Category: KĀPA 2012 3. dien
Map/area: Mailes (Pļaviņas)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M21S
Kāpas 3. dienas starts
vienmēr bijis kā labs pārbaudījums tam, esi vai neesi īsts orientierists,
pirmkārt pieveiktas jau 2 distances un otrkārt agrās starta minūtes pēc
vakarvakara ’’atpūtas’’. Kājas smagas, galva it kā skaidra, bet kaltē pamatīgi
jau no paša rīta, un vēl tā karstā saule. Uzdevums noturēties divdesmitniekā
šķiet visai nereāls, jo galīgi nav sajūta, ka kaut kur gribētos skriet, bet gan
jau ar pirmajiem punktiem ieskriešos. Indulis startu izdomājis vareni
motivējošu - pret kalnu, kas uzsit vēl lielāku smagumu visās starta darbībās.
Labi, ka etaps uz 1. kp tik pa stigām un ceļiem, bet nu iekšā nav vispār, knapi
kustinu kājas. Uz 2. kp pavirši uzmetu virzienu un sāku cīnīties cauri kaut
kādai aizaugušai ieplakai, līdz pēkšņi sev priekšā ieraugu dzelzceļa sliedes.
Nav ne jausmas kā tur nonācu, bet nu labi var jau arī pa šo pusi veikt etapu,
tikai sanāks normāls līkums. 3. kp ļoti vienkāršs, tik gar kontūru, bet uz 4.
kp skrienu taisni pa līniju, uzticos kompasam, kurš nepieviļ. Šajos etapos aiz
muguras ir uzradies Daiņu Jānis no Valkas, nezinu gan vai es viņu, vai viņš
mani ir noķēris, bet būs vismaz kompanjons ar ko skriet kopā. Uz 5. kp garais
etaps, kur nodemonstrēju savu neizlēmību. Tā vietā lai skrietu pa kreiso pusi
pa ceļu, vai pa labo pusi pa stigu, es dodos kaut kur pa vidu. Pa mežu
skrienamība kaut cik normāla, bet izcirtumā pilnīgi nekāda, un diemžēl
koncentrēšanās arī šorīt nav līmenī, etapa beigās pa stigu aizskrienu garām
punkta vietai. Skaidrs, ka šodien gan fiziskais, gan tehniskais izpildījums ir
tālu no vēlamā, tāpēc uz 6. kp atslēdzos un sekoju tikai Jānim. Uz 7. kp atkal
es pārņemu vadību un pa purvu it kā velku pareizā virzienā, bet vienā brīdī nav
īsti skaidrs, kur atrodamies. Janka tik nosaka, ka arī nezinot kur esam, jo
sekojis man, nevarot neko tajā mērogā saskatīt :) Atliek skriet uz stigu un tad
ņemt punktu, ne visai tīri, bet tomēr izdodas paņemt. Uz 8. kp negribas neko
domāt, tāpēc kaut kur pa taisno pa purvu laipoju, ka tik ātrāk tikt uz ceļa.
Ceļu pret kalnu atstrādāju, dzerampunktā tiek pieveiktas 3 glāzītes, tagad
jāsāk pakaļdzīšanās diviem priekšā redzamajiem konkurentiem. Vienu noķeru, bet
mani panāk veseli četri, un skaidrs ka visi esam M21S džeki, izveidojas foršs
vagons, kuram es iekārtojos pa vidu, nu atliek tikai piefiksēt kp numuru un
skriet līdzi. Pie punkta mūsu grupiņa izšķīst, un ceļā uz 9. kp uz stigas vairs
esam 3 skrējēji, bet no muguras nenormālā ātrumā tuvojas vēl divi, izrādās abi
Ogres čaļi, Klāsons velk līderi Zamovski. Nu tādu ātrumu man nav nekādu cerību
turēt, tāpēc palieku viens un protams vēl pamanos sakļūdīties pirms punkta,
gribēju kp ieraudzīt vienu ieplaku ātrāk. Uz 10. kp kā pēc plāna, lejā pa nogāzi
un gar zaļo kontūru, uz bedri trāpu precīzi. Šeit panācu bijušo Azimuta kluba
biedru Priedīš Nauri un vēl vienu čali. Uz 11. kp uzlieku virzienu pret klanu
un sekoju noķertajam čalim, un Nauris aiz manis. Uz 12. kp bija doma vairāk iet
gar kalnu, bet te ieberzos pamatīgos avenājos, sanāca pat pacīnīties atpakaļ
pretējā virzienā, un arī pirms paša punkta maza kļūdiņa, paskrēju garām
punktam, kurš bija paslēpts eglītēs. Nauris vēl joprojām seko man. Uz 13. kp
pirmajā brīdī tāda īsta plāna nav, uzmetu virzienu tā lai sanāk ātrāk ārā uz ceļa.
Sanāk pat labāk kā biju plānojis, jo izskrienu tieši uz to izcirtuma taku, pa
kuru vakar skrēju uz 12. kp. Punkts no ceļa tiek paņemts viegli. Etapā uz 14.
kp man garām paskrien viens no mūsu grupas favorītiem Māris Freimanis, tad nu
atsēžu aiz viņa, bet uz pēdējo 15. kp šis tik pat ātri arī aizbēg, bet es cīnos
ar saviem spēkiem, cik nu vairs tie ir palikuši.
Finišā besis ir iespaidīgs,
bet nu gandarījums arī ir varens par paveikto 3 dienās. Šodien finišēju ar
rezultātu 1:28:54, kas deva 35. vietu no 96 dalībniekiem. Kopvērtējumā tomēr
neizdevās noturēties divdesmitniekā, bet izcīnītā 21. vieta no 105 dalībniekiem,
priekš manis ir vērā ņemams sasniegums, jo ja tagad atskatos kā man ir klājies
iepriekšējos gados šajā M21S (H21K) grupā, tad šis ir mans augstākais
sasniegums! Iepriekš bija tā:
Galīgi nevaru apgalvot,
ka esmu sācis skriet ātrāk pa šiem vairāk kā 10 gadiem M21S grupā, bet šoreiz šķiet
šī 21. vieta tika iespēta pateicoties manām orientēšanās prasmēm un neprasmēm,
jo citiem šķiet gadījās vēl lielākas kļūdas nekā man šajā interesantajā apvidū.
KĀPA – tas viennozīmīgi vienmēr ir bijis viens no vasaras galvenajiem pasākumiem,
tāpēc arī turpmāk atvaļinājums un dalība šajā pasākumā tiks plānota jau krietnu
laiku iepriekš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru