02 decembris 2024

Cērtenes Pilskalns (Smiltene)

 

Category: Vidzemes Mini Rogainings (01.12.24)
Map/area: Cērtenes Pilskalns (Smiltene)
Organiser: ODK Baisie Eži
Country: Latvia
Discipline: V
7.6 km 14 kp - 59:26 (78 punkti) - 2/18
Ja Mārtiņš piedāvā treniņu manā mežā, tad tāda iespēja jāizmanto. Individuālais rogainings ar 1 stundas kontrollaiku. Mežu pārzinu labi, tāpēc baigi neiespringu ar distances plānošanu. Uzreiz atmetu 87. un 97. kp, nav vērts tur lauzties pakaļ. Sākšu ar loku pa bijušo izgāztuvi, tas pilskalna mežu un Klievezeru, noteikti jāpaņem arī 80. kp pie Alda mājas. Un tad beigās skatīšos kurus punktus ņemt Zaķu ielas rajonā. Noteikti neņemšu arī 88. un 92. kp Abula džungļos, un visticamāk arī 48. un 44. nevarēs paspēt paņemt stundas laikā. Sāku ar 51. kp pilskalna augšā, tad kļūda uz 69. kp, vienmēr esmu baidījies no tā meža stūra, neizdodas man tajos krūmos uztvert reljefu. Tālāk gan tikai skriešanas vaina. Karte tik raiba, ka nemaz nemēģinu to lasīt, jo tāpat jau visas punktu vietas zināmas. Pietiekami daudz laika bērnībā esmu pavadījis šajā mežā. Skrienot lejā pa Galdnieku ielu uz LapiņAlda māju pēc 80. kp, sāku jau rēķināt kurus punktus atmest, jo pusstunda ir skrieta. Izlēmu no 41. kp doties uz 43. kp, atmetot Zaķu ielas punktus (52. 54. 32.), kuriem kopsumma ir 13 punkti. Bet nu tagad obligāti pēc 53. kp ir jāpaņem 67. un 99. kp, par kuriem var dabūt 15 punktus. Tiltiņš pāri upei labi zināms, tik jāaizskrien turp un atpakaļ. Mazliet baidīja tas purvs pirms 66. kp, jo agrāk tur bija kārtīgs bebru ezers. Izcirtuma stūrī veiksmīgi izdevās atrast šaurāko purva vietu, bet punktam mazliet paskrēju garām, jo nepaskatījos leģendu. Atlikušas 4 minūtes, lai tiktu atpakaļ uz pilskalna pļavu! Izlauzos laukā no purva, līdz lielajam ceļam tā mierīgi, bet pa pļavu gan uzkurināju kārtīgu finiša spurtu. Izdevās iekļauties kontrollaikā - 59:26 finišā! Ideāls treniņš, jo paņēmu visus plānotos punktus. Ja nebūtu 2-3 minūšu kļūda uz 69. kp, varbūt būtu riskējis aizskriet uz 52. un 32. kp, kas dotu 8 punktus, un tad nebūtu jāskrien uz 67. kp. Jāatzīst gan, ka mazliet pa ātru atgriezos pie orientēšanās sporta. Skrienot pa asfaltu vai meža ceļiem, tas lauztais pirksts netraucē. Kaut arī biju ar leikoplastu to pirkstu piesējis pie blakuspirksta, katru sakni vai nelīdzenumu mežā ļoti jutu, un finišā bija diezgan sāpīgi. Jāļauj tomēr tam kaulam saaugt un sadzīt kārtīgi.

Nav komentāru: