Category: KĀPA 2012 1. diena
Map/area: Jaunāmuiža (Pļaviņas)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M21S
Katru gadu ir sacensības, kurās tiek kādu laiku jau iepriekš plānots piedalīties. Kāpa viennozīmīgi ir viens no galvenajiem orientēšanās pasākumiem manā sezonā. Šoreiz jau pavasarī pieteicos startēt M21S grupā, jo skaidri bija zināms ka vasarā mana svara kategorijā neatbildīs Open100 grupai, kā pagājušo gadu. Tā arī bija, vakar speciāli nosvēros un svari rādīja ’’tikai’’ 96 kg, tā ka jāskrien vien savā tradicionālajā (B) grupā. Sportiskie mērķi bija visai piezemēti (būs labi ja kādu dienu ieskriešu top30), galvenais izturēt visas 3 dienas, jo solīja visai karstus laika apstākļus un biju padzirdējis ka apvidus būs diezgan pabriesmīgs, vairāk jāspiež uz orientēšanās prasmēm nekā skriešanas ātrumu, kas man dod sava veida priekšrocības, jo spēcīgākā puse šķiet ir tehniskā nevis fiziskā.
Starts vēlā pēcpusdienā, kad saulīte vēl normāli cepina, tāpēc uz startu dodos ejot, pirms paša starta mazliet izstaipos un mazliet ieskrienos, būs labi, kājas jūtas labi. Startā sanāk pazaudēt 20 sekundes, jo aizmirsu nočekot emitu, tāpēc startā karti sanāk paķert haotiski un uz K punktu aizskrienu mazliet jau iesprindzis :) 1. kp ļoti vienkāršs, labs orientieris lielais purvs, uz 2. kp nav daudz variantu, jāskrien virzienā, beigās piefiksējot kontūras stūri un kupicu. Kad līdz punktam atlikuši kādi200 metri , esmu šokā... ieraugu savu cīņubiedru Raikinu, un pirmais jautājums ir – KO TU TE DARI??? Esmu noķēris Raivi par 17 minūtēm! uz 2. kp njaaa, šis sūdzas ka neko te nesaprot, jāpiebremzē arī man, un... nu arī es nesaprotu, kur īsti atrodamies, bet čujs ir ka punktam jābūt pa kreisi. Ar nelielu līkumu punkts tiek veiksmīgi paņemts, tālāk domāju ka skriesim kopā sadarbojoties, bet Raikins laikam ir dusmīgs uz visu apkārtējo un aizskrien citā virzienā, nekā es esmu ieplānojis. Es dodos uz 3. kp caur izcirtumu ar mērķi virzīties pa mazajiem mežizstrādes ceļiem, kuri aizved gandrīz līdz punktam. Pie punkta Raikins diemžēl nav manāms, neticas ka ir man priekšā, tāpēc neatskatoties jābēg prom :))) Pie punkta uzrodas čalis Saldus neilonā, un noprotams ka no mūsu grupas, bet uz 4. kp atkal ar mani varianti nesakrīt. Tā kā man ne sevišķi patīk lasīt šo sīko 1:15000 mēroga karti, tad es tik uzmetu virzienu un dodos pa līniju uz 4. kp. Vajadzēja tomēr locīt apkārt pa kreiso pusi kā saldenieks, jo es pamanījos iepērties pamatīgā vējgāzē un pacēlu divus labus kāpumus. 4. kp aiz manis atzīmējas visai atlētisks lietuvietis IGTISA kreklā (vēlāk izrādīsies ka tas ir šodienas uzvarētājs Petrulis), tad nu uz 5. un 6. kp akli atsēžu viņam astē, piefiksējot tikai kp numurus. Ceļā uz 6. kp panākam aizbēgušo saldenieku, un nu nodomāju, būs laba kompānija, bet... sākot skriet caur purvu uz 7. kp jūtu ka viņu ātrums nav priekš manis, es tādā ātrumā ātri būšu beigts, tāpēc jāskrien vien savs skrējiens. 7. kp liekas vieglāks par vieglu, no ceļa iekšā gar kontūru uz ieplaciņu, bet ieskrienot tajās mazajās eglītēs nav redzama ne kontūra ne ieplaka, aptuveni pusminūti lēnām pariņķoju uz vietas lai nojaustu uz kuru pusi punkts varētu būt. Atzīmējos punktā, bet nav labi, nepatīk šitā bakstīties punktu rajonā, un uz 8. kp jau izteiksmīgi ir piezagusies nepārliecinātība. Etapu veicu normāli, bet punkta rajonā sāku pilnīgi ’’peldēt’’ uz vienu pusi, uz otru, un sākas jau kaut kāda paniska līdzskriešana katram ieraudzītajam orientieristam, tikai lejā pie mazās upītes beidzot atrodu sevi kartē un tad jau punktu paņemu bez problēmām. Uz 9. kp bez variantiem pa stigu un gar izcirtumu, bet kā tieku reljefā, tā atkal sākas ’’peldēšana’’, 101 reizi skatos kompasā un visu laiku laboju savu virzienu, beigās punkts tiek veiksmīgi paņemts no mazās stidziņas. Uz 10. kp galīgi viegls bērnu etaps, galvenais trāpīt bedrē, 11. kp arī vienkāršs, tikai es protams izdomāju visādus šķērsļus, lai padarītu etapu ilgāku, vispirms kaut kur laužos lai tiktu līdz ceļam un beigās pirms punkta izdomāju nez kāpēc ielīst dziļajā ieplakā. 12. kp jau stipri iepriekš pa gabalu redzams, pa ceļam satiekot Andu, kura izskatās ka ir apmaldījusies :) Sākas distances beigu daļa un šķiet pienskābe smadzenēs ar sāk izbeigties, jo tādus brīnumus kā sadarīju uz 13. un 14. kp ir grūti izskaidrot. Šajos abos etapos tiek pazaudētas 10 vietas atkrītot no 16. vietas uz 26. vietu. Uz 13. kp etapa vidū pazudu, izcīnos cauri dziļajai ieplakai un neko nesaprotu, priekšā kaut kāda egļu jaunaudze, vēl viena dziļa ieplaka, krūmi, džungļi... īsi sakot pilnīgs murgs. Bet neko, jācīnās vien ir uz priekšu, ja pats te esmu iekūlies, beigās punkts protams tiek atrasts vēsi, bet nu laiku tik daudz esmu pazaudējis ar to savu pa taisno iešanu, prātīgāk būtu bijis pastāvēt un izdomāt apkārtvariantu. Uz 14. kp šķiet vareni viegls etaps, galvenais tikt uz dzelteno pļavu un tad jau tik virzienā, bet dabā viss izrādās daudz sarežģītāk. Sāku skriet pa kontūru, bet skats priekšā paveras briesmīgs, ne pavisam nevilina mani tur līst iekšā, tāpēc sāku locīt apkārt tam mūdzim, virziens it kā ir pareizs, bet vienā brīdī atkal saprotu ka neko nesaprotu. Esmu kaut kādā izcirtumā, ne poņas kurā vietā, jo skaties uz kuru pusi gribi visur normāli krūmāji, kaut kur tālumā saskatāms ceļš, pēc kura tad arī piefiksēju aptuveno atrašanās vietu, tātad uz punktu vajadzētu lauzties vairāk pa labi. Aizaugušais izcirtums pieveikts, tagad sākas zaļais, kurā jāatrod bedre!!! Satieku vēl vienu orientieristu, kurš arī virzās uz šo punktu, tikai no kreisās puses, un ir, punktā trāpu neticami veiksmīgi, kaut gan saprašana tajā apvidū nebija vispār nekāda. Apmēram tāpat kā ar mašīnu atrodot sacensību centru, uz pilnīgu čuju. Etaps uz pēdējo 15. kp vairs tik tāda formalitāte un finišs. Gandarījums būtu daudz lielāks ja nebūtu šos divus beigu punktus tā uzracis, bet tādi nu ir tie Latvijas meži, nav nekādi Anglijas parciņi. Rezultāts iespaidīgs 1:21:36 un jau nodomāju, ka būšu ļoti tuvu rezultātu lejas daļai. Bet izrādās ka visi ir diezgan nopietni cīnījušies ar šo mežu un arī kartes mērogu, visai pārsteidzoši esmu ieņēmis 26. vietu no 99 dalībniekiem! Vairāk nekā lieliski! Tāpēc vakarā varu atļauties vairākas Cēsu nefiltrētā alus glāzes.
Starts vēlā pēcpusdienā, kad saulīte vēl normāli cepina, tāpēc uz startu dodos ejot, pirms paša starta mazliet izstaipos un mazliet ieskrienos, būs labi, kājas jūtas labi. Startā sanāk pazaudēt 20 sekundes, jo aizmirsu nočekot emitu, tāpēc startā karti sanāk paķert haotiski un uz K punktu aizskrienu mazliet jau iesprindzis :) 1. kp ļoti vienkāršs, labs orientieris lielais purvs, uz 2. kp nav daudz variantu, jāskrien virzienā, beigās piefiksējot kontūras stūri un kupicu. Kad līdz punktam atlikuši kādi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru