Rushcliffe Country Park (Nottingham)

Category: NOC Summer League 2012

Map/area: Rushcliffe Country Park (Nottingham)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Long

Results

Interesanti ieskatīties pašam šajā orientēšanās karšu arhīvā, izrādās ka 2004. gadā, 1998. gadā, 1995. gadā un 1992. gadā esmu piedalījies orientēšanās sacensībās savā dzimšanas dienā. Un arī šogad savā 32 gadu jubilejā uzskrēju Robina Huda dzimtajos mežos Nottinghamā. Vakar tika pieveikts kārtējais 5km parkrun skrējiens, doma bija mēģināt paskriet zem 24 minūtēm, bet tas kāpums 2.km beigās nāk pārāk grūti man, tieši tur pazūd uzņemtais ritms 4:40-4:50 min/km, bet ir forši sestdienas rītā lieliskā kompānijā uzskriet šādu treniņskrējienu. Šorīt enerģija bija uzņemta pārpilnam, kafija ar mīļotās gatavotu torti mmm... nu tik jāmēģina arī izkustēties ar tik gardu bagāžu vēderā :)))

Jau pēc apraksta sapratu, ka sagaidāms kārtējais kross pa parku, tāpēc droši pieteicos garākajā distancē 6.5 km, tā lai sanāk aptuveni 45-50 minūšu skrējiens. Dalībnieku visai daudz šādām mazām treniņsacensībām, tāpēc startā sanāk aptuveni 10 minūtes stāvēt rindā, vismaz varu aplūkot kas man jāķer, un kas mani ķers. Kā jau ierasts, visapkārt tikai veterāni, nav Anglijā masveidības tieši M21 gadu grupā, iespējams atkal būšu vienīgais, vai varbūt vēl pāris divdesmitvieninieki, kas šodien startēs. Novērtēju ka 3 minūtes pirms manis startē visai sprigans M40 pārstāvis, bet aiz manis 1 minūti viens no labākajiem M45 veterāniem - Steve Dempsey, tā ka nebūs tā ka tikai skriešos ar pensionāriem :) Startā noskatos, ka pirms manis startējošie aizskrien pa taciņu gar ezera krastu, tāpēc paķerot startā karti, uzreiz nemaz neskatos kartē, bet slēdzu iekšā ātrumu un maucu, jāmēģina pēc iespējas tālāk tikt distancē, jo agri vai vēlu Steve mani noķers, par to šaubu nav. Kad nu beidzot sanāk arī ieskatīties kartē... njā, līdz pat 5. kp jau redzu ka totāls kross jāskrien, punkti taciņu malā! Nu neko jāskrien, cik nu vien esmu spējīgs. 1. kp bērnu, uz 2. kp panāku kundzīti, kas startēja pirms manis, 3. kp gandrīz paskrienu garām, un jā... uz 4. kp Steve jau mani ir noķēris. Te nu uzreiz ir skaidrs ka mums ātrumi ir pilnīgi atšķirīgi, viņš skrien viegli lidojošā solī, bet es smagnējā spēka solī. Pie 5. kp jau bārdaino vairs neredzu, tāpēc jāmēģina saglabāt savu tempu. Uz 7. un 8. kp kārtīgi pārskrējieni, jāspiež sevi ļoti, jo nav vēl noķerts tas patīkamais vieglums kājās. Nu tad beidzot uz 9. kp parādās kaut kādi orientēšanās elementi kartē, ir vairāki varianti kā veikt etapu, izvēlos doties pa labo pusi, pa lielo taku, lai drošāka piesaiste. Pļavā satieku Steve, kurš skrien atpakaļ uz 11. kp, tātad ir aptuveni 1-2 minūtes man priekšā, hmm nav nemaz tik peļams arī mans ātrums :) 9. kp paņemu bez problēmām, bet uz 10. kp sanāk auzas, ātrumā neuzlieku precīzu virzienu, skrienu tik ar domu ka tāpat trāpīšu punktā tik īsā etapā. Bet nekā, ieskrienu krūmos, a punkta ta nav, sākas tautā sauktā ķemmēšana, līdz punkts tiek atrasts, 1 lieka minūte pie rezultāta klāt. Tālāk seko pāris lidojamie īsie etapiņi, uz 13. kp pat uzrādu ātrāko splitlaiku. Bet uz 15. kp tāds mudžeklis kartē, ka nākas visai strauji palēlināties uz tilta, lai saprastu, kas tur priekšā sagaidāms. Parks pilns ar cilvēkiem, pa labi bērnu rotaļlaukums, pa kreisi bmx trase, bet pa vidu saldējummašīna apstājusies, es jau labprāt vienu ice cream tagad uzēstu, kā nekā jubilārs :) Kad nu beidzot visam tam jampadracim esmu ticis cauri, var turpināt ''orientēties'' vai drīzāk jāsaka turpināt skriet krosu un tikai vietām piestāt un atzīmēties. Uz 17. kp var mazliet atveldzēties meža ēnā, jo karstums šādā atklātā distancē arī visai labi jūtams, daudz netrūka ka punktam būtu paskrējis garām, jo tālumā ieraudzīju citu punktu, labi ka atskatījos pa kreisi. Uz 18. kp mauciens pa pļavu, un beidzot ieraugu John, kurš startēja 3 minūtes pirms manis, mērķis viens, jānoķer! Bet nu tik skrienamā distancē, tas nav nemaz tik vienkārši, attālums starp mums deldējas ļoti minimāli. Turpmākie punkti praktiski tikai pa takām, un tikai pie 21. kp tā reāli esmu panācis Džoni. Uz 22. kp vēl mazliet atpūšos aiz viņa, bet uz 23. kp droši skrienu garām, jo to punktu jau redzēju skrienot uz 15. kp, pa pļavu mēģinu strādāt no sirds, jo finišs jau nav vairs tālu, paspēju jau saplānot ka uz 24. kp došos pa labo pusi bmx trasei, tāpēc 23. kp izskrienu cauri praktiski neapstājoties. Pie pēdējā 24. kp sanāk neliels misēklis, saulē pavadītās 44 minūtes, šķiet ir mazliet ietekmējušas smadzeņu darbību. Salīdzinot numurus leģendā, nez kāpēc liekas ka esmu pārķeris etapus un izlaidis 23. kp, jo pašam šķiet ka punktu ar 44. numuru nemanīju savā ceļā, bet te jau 41. numurs. Tas aptumsuma brīdis izmaksāja aptuveni 10 sekundes, kad apstulbis stāvēju pie pēdējā punkta un domāju vai atzīmējos 23. kp vai neatzīmējos. Šitā vēl nekad nebija širmis aizvēries, bet nu bija arī savs plus šādam atelpas brīdim :) garo finišu, netipiski sev, varēju kārtīgi atstrādāt, apsteidzot pēdējos metros 5 skrējējus, arī John ieskaitot, kurš manā stīvuma brīdī bija atzīmejies pedējā punktā pirms manis. Finišā ieskatījos Garmin pulkstenī, mmm ir ok, 7.71 km pieveikti 45:23 ! Par tādu rezultātu esmu vairāk kā apmierināts, biju izskrējies no sirds savā dzimšanas dienā. Gandarījums labs un vieta tabulā ar neslikta - 8. vieta no 43 dalībniekiem. Pagaidām šajā jaunajā mājvietas apkārtnē nopietnā mežā nav sanācis uzskriet, bet fakts kā tāds ir ļoti iepriecinošs, bez orientēšanās sporta šeit nepalikšu. Nedēļas laikā esmu startējis 3 dažādāku klubu rīkotajās sacensībās, nu tik būs jāizvēlas, kuram klubam lai pievienojas, vai tas būs DVO, vai LEI, vai arī NOC, bet šogad droši vien vēl turpināšu startēt zem AIRE kluba, un tad jau nākamgad mežos un parkos būšu sastopams ar kāda cita kluba nosaukumu uz muguras.