pa kreiso, un atkal punktā bijām reizē. Pie punkta mūs panāca superveterāns Steve Whitehead, savā ķīniešu skrējēju stilā (skrien ar taisnām rokām gar sāniem). Šim onkulim visa cieņa no manis, jo viņš savā vecumā ir bieži vien pārspējis divreiz un pat trīsreiz jaunākus censoņus. Bet šoreiz gan Steve mazliet sačakarējās meistarībā, uz 17. kp acīmredzami ka bija jāskrien apkārt pa taciņu nevis jālaužas cauri zaļajam. Tikai uz lielā ceļa uz 18. kp viņš atkal man paskrēja garām, tātad kārtīgi bija sakļūdījies tur. Uz šī ceļa arī tapa bildes ar telefonu, bet tā kā nav zibspuldzes, tad neko nevar saskatīt. Te es sajutos kā uz ātrgaitas šosejas, jo viens pēc otra mani mierīgi čāpojošo apdzina orientieristi. Normāls vagoniņš bija izveidojies, aptuveni 10 cilvēku sastāvā, no kuriem atpazinu vēl vienu veterānu ar krampi Steve Corrigan, o-ģimenes galvu Dean Field, blondo zviedru meiteni Louise Markstedt, arī Oli Johnson sievastēvs bija šajā barā un pašās beigās pirms ieejas mežā vēl garām aiztipināja Howard Sawyer. Pats 18. kp tāds mistisks šķita, jo tumsā tur tas mežs galīgi neizskatījās kā kartē attēlots, bet nu punktu paņēmu bez problēmām. Pie punkta atkal uzradās viens konkurents, kuru gan nepazinu, kurš ar drausmīgām kļūdām man maisījās pa priekšu līdz pat finišam. Mans cīņu biedrs Chris bija kaut kur pazudis. Uz 19. kp sanāca baigā cīnīšanās pa tiem pretīgajiem rožveidīgajiem vīteņiem zem kājām, bet pa taku negrībējās iet apkārt baigo līkumu. Uz 20. kp man aizlidoja garām Josh Beech, viennozīmgi šovakar visātrāk skrienošais apdzinējs. Ceļā uz 21. kp beidzot atkal satiku Chris, kurš tikai gāja vēl uz 20. kp. Pēdējā punkta rajonā jau no attāluma varēju redzēt ka ļoti daudz gaismiņas tur ganās un meklē to punktu, un tieši es biju pirmais kas atzīmējās tajā punktā. Bet izrādījās ka daži tur meklēja pavisam citu punktu (iespējams 13. kp) jo viena dāmīte palūdza parādīt pie kura punkta mēs atrodamies. Bija tiešām jautri paskatīties no malas kā citi dalībnieki orientējās naktī, jo šķiet ka mežā satiku praktiski lielāko daļu no dalībniekiem, un daudziem nakts-o sagādāja ļoti lielas problēmas, tāpēc nav brīnums ka daži skrienot uzrādīja līdzīgu rezultātu kā es ejot. Mazliet pārtērēju savu plānoto laiku un finišēju ar rezultātu 1:34:15 veicot 7.18 km garu pastaigu.

Turpmāko sacensību plānu nav, viss atkarīgs no kājas, katrā ziņā jau ieplānotos ielu skrējienus man jāatceļ. Priekšā vēl vismaz 2 nakts-o posmi uz kuriem došos kaut vai atkal pastaigas režīmā, bet uz Spāniju pēc mēneša došos jebkurā gadījumā, kaut vai sauļoties un pienest ūdeni mūsu elites džekiem Artūram, Jankam, Rūdim un Artjomam. Pēc 2 mēnešiem uz Britu čempionātu jau nu vajadzētu būt uz kājām, bet Liverpool pusmaratons bez jebkādas sagatavošanās gan ir zem lielas jautājuma zīmes.