Hardwick (Mansfield)

Category: DVO East Midland League Event

Map/area: Hardwick (Mansfield)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Blue

Results

Gandrīz mēnesi bija klusums gan šajā blogā, gan manā orientēšanās sacensību kalendārā. Pēc Latvijā izbaudītajām orientēšanās distancēm kārtīgos mežos, kādu laiciņu nevilināja šeit Anglijā orientēties pa parkiem. Bet tā jau nebija, ka galīgi neko nedarīju pa šo laiku, formas un mundruma uzturēšanai piedalījos dažās skriešanas sacensībās. Augusta beigās kopā ar mīļoto plecu pie pleca piedalījāmies Conkers 5 km skrējienā. Viņai šī bija garākā distance kādu jebkad skrējusi :) Malacīte!

Septembra sākumā ņēmu dalību Riverside 10 km skrējienā pa Burton parka celiņiem. Trase bija diezgan nepatīkama ar daudzajiem pagriezieniem un vietām kur sanāca pat 4x skriet cauri, bet labi gan ka līdzena. Klusībā jau cerēju izskriet mazliet ātrāku rezultātu, bet tāda nu tā forma ir un noskrēju gandrīz ar tādu pašu rezultātu kā pirms 2 gadiem Leeds 10 km skrējienā. Veicot 10 km distanci orientējoties, jūtos daudz labāk nekā šādi vienkārši skrienot. Pirmos 5 km ir ok, bet pēc tam jau sākas neliela piespiešanās nepazaudēt uzņemto ritmu.
Un vēl vakar pamanījos piedalīties Darley 5 km skrējienā, kurā gan vairāk ņēmu dalību, lai sastādītu kompāniju Klāvam, kurš pirmo reizi piedalījās parkrun skrējienā. Šo trasīti jau vienreiz biju skrējis un man viņa galīgi nesimpatizēja ar to kalnu, kurā bija 2x jāskrien augšā. Klāvs mani pārsteidza ne pa jokam, uzrādot rezultātu 20:46 un ieņemot 8. vietu, ja viņš kādreiz atbrauks uz Conkers parkrun, domājams ka viņa rezultāts būs ap 18 minūtēm, jo ~ 2 min. starpība ir manos rezultātos starp šo trasi un Conkers trasi.

Tātad šodien beidzot atgriezos pie orientēšanās distancēm, savādāk vēl kļūšu par skrējēju :))) Kaut gan ja noliekam līdzās šodienas karti ar Siguldas Kausa karti... nu ko lai saka, nav tas izsalkums tik liels, lai imitētu orientēšanos šādās pļavu kartēs.

Bet kā sacīt jāsaka, karte ir tāda kāds nu ir apvidus, ja vēl kāds ir izveidojis distanci un salicis kontrolpunktus, tad kāpēc gan nepaskriet un gūt gandarījumu sāncensībā ar citiem orientieristiem. Pirms starta jutu, ka iepriekšējos skrējienos esmu diez gan samocījis labo potīti, tāpēc būs visai klibojošs skrējiens. Iesāku ātri, jo mērķis bija noķert līdz 1. kp pirms manis 1 min. startējušo onkuli. Apvidus, kā jau kartē redzams, ļoti pārskatāms, tāpēc nekādu problēmu nebija izpildīt to mērķi. Arī uz 2. kp ļāvos citu orientieristu virzienam, un tā pa īstam kartē ieskatījos uz 3. kp, kura atrašanās vieta jau pa lielu gabalu bija nosakāma. 4. 5. un 6. kp ''meža'' punkti :) Pa taku - no takas - uz takas... tāda tā orientēšanās. Nākamie trīs kontrolpunkti jau kaut cik nopietnāki, un uz 8. kp pat mazliet sakļūdījos, neizpratu ieloku dabā, kurš karte praktiski vispār nebija attēlots. Uz 10. kp nedaudz garāks etaps, centos aplocīt kalnu, jo sākuma pulveri jau biju izšāvis un nu vajadzēja gaidīt otro elpu. Etapu uz 11. kp atļāvos pat nosoļot aiz muguras kādai pieredzējušai orientieristei. Uz 12. kp vēl garāks etaps, bet protams tikai pa pļavu, kur tikai skriešanas vaina, bet man šodien spēka rezerves pamatīgi izsīkušas. Skrienu tik lēnu ka pašam pat kauns skatīties uz savu ēnu saulē. Man no lieliem lopiem vienmēr ir bijušas bailes un vēl ar tik lieliem ragiem, bet šīs govis laikam saulē mazliet pārkarsušas un galīgi neliekas ne zinis par apkārt skrienošajiem orientieristiem. Iesākot etapu uz 13. kp, vienam tādam ragu lopam gandrīz pārlecu pāri :) Esmu nokļuvis 3 orientieristu grupiņā, kurai esmu pamatīgs enkurs, tas ka paskriet nevaru ir jau skaidrs, bet ir parādījusies vēl viena problēma. Pa govju izbradātajām pļavām, šausmīgi sāk ļodzīties potītes, un zinot cik man viņas ir jūtīgas, solis paliek vēl īsāks un uzmanīgāks. Izmežģīt galīgi nav vēlmes un tā labās kājas potīte jau jūtami sāp. Ar 13. kp sanāk neliels piedzīvojums, velku līdzi pa priekšu skrienošajam un arī kartē kontrolēju, ka skrienam uz pareizo meža puduri, līdz pēkšņi pamanu, ka mans kompanjons strauji maina virzienu uz kreiso pusi. Nedaudz apmulsums, skats kartē un arī es dodos uz punktu, kurš acīm redzami nav vietā, kur būtu jābūt 13. kp, bet punkta numuri sakrīt, tāpēc jāatzīmējas vien ir te. Mežā var saprast, ka gadās kādreiz neprecīzi uzlikt punktu, bet te tik atklātā vietā kļūdīties par ~ 40 metriem... tas ir jāmāk :) Tālāk turpinās vēl skrienamāki etapi, praktiski tikai pa takām, kross ne orientēšanās līdz pat 17. kp, pie kura sanāk mazliet pacelt kāpumiņu. Arī uz 18. kp izvēlos kāpt kalnā, bet tas šķiet citu orientieristu iespaidā, jo punktam bija iespējams piekļūt arī saudzīgāk. Uz 19. kp jau vairs daudz nekontrolēju situāciju kartē, skrienu tādā pašā virzienā kā bariņš pa priekšu skrienošie. Un uz 20. kp , pavisam negaidīti, esmu nokļuvis aptuveni 10 orientieristu vagonā, pie punkta pat nākas pagaidīt kamēr visi atzīmējas. Izskatās ka lielākā daļa no viņiem skrien manu Blue distanci, tā ka distances beigās būšu nodrošināts ar skriešanas ātruma uzturēšanu. Uz 21. kp velku līdzi, un pirms paša punkta jūtu ka vagonā sākas nepārliecinoša drūzmēšanās un bremzēšana. Ieskatos kartē, nu ja, punktam jau ejam garām. Atjēdzos viens no pirmajiem un punktā atzīmējos kā otrais. Uz 22. kp skrienu savu izvēlēto variantu, bet uz pēdējo 23. kp jāceļ augšā otrā elpa, jo pārskrējiens gar ezermalu pamatīgs. Otro pozīciju nenoturu, atkrītu uz trešo, bet punkta rajonā atkal viss bars (~ 6-8 orientieristi) esam kopā. Neviens nav pārliecināts ka tiešām jālien no takas iekšā drausmīgā čūsku midzenī. Nātres, krūmi un kaut kas purvveidīgs. Līdz punktam izlaužos pirmais un atpakaļceļu no šī muklāja izvēlos skriet nedaudz uz pretējo pusi, ātrāk ārā uz pļavas stūri, un tādā veidā iegūstot nelielu handikapu pret konkurentiem. Finišs ir garš un kā jau tas Anglijā ierasts - nemarķēts, tik pat kā vēl viens etaps uz punktu. Nonākot līdz pļavai neskrienu viss taisnvirzienā pāri pļavai uz finišu, bet skrienu pēc iespējas ilgāk pa taciņu gar pļavas malu, kur ātrums ir daudz lielāks. Gandarījums ir! Handikaps kaut saruka, bet finišēju kā pirmais no mūsu grupiņas. Neviens nebija apmierināts par šo pēdējo punktu, un arī man tā būtībā bija vienīgā kļūda distancē. Kaut arī sākumā izteicos, ka šādā kartē un apvidū nav nekādas baudas orientēties un skriet, tomēr beigās jāatzīst ka bija labi. Tieši šis sāncensības fīlings un pēc iepējas ātrāk izplānotā nokļūšana uz katru nākamo kontrolpunktu, sniedz šo neaprakstāmo orientēšanās gandarījuma sajūtu. Garmins uzrādīja iespaidīgu pieveikto distances garumu - 9.36 km, kas man ļāva finišu sasniegt ar rezultātu 1:06:32 un ieņemt 13. vietu no 51 dalībnieka.
Tuvākie plāni ar orientēšanos ir visai neskaidri, jo gribas tomēr skriet tādās nopietnākās distancēs. Nākamais pasākums, ko varētu apmeklēt, būs ikgadējais London City Race, uz kuru es cerams šogad nokļūšu, nevis kā pagājušo gadu, kad pusceļā paliku ar noplīsušu auto. Un tad jau oktobrī sāksies jaunā nakts orientēšanās sezona, kura noteikti ir mana favorīte starp visām orientēšanās distancēm.