Calverley Woods (Bradford)

Category: Level C Middle Distance Event

Map/area: Calverley Woods (Bradford)

Organiser: AIRE

Country: England

Discipline: Brown

Results

Var teikt ka arī uz šīm sacensībām ierados neplānoti, vienkārši pagājušo svētdien sacensībās pie manis pienāca viens no šodienas sacensību organizatoriem Howard Sawyer un paziņoja ka šos mačus organizēs tā AIREs komanda, kurā es esmu iekļauts kā kontrolpunktu novācējs pēc sacensībām. Atteikt jau nevarēju, kādreiz jau tomēr arī jāpastrādā AIRE kluba labā, jo ja nebūtu šī orientēšanās kluba un orientēšanās sacensību šeit Leeds un Bradford apkārtnē, tad ļoti iespējams es jau sen būtu atgriezies Latvijā, jo orientēšanās sports viennozīmīgi ir mans labākais hobijs. Ja šodien nebūtu jāizpalīdz ar punktu novākšanu, tad stipri šaubos vai būtu braucis uz šīm sacensībām, jo šajā mežā jau pāris reizes iepriekš ir skriets, un es neteiktu ka baigi viņš patiktu - viena liela, dubļaina kalna nogāze papildinājumā ar rododendru krūmiem un necaurskrienamajiem rožkrūmiem pa zemi. Pirms starta atkal izvēlējos skriet Brown distanci, nevis Black, tas tikai ar tādu nolūku lai varētu Anglijas rangā vairāk punktus nopelnīt, jo Black distancē man ir nereāli cīnīties par augstām vietām un punktiem, bet Brown distancē visas iespējas izcelties starp veterāniem, kuri arī nemaz nav tik švaki, un ja izdodas apskriet viņus, tad punkti labi ienāk manā kontā :) Tātad vidējā distance - 4.4 km 27 kp un 195m!!! kāpums. Starts... un atkal (tāpat kā pirms nedēļas) kļūda uz 1. kp, un tieši tāda paša iemesla dēļ... kartes mērogs ir 1:5000! Nu galīgi nav pierasts tādā mērogā skriet meža distances, pilsētas sprintos ir ok, bet mežā nevar uzreiz tā pārslēgties, jo šķiet ka kartes lasīšanas refleksi uz 1. kp jau ir tā iestrādājušies, ka startā uzmetot skatu kartē etapam uz 1. kp, apmēram vizualizējas cik liels attālums dabā būtu jānoskrien pie ierastajiem mērogiem 1:7500 un 1:10000 Tā nu pa starta taciņu aizskrēju stipri pa tālu, un tikai kad augšā kalnā ieraudzīju taciņu krustojumu, sapratu ka esmu jau paskrējis garām punktam. Sākums atkal ne visai motivējošs :) 1 minūte pazaudēta šajā kļūdā. Etapi uz 2. un 3. kp tiek veikti tikpat nepārliecinoši, bet vismaz bez lieliem zaudējumiem, un tikai uz 4. kp lejā no kalna beidzot tā pa īstam ielasos kartē un mērogā. Kad nu attāluma izjūta ir uztaustīta, tad var sākt klasisko orientēšanos - pāris sekunžu skatiens kartē, etapa ātra izanalizēšana, un tik skrien, ej, brien vai cīnies un atzīmējies. 5. 6. 7. un 8. kp bez problēmām. Uz 9. kp priekšā normāla klints grēda, daudz nedomājot locīju apkārt pa taciņu, uz 10. kp minimāla sabakstīšanās kastēs, 11. kp jau pa gabalu ieraugu un uzrauju mazu sprintiņu (1. laiks etapā :) apsteidzot rižo kluba biedru David, kuram šis ir treniņu mežs). 12. kp ne pārāk pārliecinošs, bet 13. un 14. kp iekšā klintīs, tagad varēja izbaudīt kādas tomēr ir priekšrocības tik mazam mērogam, jo lielākā mērogā tur neko nevarētu saprast, jau etapa sākumā bija skaidrs ka skriešu apkārt caur 14. kp, un tas bija vislabākais lēmums, jo pēc tam daudzi finišā sūdzējās, ka skrienot no kreisā puses vai pa taisno, tur neko neesot varējis saprast. 15. 16. un 17. kp var teikt lidojamie etapi, arī uz 18. kp var kārtīgi ieskrieties, tik pašās beigās mazliet jāpacīnās pa krūmiem līdz akmenim. Šodienas smagākais etaps uz 19. kp pret kalnu un pašās beigās var teikt pret sienu, uz 20. kp sākumā samudžinos taciņu labirintos, bet pēc tam jau elementāri, uz 21. kp iesēžos astē Steve Watkins, kurš startēja ar mani vienā minūtē un skrien Black distanci,

arī uz 22. kp skrienu viņam līdzi cauri klinšu tunelim, kādu laiku paskrienot viņam līdzi, tomēr saprotu ka šim cits punkts. Uz taciņas pastāvēju vismaz 10 sekundes, jo kaut kā negāja kopā dabas ainavas ar kartē attēloto, pēc nelielas pauzītes tomēr sazīmējās pareizā atrašanās vieta. Uz 23. kp atkal lidojams etaps un beigās atkal nežēlīga cīņa caur krūmiem, uz 24. kp ar lielu līkumu, jo otrreiz to jungle fight vairs nevēlējos, 25. kp šķiet jāatzīmējas tikai ķeksīša pēc :) lai būtu asākas virzienu maiņas. Te ieskatos pulksteni, ir ok 41 minūte, pirms starta redzēju ka labākais laiks uz to brīdi ir 50 min. Uz 26. kp tik jāplanē lejā no kalna, galvenais kājas neizlaust un ātrākais splitlaiks ir mans :) Pēdējo 27. kp gan visai nedroši izdodas paņemt, arī kaut kā nesapratos ar kartes zīmētāju.

Finišs garš, bet lēzens uz leju no kalna, izdomāju a davai vienreiz pa ilgiem laikiem jāuzkapā tā kārtīgi finišu. Spiedu cik nu vien varēju un wow finišā pulss 190 bpm!!! Šķiet vismaz 2 gadus nebiju sasniedzis 190 atzīmi, bet man jau šķiet ka tik augsts pulss vairāk liecina par manu šī brīža netrenētību :) un neregulāro skriešanu, jo pie normālas fiziskās formas šādu pulsa robežu sasniegt būtu daudz grūtāk, tad tiešām būtu rēkdamam jānāk ārā no meža :) Ar distances veikumu varu būt vairāk kā apmierināts, jo izņemot to 1 minūtes kļūdu uz 1. kp, pārējā distance caurmērā tika veikta labi, piekasoties varbūt vēl 1 minūti varētu sakasīt. Nu re un ar rezultātu 45:37 ierindojos 3. vietā no 20 brūnās distances pārstāvjiem, un ranga punkti arī ienācās mazliet virs 1100, kuri ir tas mans aptuveni vidējais rādītājs. Distance noskrieta, jāsagaida pēdējā finišētāja, un tad varam trijatā doties novākt punktus, kuri mežā pavisam ir 53!!!

Es uz pauzes :))) šādās mazās sacensībās, kur startē aptuveni 200 dalībnieki, izvietot mežā 53 kontrolpunktus... nu nezin nezin, vai tas ir to vērts, bet nu salīdzinājumā ar tikko notikušajiem Rīgas kausiem Latvijā, kur mežā izskatās ka ir bijuši iespējams simts kontrolpunkti, tad 53 vēl liekas normas robežās :))) Nick Jones ņem tuvākos 19, Peter Jones vidējos 18, bet man kā jaunākajam tiek tālais gals ar 16 punktiem. Nu jau pieredzīte ir no Park Wood sacensībām, kā labāk tos mietus, SI stacijas un prizmas tā mobīli savākt. 50 minūtēs darbiņš padarīts, neko pielikt, neko atņemt - lielisks pasākums! Vēl tik tāds nieks kā 20 kilometri ar riteni līdz mājām :) Tā kā nu jau kādu laiku vairs netiek uz priekšu plānoti sacensību apmeklējumi, tad nav ne jausmas kur un kad būs manas nākamās orientēšanās sacensības. Pēdējos 6 gadus aprīļa beigās un maija sākumā biju regulārs viesis Igaunijā uz Ilves trīsdienu sacensībām, šogad... mazliet neierasti, bet Igaunijas apmeklējums izpaliek. Bet Kāpas trīsdienu orientēšanās svētku apmeklēšana gan manā kalendārā jau ir ieplānota!