REDjanuary - Run Every Day

 

Garšo kūkas un garšo alus, kā arī garšo skriet! Neesmu mēģinājis, vai pirmos divus varētu katru dienu, bet skriet gan varu katru dienu. Jau iepriekš Anglijā biju pamēģinājis, kā tas ir - skriet katru dienu. Janvārī jauns gads un jauns es, savādāk pēc meniska operācijas pārāk biju uzēdies uz kūkām. Nebija viegli atsākt skriet, galvenais bija tikt pāri tam, ka nevajag jau ātri skriet, bet vienkārši uzskriet savam priekam. Tik regulāri Latvijā nebiju skrējis darbadienu rītos vai vakaros, tāpēc daži interesanti novērojumi un salīdzinājumi ar Angliju, kur ļoti daudzi uz vai no darba skrien ar kājām, vai arī vienkārši iziet vakarā paskriet. Valmierā šajā mēnesī uz ielām sastapu vien 3 vai 4 skrējējus. Citreiz skrienot caur Sajūtu parku, saskrējos vēl ar kādu skrējēju. Uz vai no VALMIERA GLASS es noteikti biju vienīgais kurš skrien janvārī. Vienu vakaru nejauši saskrējos ar VSK ''Burkānciems & Co'' skrējēju bariņu, kas par 300% pacēla statistiku ar sastaptajiem skrējējiem. Brīvdienās gan var manīt vairāk skrējēju pilsētā, bet kopumā, ja salīdzina cik daudzi skrien Anglijā, Valmierā ļoti maz cilvēku skrien pa ielām. Cerams pavasarī vairāk Valmierā varēs sastapt skrējējus. Vienu vakaru, starp Kauguru un Cēsu ielām, diemžēl dabūju suņa kodienu kājā, jo vienkārši, pēc 16 gadiem Anglijā, esmu pazaudējis piesardzības instinktu, ja pretim nāk suns ar saimnieku bez pavadas. Anglijā uz ielām un parkos ir tik daudz skrējēju, ka suņi viņiem vienkārši nepievērš uzmanību. Bet kopumā Valmiera ir ļoti piemērota skriešanai. Janvārī noskrieti 118 kilometri, droši vien februārī turpināšu, un nākot siltākam laikam, atsākšu skriet piecīšus Latvijas pilsētās.