Atgriežoties vakar Anglijā, savā piezīmju kalendārā biju atzīmējis, ka šodien vajadzētu apmeklēt
East Midland Čempionātu orientēšanās sportā, bet izlasot visu informāciju un aprakstu par sacensībām, sapratu ka man tas nav vajadzīgs. Kāpēc? Tāpēc ka mūsu prombūtnes laikā Anglijā bija plosījušās vētras un lietusgāzes, kas daudzviet radījušas pamatīgus plūdus, un tā kā šīs sacensības notika augšā kalnos (open moorland), tad to apmeklējums galīgi nelikās vilinošs laika apstākļu dēļ. Šorīt ātri ieskatījos
UK orientēšanās kalendārā un atradu ka tepat netālu no mājām notiek vēl vienas o-sacensības, daudz vilinošākā apvidū, jo pirms pusotra mēneša turpat netālu jau biju skrējis, tāpēc zināju ka mežs un apvidus tur ir interesants. Braucot uz sacensību vietu, daudzviet bija redzams, ka pļavas ir applūdušas un upes izgājušas no krastiem, un viens no mazajiem ceļiem bija tā kārtīgi pārpludināts. Tajā vietā mazliet apdomājos, vai nemeklēt citu apkārtceļu, tomēr izlēmu riskēt un braukt pāri, njā... tādu upi vēl nebiju forsējis, vienu brīdi jau šķita ka mašīna noslāps, jo ūdens līmenis bija tik augsts, ka riepas bija zem ūdens, un durvis nebūtu vēlams vērt vaļā, atpakaļ noteikti nebraukšu pa šejieni :) Sacensību centrā ierados diezgan vēlu, tāpēc nācās startēt vienam no pēdējiem, un visai sasteigti - saģerbšānās, iesildīšānās un pa taisno mežā iekšā... un iespējams tāpēc notika sekojošie notikumi uz 1. kp, jo grūti izskaidrot, kā kaut ko tādu spēju dabūt gatavu. Uz 1. kp pieļāvu 6:30 minūšu kļūdu!!! Tā ''burkojis'' sen nebiju, pilnībā pazaudējot jebkādu kontaktu ar karti. Tagad skatoties garmin ceļu, esmu skaisti virzījies precīzi uz punktu, un tad pēkšņi sācis peldēt. Pēc
vakardienas Magnēta un feinās karte, šodien šajā ''mākslas darbā'' nespēju izjust attālumu un arī kaut kādi mežizstrādes ceļi pilnībā mani aizveda neceļos. Vienu brīdi jau pavīdēja doma, ko es te ākstos, jāiet atpakaļ uz startu un miers, jo savu atrašanās vietu nekādi nevarēju noteikt, skraidīju ar cerību uzskriet virsū punktam. Beigās ķēros pie pēdējā salmiņa, uzliku virzienu un tēmēju uz ceļu krustojumu, kurā tad nu beidzot biju atkal kontaktā ar karti, un punktu visai mierīgi paņēmu no pretējās puses. Pēc šāda sākuma, motivācija skriet pieklājīgā tempā nebija nu nemaz, tāpēc kā mērķi uzstādīju noķert čali, kurš startēja aiz manis un noteikti 1. kp sen bija atzīmējies pirms manis. Izskrienot izcirtuma malā uz 2. kp, savu mērķi arī tālumā pamanīju. Uz 2. kp tā lēnām vēl atguvos no šī sākuma šoka, bet uz 3. kp kārtīgi atstrādāju, un konkurentu panācu, uzrādot
pārliecinoši ātrāko splitlaiku. Etaps uz 4. kp izskatījās tāda bērnu spēlīte - easy, bet atkal mana attāluma izjūta šodien nebija ar mani, un skrienot gar kontūrām, attapos uz mazās taciņas aiz punkta. Sekoja neliela koriģēšana, lai saprastu kur īsti esmu, un jau otro punktu no pirmajiem četriem paņēmu no pretējās puses :) Kaut kā nevaru uzķert kontroli pār karti. Lieki piebilst, ka mans konkurents, jau bija sen ceļā uz 5. kp, kamēr es vēl meklēju 4. kp, tāpēc uz 5. kp pa taciņām atkal nedaudz vairāk uzspiedu, un pie punkta atkal bijām kopā. Uz 6. 7. un 8. kp pastrādāju tā cītīgāk, lai šamējais redz ka neesmu tomēr totāls racējs. Etapiņi viegli, galvenais turēt virzienu, jo nekādu īpašo detaļu kartē jau nebija ko lasīt. Uz 9. kp īsais etapiņš, kuru ņēma ārā no rezultātiem, jo nevar zināt cik katram būtu jāpalaiž tur mašīnas garām. Uz 10. kp elementārs taciņas etaps, šeit pirmo reizi atskatījos, vai Mike ir ticis man līdzi, izskatās ka sen jau ir iepalicis un vairs nav redzams, kaut gan izskatījās daudz sportiskāks par mani :) Uz 11. kp divi varianti, vai nu pa labi gar kontūru, vai pa kreisi pa ceļu, izvēlējos drošāko pa ceļu, bet iespējams ne to ātrāko, jo gar kontūru sanāktu krietni īsāks etaps. 12. kp virziena punkts, kuru atkal paņēmu no otras puses, nu nejūtu es šitajā kartē attālumu! Punktu paņēmu pirms kāda garākās Brown distances pārstāvja, un jutu ka uz 13. kp mums sakrīt, tāpēc mazliet uzkurināju šim pa priekšu, tā iegūstot savu otru šīs dienas
ātrāko splitlaiku. Arī uz 14. kp mums sakrīt, tāpēc es pa priekšu uz ceļa uzlidoju pat ar ātrumu zem 4 min/km, un pat iedomājos ka varbūt pat izdodas atgūt tās trakās kļūdas uz 1. un 4. kp. Nākamie divi punkti visu nolika savās vietās, lai par kaut kādu laika atgūšanu varētu nedomāt. Arī uz 15. kp mums abiem sakrita, tāpēc palaidu pret kalnu šo priekšā, jo mazliet biju aizelsies pēc tāda krosa. Virziens labs, bet pirms punkta čalis aizvilka mūs abus 30 sek. kļūdā un es nu jau ceturto punktu šodien paņēmu no pretējās puses. Par 16. kp pat negribas neko komentēt, nejutu ne attālumu, ne virzienu. Pa ceļu aizskrēju pa tālu un kad vajadzēja sākt virzīties uz punktu, priekšā ieraudzīju kādu veterānu, kurš pēc loģikas arī gāja uz to punktu. Raka viņš un raku es, nav izskaidrojuma, kāpēc reizēm tiek šādi skriets uz priekšu, zinot un jūtot ka ir pa tālu. Labi ka izdevās uzskriet tai mazajai stidziņai un nu jau kārtējo punktu paņēmu atkal no sazin kuras puses, ne tikai no tās kuras vajadzētu. Vēl 3 minūtes klāt un motivācija turpināt nekāda. 17. un 18. kp tiek paņemti beztempā un ar jūtamu neieinteresētību pret notiekošo procesu. Uz 19. kp etaps pret kalnu un lai nedaudz sevi sapurinātu, izdomāju kalnu atstrādāt no sirds, kas arī gandrīz izdevās līdz pašai augšai. Pēdējie distances punkti ļoti vienkārši, bet nu paskriet gan vairs nevarēju, jo izskatījās ka ar visām kļūdām būšu saskrējis
vairāk par 9 km. Ko lai saka, gadās arī šādi skrējieni ar tik smagām kļūdām, šogad šķiet viens no sliktākajiem reisiem. Rezultāts 1:13:14 un tikai 17. vieta no 32 dalībniekiem.
Šodienas piedzīvojumi turpinājās vēl mājupceļā. Ja šurpu braucu pusstundu, tad atpakaļ uz mājām krietni ilgāk par stundu. Gribēju braukt atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atbraucu, jo cerēju ka glābšanas dienesti būs kaut ko darījuši lietas labā ar tiem plūdiem. Bija ar... bija aiztaisījuši vispār to ceļu ciet un nu bija jāmeklē citi apvedceļi. Tā nu sausa ceļa meklējumos iebrauc vēl 3 reizes strupceļos, vienā vietā pat tiku pāri tai upei kas plūda pār ceļu, bet jau nākamajā līkumā attapos tik pat kā ezerā. Neapsakužu to mazo pilsētiņu iedzīvotājus, kuriem mājas bija vienos ūdeņos. Mājās tomēr tiku veiksmīgi no pretējās puses (vien pazaudējot ABS vienā no ''ezeriem''), tieši tāpat kā šodienas distancē, kad vairākos punktos ierados no pretējās puses.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru