Pēterupe (Saulkrasti)

 

Category: Kāpas Kausi 2024 (20.10.24)

Map/area: Pēterupe (Saulkrasti)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: V40

Results     

5.1 km 17 kp - 42:47 - 3/13

Sezona it kā noslēgusies, bet oktobra beigās vienmēr parādās kādi mazāka mēroga mači. Nebiju īsti plānojis piedalīties Kāpas Kausos, jo nezināju kā izbraukāšu Poliju. Pirmo reizi uz Poliju braucu ar autobusu! Pa nakti izguļas autobusā, no rīta parkrun, pa dienu ekskursija Varšavā, un otrā naktī atkal guļ autobusā. Svētdienas rītā uz Saulkrastiem devos pa taisno no Polijas! Saulkrastu meži jau ir iepazīti rogainingos, tāpēc zināju, ka būs ātra vidējā distance kāpu reljefā. Kā jau piejūras mežā - daudz taciņu un ceļu, kas orientēšanos padarīja ļoti vienkāršu. Pirmie 3 punkti kāpās, paņemu virzienu un tik maucu, takas ļoti atvieglo. Uz 4. kp pāri ielai gar sētu (bērnībā te vienu vasaru pavadīju kaut kādā ’’pionieru’’ nometnē), mazliet gan ieberzos baltajā mežā, kurš izrādījās vairāk kā purvājs. Uz 5. kp šodienas liktenīgā kļūda. Līdz punkta rajonam veiksmīgi, punktam jābūt aiz zaļā pudura. Nav! Mazliet neprecīzs virziens, punkts labi noslēpts mellenājos un aptuveni minūte zaudēta. Uz 6. kp pāri dzelzceļa sliedēm un iekšā neierasti (priekš jūrmalas) zaļā mežā. 7. un 8. kp prātīgi un precīzi, bet uz 9. kp caur to purvu gan ļoti lēnu gāja uz priekšu. 

Ātrāk varbūt būtu bijis pa izcirtumu un taciņu. Uz 10. kp pārskrējiens atkal pāri sliedēm. 11. 12. 13. vienkārši pa ceļu un ielu, tik pirms punkta jāielec mežā, kur citi orientieristi ceļ ārā punktus. Uz 14. kp praktiski pa līniju jūras virzienā, bet uz 15. kp mazliet pilsētas orientēšanās. Iespējams pa nākamo ielu būtu ātrāk nonācis punktā, bet tas tāds 50:50 ceļa variants. 16. un 17. kp ar nekas grūts, jo mežā taku vairāk nekā vajag, atliek tik izvēlēties īsto. Uz beigām gan noplīsu, pietrūka jauda kāpu krosam, pēc ’’gulēšanas’’ autobusā. Rezultāti ļoti blīvi! Izcīnīju 3. vietu, kaut gan pavisam reāli varēju uzvarēt, ja vien nebūtu kļūdījies uz 5. kp, neieberztos uz 4. kp, un distances beigas varēju jaudīgāk. Distance vienkārša bet gandarījumu dabūju.

Niedrājs / Spicieris (Smiltene)

 

Category: Azimuta Rudens Maratons 2024 (12.10.24)

Map/area: Niedrājs / Spicieris (Smiltene)

Organiser: OK Azimuts

Country: Latvia

Discipline: V21E

Results     

13.9 km 19 kp - 2:20:45 - 5/5

Lai cik dīvaini tas nebūtu, man kā smiltenietim, pirmo reizi startēju Azimuta Rudens Maratonā! Jaunībā galīgi nevilināja garās distances, pēc tam kaut kā vairs nebija laika, un tad jau vairs Smiltenē nedzīvoju, tāpēc tik tagad debija. Šodien bija iespēja arī Madonas pusē skriet Stirnu Buku. Stirnu Buks pa 30 eiro un ARM pa 9 eiro. Distanču garumi līdzīgi, tāpēc izvēlējos uzskriet Smiltenes mežos. Ja jau maratons, tad maratons! Skrēju garāko elites 14 km distanci, jo 40 grupai tāda parasta 9 km garā distance un B grupai vispār tikai 6 km. Kā teica Armands, pēc sezonas ir labi atskrieties garākā distancē. Pirmos 2 kontrolpunktus vairāk iepazinos ar apvidu, jo sen Spiciera mežā nebiju skrējis. Uz 3. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu, kaut gan izcirtumi bija svaigi, un varēja mierīgi arī pa tiem skriet. Savulaik Azimutā šajā mežā vairākās kārtās biju licis kontrolpunktus, protams, skriets arī pirms 25 gadiem te bija daudzreiz. Bet jāatzīst, vispār nevienu vietu mežā neatpazinu. Viss izcirsts, jauni ceļi, pat reljefu neatpazinu. Uz 4. kp mazliet ieberzos gar purva malu, baigie brikšņi, šķiet vajadzēja skriet pa kreiso pusi pa stigu. Skrienot uz 5. kp jutu, ka nav šodien tāda viegluma sajūta, kad varētu izbaudīt skrējienu, tāpēc uz 6. kp skrēju atpakaļ uz ceļu nevis pa taisno. Neapgrūtināju sevi ar orientēšanos. Etapu uz 7. kp Ilgvars gan baigo uzplānojis, pāri ezeram. Vasarā varbūt pat apsvērtu domu peldēt pāri! Tagad bija jāloka apkārt Spicierim, tā krietni pagarinot distanci. Ezera galā ne bez piedzīvojumiem. Purvs pilns ar ūdeni, bebri labi pastrādājuši. Nebija variantu, bija vien jāslapina kājas. Ūdens ledaini auksts, kā sekas izjutu mazliet vēlāk distancē. Punktu paņēmu no taciņas caur izcirtumu un izsūcu pirmo enerģijas želeju. Uz 8. kp kļūdījos ar ceļa izvēli. Vajadzēja skriet pa Niedrāja ceļu, nevis brist pa purvaino stigu izcirtumā. Uz 9. kp garš etaps pa skaistu un līdzenu priežu silu, jātur tik virziens. Šeit sāku izjust pirmās problēmas. Kājas vairs īsti neklausīja un solis palika arvien īsāks. Nebiju vēl atgājis no tā ledainā ūdens Spicierī. Pie 10. kp mani panāca Kalniņu ģimene. Dēls Austris ātri vien aizskrēja prom, bet ar tēvu Raivi cerēju paskriet kopā. No kopā skriešanas gan nekas nesanāca. Uz 11. kp paskrējām kopā, bet uz 12. kp Raivis bija prom, jo man vispār neskrējās. Plus vēl sakļūdījos nedaudz pirms punkta. Skrienot uz 13. kp pa stigu, beidzot sapratu, kas notiek ar manām kājām. Krampji augšstilbos! Neatceros kad vispār tādi man bijuši (gan jau kādreiz ir), tāpēc no sākuma nesapratu, kāpēc man tās kājas neklausa. 

Uz 14. kp pat pirmo reizi šodien pārgāju soļos, cerībā ka atlaidīs. Tā kā mežā jau vairākas reizes biju nomaucies uz mutes, jo vienkārši nevarēju pacilāt kājas, tad uz 15. kp godīgi skrēju apkārt pa ceļu. Uz 16. kp arī it kā varēja skriet apkārt pa lielo ceļu, bet devos vien taisni virzienā. Protams, atkal pāris reizes nokritu, jo kājas nu galīgi necilājās. Krampjus tā arī neatlaida līdz finišam. Uz 17. kp garais etaps, bet labi ka pa ceļu, varēju vismaz tā stīvi paskriet. Pēdējos divus etapus ar sakostiem zobiem, punkti nebija grūti, vienkārši jātiek līdz finišam. Finišā vai nu jākrīt zemē, vai jāsāk staipīt tos stilbus. Ar nosalušām kājām neesmu skrējējs. Šķiet šādus krampjus piedzīvoju pirmo reizi. Bet visumā jau bija tāds feins, mierīgs un rudenīgs skrējiens. Kaut ko jau paspēju arī izbaudīt no distances arī ar stīvām kājām.