Neatceros kurā klasē skolā, bet ja ar orientēšanās sportu sāku nodarboties 12 gadu vecumā, tad riteņbraukšanā sāku trenēties 10 vai 11 gadu vecumā. Atceros ka uz skolu nāca gan riteņbraukšanas treneris, gan orientēšanās treneris, gan šaha pulciņa vadītāja un aicināja uz savām nodarbībām. Visiem šiem sporta veidiem agrāk vai vēlāk pievērsos, bet pirmā izvēle bija par labu riteņbraukšanai. Bērnībā nebija pašam sava riteņa un tas bija liels vilinājums tikt pie riteņa sporta skolā. Treniņi pārsvarā notika kartingu trasē vai uz Smiltene - Valmiera šosejas, kur bija jābrauc pusceļš līdz Lisas upei un atpakaļ, kopā 30 kilometri. Treneris brauca ar busiņu aizmugurē un savāca tos kuri nevarēja tādu gabalu nobraukt. Ilgi gan nesanāca patrenēties riteņbraukšanā, jo man kā bērnam bija vilšanās, ka riteni nedod līdzi uz mājām, tāpēc pazuda interese, jo bija treniņi kad vienkārši skrējām krosus. Pēc tam nekad nebija sanācis izbraukt ar riteni atkal pa Valmieras šoseju, tāpēc bija interesanti, pēc aptuveni 30 gadiem, atkal uzmīt pa šo šoseju, tikai šoreiz pretējā virzienā, no Valmieras līdz Smiltenes sporta skolai. Zināju ka no zīmes līdz zīmei ir 30 km, tāpēc mērķis bija nobraukt zem stundas, kas arī izdevās. Šoseja pēc remonta ideālā stāvoklī, atlika tik mīt pedāļus un pēc 59:31 minūtēm no Valmieras biju Smiltenē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru