Jūlijs izvērtās ne gluži tāds kā biju plānojis. Mēneša vidū piedzīvotā auto/velosipēda avārija pārvilka treknu svītru visām ieplānotajām sportiskajām aktivitātēm. Mēneša sākumā šo to jau paspēju izdarīt. Pēc Kāpas bija apņēmība nomest dažus liekos kilogramus. Divās pirmajās jūlija nedēļās paspēju trīs reizes iziet uzskriet rīta rosmi biezā jakā, tā lai vairāk izsvīst. Paspēju arī piedalīties divos jaunos parkrun skrējienos, par kuriem uzrakstīšu šeit. Un paspēju veikt arī vairākus velobraucienus (nu jau pēdējos manam vecajam labajam rumakam). Mēneša pirmajā sestdienā apvienoju divus pasākumus vienā. Apmeklēju vienu no Leeds parkrun skrējieniem, kā arī devos pavērot Tour de France startu Leeds pilsētas centrā. Dēļ lielajām cilvēku masām, pašus riteņbraucējus neredzēju, tāpēc nākamajā dienā devos uz Sheffield, lai redzētu arī pašus riteņbraucējus. Noskatījos pa TV mājās startu, kurš tika dots York pilsētā, un pēc tam kāpu pats uz sava velosipēda un braucu pretim viņiem, sagaidīt Sheffield pilsētā. Pusceļš ar riteni un pusceļš ar vilcienu, un Sheffield nonācu pirms pasaulē spēcīgākajiem riteņbraucējiem, kuri cīnījās kaut kur pa Jorkšīras kalniem.
10 km līdz finišam
Atceroties kāda burzma vakar bija startā, uz finišu šodien nedevos. Devos riteņbraucējus sagaidīt 10 km pirms finiša. Čaļiem ātrums nežēlīgs, pārsniedzot pat atļauto ātruma limitu pilsētā :) Interesanti bija pavērot gan pavadošo kolonnu pirms pašiem riteņbraucējiem, gan redzēt pašus riteņbraucējus (vienīgo latvieti gan nepamanīju), un arī noslēdzošais konvojs bija iespaidīgs. Šķiet pavadošie auto un moto bija kādas trīs reizes vairāk nekā paši riteņbraucēji. Atpakaļ no Sheffield devos tāpat kā atbraucu šurpu, tāpēc todien sanāca nomīties pašam gandrīz 50 km un vakarā vēl uz darbu :)
Jūlija otrajā nedēļā vēl aktīvi sportoju, bet pēc tam viss beidzās... Šobrīd mēneša beigās pamazām esmu atguvies no vieglākajām traumām. Brūces dzīst, bet rētas paliek. Galvā šuves noņemtas, smadzeņu satricinājums cerams izgulēts. Bet kārtīgi pastaigāt vēl īsti nevaru, jo kreisajā gurnā ir traumēts vai nu nervs vai muskulis. Vislielākās bažas ir tieši par šo gurnu un nelielo asins izplūdumu, kas bijis smadzenēs. Nav zināms kad pilnībā atveseļošos, tāpēc sportiskie plāni augustam nav paredzami. Augustā bija paredzētas pirmās orientēšanās treniņnodarbības latviešu bērniem Anglijā, kuras biju apņēmies vadīt. Cerams ka līdz mēneša vidum tikšu uz kājām, un pirmās nodarbības varēs notikt. Un uz mēneša beigām varbūt varēšu arī pats atsākt skriet. Septembra sākumā bija paredzēta dalība Anglijas Čempionātā orientēšanās sprintā un vidējā distancē. Šis pasākums man ir zem lielas jautājuma zīmes. Rudenī vajadzētu iegādāties jaunu velosipēdu un gan jau ar laiku atgriezīšos pie sportiskām aktivitātēm. Tik viegli mani no kājām nenogāzīs! Ja pats nevar sportot, tad citiem sporta notikumiem gan var sekot līdzi. Tagad gultas režīmā bija iespēja noskatīties visus Tour de France posmus pa TV. Ļoti interesanti bija pavērot kā veči cīnījās pa kalniem, vienīgi žēl ka latviešiem vairs nav neviena tik stipra braucēja kā bija Vainšteins. Pāris reizes TV ekrānos pamanīju savu novadnieku Gati Smukuli, kurš ļoti labi nobrauca individuālo braucienu, bet leitis un polis pat uzvarēja kādu no posmiem. Un pat igauņi pāris posmos pabrauca pa priekšu. Jācer ka arī Gatis kādreiz brauks priekšgalā. Protams, ka sekoju līdzi arī orientēšanās sportam. Ja man jāsaka atklāti, tad pēc mana subjektīvā viedokļa, mūsējie Pasaules Čempionātā nostartēja diez gan vāji. Biju gaidījis pāris vietas pirmajā desmitniekā vai vismaz Top20, cerams ka čaļi izdarīs secinājumus, kur pietrūkst lai varētu līdzīgāk cīnīties ar skandināviem un citiem top orientieristiem. Vismaz Inga bija savā līmenī. Arī junioru Pasaules čempionātā gaidīju labākus sasniegumus. Rūdim un Līgai ļoti labas vietas vidējā distancē, kā arī fantastiski labs sniegums stafetē, kur mūsējie finišēja piektie (pateicoties Rūdim). Sprintā un garajā gan pavisam švaki, izņemot Sandru. Vismaz skaidri varēja redzēt kuri nepazudīs starp pieaugušajiem, jo pāreja no junioriem uz pieaugušajiem ir visgrūtākā. Prieks ka Azimutam izdevās noorganizēt 3-dienu sacensības, un ja jau nekādas atsauksmes LOF diskusijās neredz, tad viss bijis kārtībā. Pasaules kauss futbolā nenoslēdzās tā kā es gribēju (Brazīlijai bija jānopelna man mazliet naudiņu), bet beigās uzvarēja stiprākie - Vācija. Tā kā šobrīd vairāk laiku pavadu gultā nekā uz kājām, tad tagad ir iespēja TV sekot līdzi Sadraudzības spēlēm Skotijā. Bez sporta nepaiet ne diena :) un cerams ka pēc pāris nedēļām arī pats atsākšu sportot. Roundhay parkrun #167 05/07/2014
Leeds - riteņbraucēju galvaspilsēta
Šā rīta parkrun
skrējiena izvēle nāca pavisam spontāni, ieraugot reklāmu televizorā! TV
reklamēja Tour de France braucienu, kurš sākās šodien Leedsā. Tādu iespēju
nevarēju laist garām, varbūt vienīgo reizi pavērot klātienē spēcīgākos
riteņbraucējus, tāpēc šā rīta parkrun izvēle bija skaidra – kāds no Leeds
pilsētas skrējieniem. Tā kā centrālajā Leeds parkrun jau biju skrējis tajā
laikā, kad dzīvoju šajā pilsētā, tad šoreiz izvēlējos apmeklēt Roundhay
parkrun, mazliet tālāk no centra. Tā kā ceļoju ar vilcienu un riteni, tad līdz
starta vietai nokļuvu visai ātri. Parks ļoti pazīstams, jo esmu te gan
atpūties, gan vairākas reizes skrējis AIRE rīkotajās orientēšanās sacensībās.
Dalībnieku gan šorīt nav visai daudz, laikam kādus nobaidīja drēgnais un
lietainais rīts, un daudzi droši vien izvēlējās jau laicīgi ieņemt labākās
skatītāju vietas pilsētas centrā, slavenākajām riteņbraukšanas sacensībām Tour
de France. Par šo parkrun trasi nav daudz ko teikt, tāda tipiska parkrun
distance pa asfaltētiem celiņiem un trijos apļos. Ja jāsaka godīgi, tad trase
galīgi nesimpatizēja. Nepatīk ne asfalts, ne apļošana, ne arī asie pagriezieni,
kas pamatīgi izsit no ritma, kā arī tas kāpums apļa beigās nebija sevišķi
patīkams. Tā kā dalībnieku maz, tad visu skrējienu nācās veikt vienatnē, tikai
uz beigām paskrienot kopā ar divām jaunkundzēm. Skrienot sajūtas bija labas, un
atkal veicu tādu komfortablu piecīti virs 28 minūtēm, laikam jau ātrāk vairs
nepiespiedīšu sevi skriet :) Rezultāts 28:37 un 54. vieta no 75 skrējējiem. No
manis šai trasei tikai sešinieks, jo bija pārāk daudz mīnusu, lai izbaudītu
skriešanu šādā trasē. Tagad atpakaļ uz Leeds centru, mēģināt kaut kur tikt klāt
riteņbraucēju startam. Pilsētā miljoniem riteņbraukšanas līdzjutēju, tāpēc tā
īsti pašus braucējus nemaz neredzēju, tikai no augšas izstieptā rokā nofilmēju. 6/10
Šo parkrun jau ilgāku laiku turēju redzeslokā, jo Brueton parkrun ir viens no Birmingham pilsētas skrējieniem, kurš atrodas pa ceļam uz sestdienas car boot tirdziņu. Šosestdien laika apstākļi beidzot bija piemēroti, kad var apmeklēt gan šo skrējienu, gan tirdziņu. Diena būs ļoti skaista - saulaina un ļoti karsta, beidzot kārtīga vasara. Priekš skriešanas gan šī tveice nav diez ko patīkama, jo jau tagad no rīta 9:00 karstums ir tāds, ka prasās vien sēdēt ēnā un ēst saldējumu, vai dzert ko atspirdzinošu. Nedēļas vidū kaut kur biju pamanījies apaukstēties, tāpēc šorīt uz starta bija jāstājas ar pilnībā bloķētu degunu. Un ja nevari brīvi paelpot caur degunu, tad tā skriešana izvēršas visai grūta. Bloķētie elpceļi un karstums šo skrējienu padarīja ļoti smagu. Pirmo apli vēl noskrēju pieklājīgi, bet otrajā aplī pēc mazās cilpas gar ezeru, lielajā cilpā ''miriens'' nāca virsū pamatīgs. Ceturto kilometru notipināju pat virs 6 min/km, labi ka vismaz pēdējā kilometrā sasparojos un izskrēju atkal savās 28 minūtēs. Trase kopumā jauka - divi apļi, kuros jāizskrien viena mazāka cilpa un pēc tam otra lielāka pa parka asfaltētajiem celiņiem. Kāpumu nekādu nav, bet ir ļoti daudz pagriezienu, kas sit no ritma laukā. Patika arī organizatoru profesionālā pieeja. Gan pirms skrējiena brīfings, gan starta un finiša vietas, kā arī pēc skrējiena atmosfēra. Jāizšķiras starp 7 un 8 no 10 maksimālajiem punktiem. Došu 8, jo parks ļoti skaists un interesants. Rezultāts 28:21 un 145. vieta no 217 skrējējiem. 8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru