Tradīcijas jāturpina un jāuzraksta neliels atskats par 2015. gadu! 2014. gada nogalē rakstīju ka atvados no orientēšanās sporta un pievēršos parkrun skrējieniem. Zināma taisnība jau tā ir. Orientēšanās sacensībās piedalos salīdzinoši reti, jo pirms pāris gadiem starti o-sacensībās sniedzās pat vairāk kā 70, bet šogad, līdzīgi kā 2014. gadā, ar karti rokās startēju 39 reizes. Bet parkrun skrējieniem gan esmu pievērsies no visas sirds, jo 2015. gadā startēju 50 parkrun skrējienos! Tikai 5 sestdienas 9:00 no rīta nebiju sastopams kādā no Anglijas parkiem, bet ar attaisnojošiem iemesliem - o-sacensības Igaunijā un Spānijā, debija ''stipro skrējienā'', kāzu diena un neliels ceļojums uz Norvēģiju. Būtībā šogad katru sestdienu esmu skrējis vai nu parkrun vai orientēšanās sacensībās, pat Norvēģijā izgāju paskriet. Vienīgi 15. augusta sestdienā neuzvilku sporta apavus, jo tad bija jāpieturās pie klasiskā stila. 2015. gada 15. augusts arī ir vissvarīgākā šī gada diena, kad ar Ivetu salaulājāmies un šis viennozīmīgi ir gada svarīgākais notikums, kas stāv pāri visiem sportiskajiem sasniegumiem vai rekordiem. Bet šeit, protams, vairāk dalos ar saviem sportiskajiem piedzīvojumiem.
Tātad kāds tad bija 2015. gads orientēšanās sporta statistikā un ciparos!
Esmu startējis 39 reizes 4 valstīs (Anglijā, Spānijā, Latvijā un Igaunijā). 21 reizi vidējā distancē, 7 nakts distances, 5 sprinti, 4 velo-o un pa 1 reizei garajā distancē un taku-o distancē, bet ne reizi neesmu startējis stafetē. Ja salīdzina ar 2014. gadu, kad arī startēju 39 reizes (interesanta sakritība!), tad skaitļi arī ir visai līdzīgi. Priecē ka vairāk esmu startējis velo orientēšanās sacensībās, kuras ir visai aizraujošas, un arī debija taku orientēšanās disciplīnā bija ļoti interesanta. Mazliet žēl ka manā statistikā ir samazinājušās nakts orientēšanās sacensības, kuras ir manas favorītes starp visām o-disciplīnām, bet tas saistīts ar to, ka 2014. gada rudenī startēju Jorkšīras Nakts Līgas posmos. Diemžēl stafetēs neesmu startējis nu jau pāris gadus un jācer ka 2016. gada tomēr atradīsies iespēja uzskriet arī kādā komandā. 2015. gads bija īpašs arī ar to, ka debitēju veterānu M35 grupā. Pēc 15 gadiem M21 grupā sajūtas ir divējādas. No vienas puses forši ka vairs nav jāskrienas ar krietni jaunākiem konkurentiem, bet no otras puses vēl nejūtos tik vecs, lai jau sauktos par veterānu :)
Kopumā šogad orientējoties esmu pieveicis 363 kilometrus un atradis 667 kontrolpunktus (2014. gadā 281 km un 695 kp). Kilometru pieaugums ir saistāms ar velo orientēšanās sacensībām, kad vienā no Midlands MBO posmiem nobraucu pat 51 kilometru. Visgarākā distance skrienot ir bijusi Compass Sport kausa kvalifikācijas sacensības - 12.85 km. Prieks ka šad tad esmu izcīnijis arī uzvaras tajās distancēs kurās startēju. Pavisam šogad sešas 1. vietas, trīs 2. vietas un viena 3. vieta! Visātrāko vidējo tempu (6:15 min/km) visas distances garumā esmu sasniedzis Anglijas Čempionāta sprinta finālskrējienā. Kas ir tīri pieņemami maniem gabarītiem un ātruma (ne)izturībai :) jo parkrun piecīšus skrienu ar 5:30 min/km tempu. Ja paskatās kādās sacensībās esmu piedalījies, tad jāatzīmē ka krietni ir samazinājušās maza mēroga pasākumi. Šogad esmu startējis četros Anglijas Čempionātos - sprintā, vidējā distancē, nakts-o un velo-o! Vēl jāatzīmē starti Spānijā un Igaunijā, kā arī Anglijas Vidzemes (Midlands) Čempionātā, London City Race un lielākajās britu sacensībās JK 2015.
Ja orientēšanās sporta statistika ar katru gadu samazinās, vai kā šogad stāv uz vietas, tad parkrun skrējienu statistika gan tikai pieaug. Esmu tik ļoti aizrāvies ar šiem 5 kilometru skrējieniem parkos, ka esmu jau saplānojis 2016. gada pirmo mēnešu sestdienas, kurā Anglijas pilsētas parkā būšu katrā konkrētajā sestdienā. Galvenais mērķis ir izskriet 100 dažādu parkrun skrējienu trases, ik pa laikam, protams, uzskrienot arī savā mājas Conkers parkrun trasē vai kādā lokālajā trasē, jo jāskatās arī no finansiālās puses, cik tālu varu atļauties ceļot pa Angliju.
Tātad šogad skrēju 50 reizes, kas nozīmē ka ir noskrieti 250 kilometri (5x50). No tām 38 reizes man jaunās un neizskrietās trasēs, kas gada beigās manā parkrun tūrismā sasniedz 63 dažādus parkrun skrējienus un 117 parkrun skrējienus kopumā. Šogad 7 reizes skrēju ''mājas'' Conkers parkrun, kur vienreiz kā brīvprātīgais uzņēmos arī tail runner (noslēdzošais skrējējs) pienākumus. Vēl 3 reizes kā brīvprātīgais tiesnesis izpalīdzēju arī Swadlincote junior parkrun organizatoriem. Katru jauno parkrun trasi vienmēr skrienu ar galvas kameru, un šos video var apskatīt manā Youtube kanālā. Tā kā vienmēr nofilmēju skrējiena startu un pats startēju no skrējiena pašām beigām, tad bieži vien mans garmin pulksteņa reālais laiks (krāsainajā kolonnā) atšķiras līdz pat pusminūtei no oficiālā laika. Trases ir tik dažādas un grūti salīdzināmas, jo citās ir jāskrien vairāki apļi, citās viens aplis, citas ir pa dubļiem vai zāli, bet citas pa asfaltētiem celiņiem, kā arī citas ir pilnīgi līdzenas, bet daudzas arī ar pamatīgiem kalniem augšup un lejup.
Bet mani rezultāti ir nostabilizējušies stabili ap 28 minūtēm, lai kāda arī trase būtu. Visātrāk šogad (26:14) esmu skrējis Hackney Marshes parkrun, kurš atrodas Londonā un trase bija pilnīgi līdzena turp atpakaļ gar upi. Vislēnākais (izņemot 1 traumēto parkrun un 1 tail runner parkrun) šogad bija Wyre Forest parkrun, kuru pieveicu ar laiku 29:06, jo tur pusdistance bija jāskrien pa meža ceļu pret kalnu. Krāsainajā kolonnā var redzēt arī cik precīzu kilometrāžu ir uzrādījis mans garmin pulkstenis, bet tur gps signālu var iespaidot gan lielie koki, gan kāda augstceltne vai arī vairāki apļi pa vienu vietu. Precīzi 5 kilometri ir skrieti Northampton parkrun hipodroma trasē un Richmond parkrun, kurš ir viens no lielākajiem parkiem Londonā, kur brīvi pastaigājas brieži. Kalnainais Gedling parkrun uzrāda 5.08 km garu distanci, bet visīsākais (4.84 km) ir bijis Sheffield Castle parkrun trijos apļos pa kalnainu parku. Katru trasi subjektīvi novērtēju arī ar atzīmi līdz 10, kad parkrun šķiet perfekts un ir vēlme vēl kādreiz atgriezties uz šo parkrun skrējienu. Šogad 6 parkrun trases no manis izpelnījās atzīmi 10, bet vislabākā šķiet bija Black Park parkrun trase netālu no Londonas pa skaistu priežu mežu vienā lielā aplī. Ir arī trases kas izpelnās vērtējumu 5, un visnepievilcīgākā šogad šķita Barrow parkrun trase Skotijas pierobežā ar vairākiem kalniem, trīs apļiem un daudziem pagriezieniem. Man ļoti patīk skriet kopā ar daudz skrējējiem, kas gan startu padara apgrūtinošu, jo sanāk veikt daudz apdzīšanas manevrus, bet ir ļoti patīkami ka tik daudz cilvēku skrien. Vismasveidīgākais man šogad bija Worcester parkrun ar 510 skrējējiem, bet vismazāk apmeklētais bija Sheffield Castle parkrun ar 44 skrējējiem. Visaugstāko 30. vietu ieņēmu tieši šajā Šefīldas parkrunā, bet viszemākā 262. vieta bija Black Park parkrun skrējienā, jo taupījos Anglijas čempim sprintā pēc pāris stundām tajā pašā dienā. Galvenais parkrun notikums, protams, bija 5. septembrī, kad noskrēju savu 100. parkrun skrējienu, par ko tiku pie melnā parkrun krekla ar 100 uz muguras, un beidzot arī dabūju jau pagājušā gadā nopelnīto sarkano kreklu ar 50 uz muguras. Loģiski ka 2016. gadā esmu ieplānojis katru sestdienu startēt kādā no parkrun skrējieniem, izņemot tās sestdienas, kad nebūšu Anglijā.
Tāds bija mans 2015. gads orientēšanās sporta un parkrun skrējienu skaitļos. Vēl viena liela aizraušanās jeb hobijs ir riteņbraukšana. Šogad beidzot tiku pie savā pirmā šosejas riteņa, tāpēc ļoti daudz kilometrus mēroju uz velosipēda. Ja ieskatās Endomondo statistikā, tad skaitļi ir sekojoši - kopā nobraukti 1592 kilometri, no kuriem 1067 km ar sporta riteni, 255 km ar kalnu riteni un 270 km pārvietojoties kruīzā pa pilsētu vai no punkta A uz B (piemēram uz parkrun). Un beidzot realizēju senu mērķi - 100 km brauciens, ko arī realizēju vējainā jūnija pēcpusdienā. Sanāca sevi labi pārbaudīt un sajust vēl nepieredzētas izjūtas un emocijas.
Ja paskatās dažus gadus atpakaļ, tad jāsecina ka šogad esmu visvairāk nobraucis kilometrus ar riteni, pat vairāk nekā 2012. gadā (dzeltenā kolonna). Un arī sportiskās stundas uz riteņa vai skrienot (144:48:08) ir ļoti tuvu 2012. gada līmenim. Tā ka jāsecina, ka šis gads ir bijis ļoti sportisks. Kvalitatīvi kvantitatīvs! Ja iedziļinās sīkāk - noskrieti šogad ir 320 km (gaiši zaļais), kas ir visvairāk pēdējo piecu gadu laikā. Bet orientēšanās sporta kilometri gan sarūk ar katru gadu - šogad 186 km (tumši zaļais), nevar pat salīdzināt ar 2011. gada 429 kilometriem.
Jaunībā ļoti patika spēlēt arī tenisu, un šogad beidzot kopā ar pāris jauniešiem atkal atgriezos kortos, kur tika aizvadītas aptuveni 13 stundas.
Vēl pieminēšanas vērta ir debija ''Stipro skrējienā'', ko jau sen gribēju realizēt. Distance bija 10 km gara ar 20 dažādiem šķēršļiem, un tā kā šis skrējiens nebija kā sacensības uz laiku, tad skrienot un baudot DHL komandā šo pasākumu, tā šķēršļotā distance nemaz tik grūta nešķita.
Viens no iemesliem, kāpēc arvien mazāk piedalos orientēšanās sacensībās, ir manas daudz cietušās potītes. Šogad par laimi ir izdevies izvairīties no nopietnām traumām. Sacensībās Spānijā un kādu brīdi vēl pēc tam bija pamatīgi savilkts augšstilba muskulis. Bet Igaunijā pamanījos tā viegli izmežģīt potīti, kuru pēc tam pāris nedēļas jutu. Vairāk tādu būtisku traumu nav bijis šogad, ja nu vienīgi kādreiz pa daudz ar riteni nominu, kas piedzina kājas un mazliet traucēja skriešanai. Skriešanai jau ļoti traucē arī vecās potīšu traumas, bet ar tām man ir jāmācās sadzīvot. Tāpat kā jāmācās kontrolēt savu svaru, kurš tomēr ir pa lielu un apgrūtina skriešanu.
Šis bija viens piedzīvojumiem bagāts un interesants gads, par ko liecina arī manu ikmēneša bloga rakstu virsraksti!
Tātad kāds tad bija 2015. gads orientēšanās sporta statistikā un ciparos!
Kopumā šogad orientējoties esmu pieveicis 363 kilometrus un atradis 667 kontrolpunktus (2014. gadā 281 km un 695 kp). Kilometru pieaugums ir saistāms ar velo orientēšanās sacensībām, kad vienā no Midlands MBO posmiem nobraucu pat 51 kilometru. Visgarākā distance skrienot ir bijusi Compass Sport kausa kvalifikācijas sacensības - 12.85 km. Prieks ka šad tad esmu izcīnijis arī uzvaras tajās distancēs kurās startēju. Pavisam šogad sešas 1. vietas, trīs 2. vietas un viena 3. vieta! Visātrāko vidējo tempu (6:15 min/km) visas distances garumā esmu sasniedzis Anglijas Čempionāta sprinta finālskrējienā. Kas ir tīri pieņemami maniem gabarītiem un ātruma (ne)izturībai :) jo parkrun piecīšus skrienu ar 5:30 min/km tempu. Ja paskatās kādās sacensībās esmu piedalījies, tad jāatzīmē ka krietni ir samazinājušās maza mēroga pasākumi. Šogad esmu startējis četros Anglijas Čempionātos - sprintā, vidējā distancē, nakts-o un velo-o! Vēl jāatzīmē starti Spānijā un Igaunijā, kā arī Anglijas Vidzemes (Midlands) Čempionātā, London City Race un lielākajās britu sacensībās JK 2015.
Ja orientēšanās sporta statistika ar katru gadu samazinās, vai kā šogad stāv uz vietas, tad parkrun skrējienu statistika gan tikai pieaug. Esmu tik ļoti aizrāvies ar šiem 5 kilometru skrējieniem parkos, ka esmu jau saplānojis 2016. gada pirmo mēnešu sestdienas, kurā Anglijas pilsētas parkā būšu katrā konkrētajā sestdienā. Galvenais mērķis ir izskriet 100 dažādu parkrun skrējienu trases, ik pa laikam, protams, uzskrienot arī savā mājas Conkers parkrun trasē vai kādā lokālajā trasē, jo jāskatās arī no finansiālās puses, cik tālu varu atļauties ceļot pa Angliju.
Jaunībā ļoti patika spēlēt arī tenisu, un šogad beidzot kopā ar pāris jauniešiem atkal atgriezos kortos, kur tika aizvadītas aptuveni 13 stundas.
Šis bija viens piedzīvojumiem bagāts un interesants gads, par ko liecina arī manu ikmēneša bloga rakstu virsraksti!
Janvārī pat sniegs un vētras nav traucēklis!
Kā jau liecina virsraksts, janvārī sportiskās aktivitātes bija jāpakārto ziemas laika apstākļiem, bet sniegs un aukstums mani neatturēja piedalīties 7 parkrun skrējienos un 4 nakts orientēšanās distancēs.
Visas ziemas nakts-o sacensības bija kā treniņi februārī plānotajam startam Anglijas Čempionātā nakts distancē. Plus mīnus izdevās veiksmīgs starts, jo savu M35S grupu novinnēju un arī kopējā vērtējumā biju rezultātu vidusdaļā. Februārī piedalījos arī Midlands Čempionātā, kur arī labs sniegums un labi ielikti pamati pirms Spānijas sacensībām.
Marts bija 2015. gada kulminācija sportiskajā ziņā, jo izdevās uzvarēt aizraujošā sacīkstē Spānijā. Pirmajā sacensību dienā etapā uz 12. kp piedzīvoju visekstrēmāko pārbaudījumu orientēšanās distancē, kad atrados uz vertikālas klints. Tāpat martā pēc triumfa Spānijā piedzīvoju pilnīgu spēku izsīkumu Compass Sport kausa sacensībās Robina Huda Šervudas mežos.
Aprīlī sanāca ļoti daudz ceļot. Vispirms devāmies uz Skotijas pierobežu Lancaster pilsētu, kur pirmo reizi izmēģināju savu varējumu Taku-o orientēšanās distancē. Tāpat pāris parkrun skrējieni tika veikti attālajā Jorkšīrā, pie reizes paviesojoties arī manā pirmajā dzīvesvietā Leeds. Un mēneša beigās startēju vecajā labajā Azimutā Latvijā.
Maijs noteikti bija aktīvākais gada mēnesi. Startēju Ilves trīs dienu sacensībās Igaunijā, Anglijas Čempionātā sprintā un vidējā distancē, kā arī devos uz diviem jauniem parkrun skrējieniem Londonā. Arī ar riteni tika nobraukti daudz kilometri, gan ar šosejnieku, gan velo-o orientēšanās sacensībās, kurās pieveicu 51 km garu distanci.
Trīs atzīmēšanas vērti izaicinājumi, kurus realizēju pirmo reizi! Pirmo reizi pieveicu 100 kilometru braucienu ar riteni! Pirmo reizi piedalījos ''Stipro skrējienā''! Pirmo reizi startēju Anglijas Čempionātā velo orientēšanās distancē!
Jābauda vasara nevis jāsporto :) Pats mazliet izbraucu ar riteni un izskrēju vairākus interesantus parkrun skrējienus. Bet vairāk sekoju līdzi citiem sporta notikumiem gan klātienē, gan TV.
Loģiski, ka augustā visas domas un notikumi bija par un ap kāzām, bet šo to jau paspēju arī sportiski paveikt. Izbaudīju Latvijas mežus Valmieras Magnētos. Izskrēju savu 50. dažādo parkrun skrējiena trasi, kā arī pirmo reizi skrēju Norvēģijā.
Vienu no galvenajiem šī gada mērķiem sasniedzu 5. septembrī, kad noskrēju savu 100. parkrun skrējienu! Tāpat neizpalika arī ikgadējais London City Race pasākums, kurā gan šogad vairāk piedalījos kā tūrists.
Uzsāku apņemšanos tikt vaļā no liekā svara, vai vismaz neļaut tam palielināties. Skrējieni divreiz nedēļā un divas gara orientēšanās sacensību distances, kas mēneša skriešanas apjomu palielināja trīskārši.
Sava svara kontrolēšanu vairāk pakļāvu šķidruma uzņemšanā un vielmaiņai nekā sportošanai, tāpēc iestājās tāds zināms ziemas miers sportiskajās aktivitātēs. Turpinu skriet parkrun skrējienus, izbraucu pēdējo šā gada izbraucienu ar riteni, un atklāju jauno nakts-o sezonu.
Siltais decembris ļāva dažus parkrun skrējienus noskriet pavisam vasarīgā formā. Saspringtais svētku darba grafiks nedeva iespēju izbraukt ar riteni. Bet patīkami orientēšanās gadu noslēgt ar uzvaru nakts-o sacensībās!
Tāds lūk bija mans 2015. gads! Kopumā vienreizējs un neaizmirstams gan sportiskajās aktivitātēs, gan sadzīvē un personīgajā dzīvē, jo tika ielikti labi pamati nākotnei.
Tāds lūk bija mans 2015. gads! Kopumā vienreizējs un neaizmirstams gan sportiskajās aktivitātēs, gan sadzīvē un personīgajā dzīvē, jo tika ielikti labi pamati nākotnei.
2016. gadā, protams, ka regulāri skriešu parkrun skrējienos, piedalīšos Anglijas Čempionātos orientēšanās distancēs un turpināšu mīt pedāļus pa Anglijas šosejām. Pavasarī gan izpaliks nu jau par tradīciju kļuvušais ceļojums uz Spāniju, kur devos pēdējos 5 gadus. Bet ir plāni rudens pusē doties uz siltajām zemēm, tāpat kā vasarā obligāti jāaizbrauc atvaļinājumā uz Latviju, kur noteikti mazliet jāpasporto. Ir pāris jauni izaicinājumi, kurus tuvākā vai tālākā nākotnē gribētos realizēt. Vasarā ļoti labprāt piedalītos kādā triatlona sacīkstē. Vajadzētu arī turēt solījumu un pirmo reizi piedalīties rogaininga sacensībās. Kā arī ļoti gribētos noskriet vai kaut vai notipināt savu pirmo maratonu jeb atkārtot kādu pusmaratonu.
Laimīgu Jauno Gadu un turpinām sportot!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru