Auksti stīvais decembris.

Salīdzinot ar novembri, decembrī esmu bijis pavisam pasīvs, jo darba dienās praktiski vairs nekādu sportisku aktivitāšu, tikai sestdienas rītos parkrun skrējieni un trīs sestdienas vakaros dalība arī nakts orientēšanās sacensībās. Darbā pirmssvētku laiks ir visai saspringts, kad vairākas dienas pat nācās strādāt pa 12 stundām, lai apgādātu visus dzērājus ar alkoholu :) Tāpēc nebija ne laika ne gribēšanas vēl kādām fiziskām aktivitātēm. Šogad decembris Anglijā arī visai auksts (šķiet pēdējos gados aukstākais), tāpēc ne uz darbu, ne kādā garākā izbraucienā ar velosipēdu nedevos. Tātad šomēnes piedalījos 5 parkrun skrējienos, no kuriem četri tikai izskrieti ''mājas'' Conkers parkrun skrējienā, un tikai viens jauns - Perry Hall parkrun. Un, protams, ņēmu dalību arī visās pieejamās nakts-o sacensībās. Vispirms sava kluba DVO nakts sacīkstē, tad Jorkšīras nakts līgas posmā, un pēc tam LEI ziemas līgas posmā. Šobrīd tieši nakts-o disciplīna ir vienīgā kas mani piesaista orientēšanās sportam, jo dienas sacensībās pat neinteresē piedalīties, kaut arī ir iespēja gandrīz katru svētdienu piedalīties kādās orientēšanās sacensībās. Cerams ka janvārī aukstums atkāpsies no britu salas, un tad varēšu izbraukt arī ar riteni. Sestdienās, protams, ka startēšu parkrun skrējienos, un janvāra kalendārā būs arī pāris nakts-o sacensības, kurās nu jau startēšu kā M35 veterāns!
Decembra aukstie ziemas parkrun skrējieni:
Conkers parkrun #194 06/12/2014

Decembri, kā jau ziemas mēnesi iesāku ar apaukstēšanos! Trešdien darbā pārsalu un uz divām dienām biju beigts. Gultas režīms, antibiotikas, tējas ar medu, bet līdz sestdienas rītam uz kājām netiku. Loģiski ka tādā stāvoklī nebija ne mazāko domu braukt uz kādu tālāku jaunu parkrun, bet sestdienas tradīciju nevar lauzt, nedēļas nogale jāiesāk ar piecīti, vienalga kādā kondīcijā būtu, galvenais lai uz kājām var nostāvēt. Tā nu šorīt devos uz vietējo Conkers parkrun. Gājiens no ārdurvīm līdz mašīnai, bija mans garākais noietais gabals pēdējo dienu laikā :) Šorīt arī visai auksts, grādi varētu būt zem nulles un uz zāles pat balta sarma. Saģērbies biju kārtīgi, apakšā termobikses un krekls, pa virsu skrienamās bikses un jaka, galvā cepure un rokās cimdi. Ietērpies biju kā ziemā, jo vēlreiz apsaldēties negribējās un cerēju arī izsvīst jau esošo slimību. Par normālu skriešanu nevarēja būt ne runas, jo man pat nebija spēka iesildīties. Plāns bija lēnām bez apstājas noripot un censties pēc iespējas vairāk elpot caur degunu. Startā nostājos pašās beigās, lai es slimnieks nemaisos nevienam pa kājām. Lēnā garā, savā nodabā tā arī noskrēju visu distanci, ja protams to var saukt par skriešanu :) Vienu brīdi pat šķita ka esmu palicis pēdējais trasē, jo visi bija aizskrējuši tālu prom, labi ka uz beigām atkal sāka skriet garām apdzinēji, savādāk būtu bijis ļoti garlaicīgi. Pirms finiša iezagās neliels ''velniņš'', un paņēmu un pats apdzinu divas apdzinējas pirms beigām :) Elpot caur degunu nav tas vieglākais uzdevums, svīst arī diez ko nesanāca, tik lēnu skrienot/soļojot, bet nu slimāks nepaliku, un prieks ka arī šādā kondīcijā biju spējīgs pieveikt iknedēļas piecīti. Uzrādīju visu laiku lēnāko rezultātu - 34:05 un ieņēmu 219. vietu no 259 nosalušajiem skrējējiem.
Perry Hall parkrun #4 13/12/2014

Pirms aptuveni mēneša parkrun mājas lapā pamanīju ka Birmingham pilsētā būs vēl viens jauns parkrun skrējiens - Perry Hall parkrun. Uz atklāšanu 22. novembrī gan netiku, jo bija jābrauc pavisam uz pretējo pusi, uz Jorkšīras Nakts Līgas orientēšanās posmu. Bet vienā no decembra sestdienām gan bija plāns apmeklēt šo jauno parkrun. Pagājušonedēļ nesanāca, jo pamanījos saslimt, bet šonedēļ gan biju gatavs savam 26. jaunajam parkrun skrējienam un kopā jau 64. parkrun skrējienam. Ne gluži šajā parkā, bet blakus esošajā Perry Park parkā biju jau skrējis orientēšanās sacensībās, par kurām gan man nav tās labākās atmiņas, jo toreiz, izlaužot potīti, būtībā pieliku punktu savām regulārajām orientēšanās aktivitātēm. Pēc tās reizes arī skriešana sagādā zināmas problēmas, jo tā potīte vairs praktiski nelokās, tāpēc zemapziņā bija grūti atgriezties uz šo Perry parku, kurš tik ļoti iespaidoja manu turpmāko skriešanu. Sliktais ir jāaizmirst un jāturpina skriet, vienīgi žēl ka vairs nevaru paskriet tādā tempā kā pirms gada, kad parkrun piecīti skrēju par 4 minūtēm ātrāk, un orientēšanās sacensībās praktiski vispār vairs nepiedalos (izņēmums ir nakts-o). Šorīt atkal ziemīgs un auksts rīts, vietām ceļi apledojuši un zāli sedz balta sarmas kārta. Tādā aukstumā ierasto vilcienu un velo nomainīju pret auto, jo nosalt pirms starta nav vēlmes. Pa ceļam pabraucu garām raksturīgai avārijai šādos laika apstākļos, kad neizvēlas pareizo braukšanas ātrumu uz slidenas brauktuves. Arī parkā viss balts, bet rīta saulīte parka celiņus jau atkausējusi, tāpēc būs patīkams skrējiens, galvenais neuzlekt uz kādas aizsalušās peļķes. Intereses pēc ieskatījos Perry Hall parkrun mājas lapā, cik tad viņiem ir bijuši dalībnieki pirmajos trīs skrējienos. Skats nebija visai iepriecinošs, pirmajā reizē 194 (atklāšanā), otrajā reizē 42 un trešajā reizē tikai 26, man jau labāk patīk skriet lielā barā. Pirms starta ar cerībām gaidīju ka sanāks vairāk skrējēju kā iepriekšējās nedēļās, bet nekā, kopā sapulcējāmies vien 37 skrējēji. Šis man noteikti ieies vēsturē kā vismazākais parkrun skrējiens. Pati trase gan bija visai baudāma, jo praktiski līdzena un ar dažādu segumu. Parka asfaltētie celiņi mijās ar grants lauku ceļiem, un viens posms pat bija jāskrien pa zāli gar futbola laukumu. Tā kā dalībnieku tik maz, tad īsti ar nevienu kopā nesanāca paskriet, skrēju mierīgi savā tempā. Mazliet vēl slimības sekas izjutu, pirmajā kilometrā pāris reizes noklepojos, un pēc tam visai regulāri nācās šņaukt degunu un paspļaudīt krēpes. Nepatīk jau man ar kameru uz galvas spļaudīties, bet šoreiz no tā nekādi nevarēju atturēties. Ja vien trase nebūtu divos apļos, es domāju ka būtu ielicis desmitnieku, jo tiešām bija patīkami skriet, bet nu tādu kārtīgu 9 gan ir pelnījis šis parkrun, arī bonusā ar cerību ka nākotnē šeit skries vairāk skrējēju. Kaut gan grūti jau būs konkurēt ar visiem blakus esošajiem Birmingham pilsētas parkrun skrējieniem(Walsall Arboretum, Wolverhampton, Cannon Hill, Kingsbury Water un Brueton), kuros piedalās simtiem skrējēju. Ar rezultātu 28:21 ieņēmu 21. vietu no 37 dalībniekiem, uzstādot jaunu augstākās vietas rekordu :) iepriekš augstākā bija 22. vieta vēl vienā mazā parkrun skrējienā (Forest Rec). 9/10

Conkers parkrun #196 20/12/2014

To ka šorīt startēšu Conkers parkrun skrējienā, biju ieplānojis jau krietnu laiku iepriekš, jo šorīt bija paredzēts īpašais Ziemassvētku skrējiens, tāpēc parkrun tūrisms jāatliek uz citu sestdienu. Šorīt bija vēlams skriet Ziemassvētku vecīšu, rūķu, elfu, briežu vai sniegbaltīšu tērpos, lai padarītu šo parasto parkrun skrējienu kā svētku skrējienu. Tika iegādāts vienkāršs Ziemassvētku veča tērps, lai šorīt skrietu šajā neierastajā skriešanas kostīmā. Diemžēl Ziemassvētku laiks manā darba vietā (alkohola tirdzniecība) ir ļoti saspringts laiks, un piektdien tikai pulksten divos naktī beidzu darbu, lai jau astoņos no rīta celtos uz parkrun skrējienu. Protams, ka ilgāk gribējās pavārtīties pa gultu un daudz netrūka, ka gandrīz nokavēju startu ar savām līdzjutējām. Conkers parkā ierados vien 5 minūtes pirms starta. Sarkanās salaveča bikses saplēsu jau mājā, pielaikojot pārplīsa attiecīgā vieta biksēm, jo materiāls visai prasts. Tāpēc manā svētku kostīmā bija ’’tikai’’ mētelis, cepure un bārda. Kā jau vienmēr, Conkers parkrun skrējienā piedalās daudz dalībnieku, nevar salīdzināt ar pagājušās nedēļas Perry Hall parkrun 37 dalībniekiem. Startā pilns ar Ziemassvētku vecīšiem, kuriem es nostājos vairāk beigu daļā, jo īpaši trakot šorīt negribējās. Pirmais kilometrs aizritēja necerēti viegli, tāpēc otrajā kilometrā nedaudz paātrinājos. ’’Cheeky hill’’ kā vienmēr nāca grūti, bet pēc tam atkal skrējās ar baigo vieglumu. Būšu iegājis ziemas formā, vai arī tas kostīms deva kaut kādu pacēlumu, kaut arī visu laiku nācās to mēteli piekārtot, jo nepārtraukti slīdēja nost no pleciem un līdā ārā no siksnas :) Ceturtā kilometra beigās nokrita bārda, kas ļoti labi sildīja kaklu, tāpēc nācās finišēt kā vecim bez bārdas. Pats nesaprotu, kā pēc tik garas darba maiņas skrējās tik viegli. Mierīgi paskrēju zem 28 minūtēm, finišējot ar rezultātu 27:45 un ieņemot 161. vietu starp 331 rūķa.

 

 
Conkers parkrun #197 25/12/2014

Par to ka skriešu Ziemassvētku rītā nešaubījos ne mirkli, jo ja jau reiz parkrun skrējiens tiek organizēts arī svētku dienā, nedēļas vidū, tad noteikti jāpiedalās. Ziemassvētku vakarā pie eglītes ēsts tika daudz, arī ar karstvīnu sildījāmies, tāpēc šorīt uz skriešanu prāts nenesās. Ja paģiru no karstvīna nebija, tad vēderā gan smagums pamatīgs no rosoļiem, kūpinājumiem un pelēkajiem zirņiem. Bet man kā parkrun fanātam šādi ’’sīkumi’’ netraucēs noskriet rīta piecīti :) Šorīt, kā jau svētkos, atkal varēja skriet Ziemassvētku kostīmos. Mans ietērps šorīt bija – rūķa cepure un adīts džemperis ar egli uz vēdera (aizņēmos no Ivetas). Tā kā divas brīvdienas un vakarā nav jāskrien nakts orientēšanās sacensībās, tad šoreiz biju izlēmis uzskriet tā sparīgāk, netaupoties vakara nakts-o un notestējot vai varu arī ātrāk paskriet. Tas smagais vēders bija neliels traucēklis, bet apņemšanos nemazināja. Šorīt pārsteidzoši daudz dalībnieku, startā sajūtas gandrīz kā parastā sestdienas skrējienā. Ļoti patīkami, ka tik daudz skrējēju arī Ziemassvētku rītā. Startu iesāku raiti, lieki neaizkavējoties aiz lēnākajiem skrējējiem un arī pārāk nepārforsējot tempu. Pirmie 2 kilometri Conkeros aizrit ļoti viegli, jo trase ved lēzeni uz leju, līdz pat ’’Cheeky Hill’’ kalnam, kurš pamatīgi aizsit elpu un nosit uzņemto ritmu. Tieši pēc kalna sapratu, ka neko ātrāk šorīt nevarēšu paskriet, jo jūtu ka otro distances daļu drīzāk plīsīšu nost nevis paātrināšos. Tā arī notika, nākamie 2 km par 20 sekundēm uz kilometru lēnāk nekā pirmie 2 km. Labi ka pēdējā kilometrā mazliet sevi padzinu uz priekšu. Finišā pat sanāca uzsprintot, jo viens censonis ļoti gribēja mani apdzīt pirms finiša. Garām man netika :) Par spīti šā rīta neformai un smagajam vēderam, tomēr izdevās ātrākais piecīts šogad – 26:54, gada sākumā 4. janvārī gan noskrēju 26:05, bet tas bija pirms potītes izlaušanas. Interesanti ka toreiz pēc skrējiena biju pievienojis šādu komentāru – ’’Nu i neforma! Pirms gada šo rīta rosmes skrējienu veicu 23:59, šogad 2 minūtes ilgāk. Līdz februārim jāsaņemas!’’ Tagad pēc visam likstām ar traumām esmu priecīgs, ka varēju noskriet zem 27 minūtēm, un jāatzīst ka nekāda saņemšanās mani vairs nespēs atgriezt zem 24 minūtēm, jo vienkārši manas potītes tam nav gatavas. Esmu gandarīts, ka joprojām varu skriet, un tas ka šobrīd skrienu pusminūti vai pat minūti lēnāk uz kilometru, tas galīgi mani neapbēdina. Arvien mazāk startējot orientēšanās sacensībās, esmu veiksmīgi ticis pāri tām sacenšanās sajūtām, kad gribējās noskriet pēc iespējas ātrāk  jebkuru distanci un ieņemt augstāku vietu. Tagad gandarījumu sagādā vienkārši skrējiena atmosfēra nevis tiekšanās pēc labāka rezultāta. Bet kā jau katrā skrējienā, finišā tomēr kāda vieta ir jāieņem, šoreiz ierindojos 140. vietā no 299 Ziemassvētku rīta skrējējiem.
Conkers parkrun #198 27/12/2014

Pēdējais šī gada parkrun skrējiens. Vispār jau šorīt biju plānojis doties uz Nottingham pilsētu, uz Forest Rec parkrun skrējienu, jo gribējās gadu noslēgt tā, ka visas 26 izskrietās parkrun trases būtu iemūžinātas GoPro kamerā. Forest Rec parkrun trasi jau biju izskrējis 2013. gada jūlijā, bet bez GoPro kameras, tāpēc gada pēdējā sestdienā bija vēlme vēlreiz paviesoties šajā skrējienā. Diemžēl visus plānus izmainīja vakar vakarā uzsnigušais sniegs, kas Anglijas ziemā ir visai reta parādība, un tāpēc šorīt radīja nelielu haosu. Jau vakar vakarā pienāca ziņas par vairākiem atceltiem parkrun skrējieniem, jo organizatori vienkārši negarantē skrējēju drošību uz slidenajiem parku celiņiem. Šorīt vispirms pārbaudīju vai arī mana galamērķa skrējiens Nottinghamā nav atcelts. Klusums, tātad notiks, bet pāris blakus notiekošie gan atcelti – viens Derby un viens Nottingham pilsētā. Plāns bija doties ar riteni uz staciju, tālāk ar vilcienu, un Nottingham stacijā vēlreiz pārbaudīt vai Forest Rec parkrun notiks, jo bija arī rezerves variants – Beeston parkrun (arī notiek Nottingham), kurš notikšot. Diemžēl nācās izmantot citu rezerves variantu! Mans vilciens 7:50 bija atcelts un nākamais pēc pusstundas jau bija par vēlu, tāpēc nācās braukt atpakaļ no stacijas uz mājām, kāpt mašīnā un ar vasaras riepām mēģināt droši nokļūt līdz savējam Conkers parkrun, kurš notiek jebkuros laika apstākļos. 

slidotava

Conkeros esmu skrējis gan pa sniegu, gan stiprā lietū, tāpēc nebija nekādu šaubu ka arī šorīt notiks. Uz ceļa melnais ledus, parka stāvlaukums kā slidotava, parkā sniegs, bet skrējēji pulcējas arvien vairāk un vairāk. Jāsaka kā ir, esmu ļoti priecīgs ka tieši Conkers parkrun ir mans ’’mājas’’ parkrun, jo šeit ir ļoti pozitīva un patīkama skrējēju komūna, ar kuriem vienmēr ir prieks pirms starta satikties. Kaut arī pati trase nav no manām iecienītākajām dēļ tā kalna distances vidū, tomēr vienmēr ir patīkami izskriet šo piecīti (nu jau 28. reizi). Šorīt atkal nedrīkstēju trakot, jo vakarā (ja vien laika apstākļi nepasliktināsies) atkal jāpiedalās nakts orientēšanās sacensībās. Īstenībā trakojis jau nekad neesmu, vienkārši nevajadzētu skriet ātrāk par 28 minūtēm, lai paliek arī enerģija vakaram, tāpēc skrēju brīvi savā komforta tempā mazliet virs 28 minūtēm. 

pa vidu ledus, gar malām sniegs

Nekādu lielo atšķirību skriešanai pa sniegu nejutu, galvenais lai pareizie apavi (ar radzēm) kājās un vairāk jāskrien pa taku malām pa sniegu, jo takām vidusdaļa vienā ledū. Sākums vienmērīgs, vidusdaļā atkal kalns izsit līdzsvaru, bet beigas mazliet ātrākas, un savs stabilais rīta skrējiens izskriets. Ar rezultātu 28:29 ieņēmu 102. vietu no 200 slidotājiem un slēpotājiem. Intereses pēc paskatījos vai Forest Rec parkrun bija noticis. Bija noticis... tikai ar 21 skrējēju :) Labi vien ka netiku līdz šim skrējienam, jo tik mazā bariņā nebūtu interesanti skriet, aizbraukšu nākamgad kādu sestdienu nofilmēt šo parkrun skrējienu.
Jauki noslēgt gadu savā Conkers parkrun skrējienā!

Cheeky Hill pieveikts