Holmbush & Buchan Country Park (Crawley)

 

Category: British Orienteering Championships 2025 (15.03.25)

Map/area: Holmbush & Buchan Country Park (Crawley)

Organiser: MVOC

Country: England

Discipline: M45

Results   

6.0 km 22 cp - 1:09:19 - 27/42

To ka pavasarī startēšu Britu Čempionātā, zināju jau vēlā rudenī. Jo sacensību vieta pavisam netālu no Londonas Getvikas lidostas, kas ļoti atvieglo loģistiku un nokļūšanu tur no Latvijas. Diemžēl pirms orientēšanās sezonas atklāšanas Anglijas čempī, sanāca vairāki feili. Pa ziemu divus mēnešus vispār nebiju skrējis, dēļ lauztā kājas pirksta. Pašā marta sākumā uzskrēju kādas 3 reizes un 1 reizi ar karti. Kā sacīt jāsaka, ņemšu uz svaigumu, bet tas svaigums ātri var saskābt, ja nav fiziskās bāzītes.

Nokļūšanu uz sacīksti arī nācās pamatīgi pārplānot, jo mūsu nacionālais lepnums AirBaltic uzskrūvējis tik dārgas biļešu cenas, ka nācās vien lidot ar krietni lētāko Ryanair uz Londonas Stansted lidostu, kura atrodas pavisam pretējā pusē Londonai. Iepriekš plānoto 15 minūšu vietā, sanāca puse dienas pa dažādiem transportiem, lai nokļūtu līdz viesnīcai, kura atradās vien pāris autobusa pieturas no sacensību centra. Un to neskriešanas svaigumu kājās arī pamanījos sačakarēt pirms paša starta! Ekskursija piektdien pa Londonu ar Ivetu bija plānota, tikai varbūt ne gluži 10 kilometru garumā, bet bija jāizstaigā mums īpašās vietiņas, no kurām labas atmiņas.

Un sacensību rītā, protams, biju ieplānojis noskriet sev tik iecienīto parkrun skrējienu. Tilgate parks bija tepat blakus viesnīcai, tāpēc vienkārši nevarēju tur neaizskriet. Centos rāmi un lēni tipināt, bet jo lēnāk skrien, jo ilgāks tas process, kas šķietami ir pat grūtāk nekā fiksi noskriet to piecīti. Kopumā 15 kilometri (ekskursija + parkrun) ar ieslēgtu pulksteni, un plus vēl loģistikas pārgājieni, praktiski pāris stundas pirms tik nozīmīgām orientēšanās sacensībām, neliecināja par baigi nopietno pieeju šiem mačiem.

Bet es esmu baudītājs, kaut arī stāties uz starta līnijas ar stīvām kājām nav patīkami. Centīšos ''ātrumu'' kompensēt ar precīzu orientēšanos, jo Anglijas mežos ir skriets padsmit gadus un kaut kāda pieredze ir, par to kas sagaidāms distancē.

Diemžēl ātri vien aplauzos! Vispirms jau pārsteidza virziens uz 1. kp. Šķiet ar tik nekorektu distances plānojumu saskāros pirmo reizi uzreiz pašā startā. No starta gar lenti aizskrien līdz K punktam un tad 180 grādu lauziens, un praktiski lentai pa otru pusi atpakaļ caur startu uz 1. kp. Kā var kaut ko tik muļķīgu saplānot šāda līmeņa sacīkstē!? Ok, ar to bērnu punktu tiku veiksmīgi galā, toties uz nākamo pamatīga kļūda rododendros. Kļūdā ievilka pa priekšu skrienošais orientierists, jo izlīda no krūmiem tā it kā būtu tikko atzīmējies punktā. Protams, punkta tur nebija. Apstulbu, attālumu neizjutu, kartē viss zaļš, kāda minūte zaudēta rododendros. Distances turpinājums krietni sakarīgāks, atradu labu plūdumu savam seniora tempam, un kartē sev vajadzīgos orientierus lasīju labi līdz 6. kp. Bērnišķīga kļūda uz 7. kp. Virziens precīzs, tuvojoties punktam ieraugu citu punktu. Protams, jārauj nost virziens un jāaizskrien apskatīties, ka tas nav mans punkts. Nu un tagad galvenie notikumi šodienas distancē! 

Etaps uz 8. kp. Pirmais orientieris ezera gals veiksmīgi sasniegts, pāri grāvim tieku gandrīz turpat, kur pa priekšu skrienošais orientierists. Viņam gan tas lēciens pāri grāvim tāds neveiksmīgs un ar lamāšanos. Sasmējos un varbūt tur sākās kļūda. Priekšā redzu rododendru krūmus. Ok, skatoties kartē, vēl mazliet uz augšu un tad pa kreisi jābūt punktam. Nav! Krūmi ir, lēzens ieloks ir, bet punkta nav. Sākās ķemmēšana. Krūmu visapkārt ka mudž, man jabūt punkta rajonā, jo kartē pa labi ir baltais mežs un pa kreisi ir liels ceļš. Kaut kur laužos, kaut kādas takas, bet tām nevar ticēt, jo jau iepriekš pamanīju kartē neiezīmētas takas. Nonāku atpakaļ lejā pie grāvja, tur pie purviņa viens kontrolpunkts, kartē aptuveni nojaušu kur tas ir. Dodos pa taciņu atpakaļ augšup kalnā, bet nav pārliecības, ka saprotu kur esmu, jo kartē nav nevienas takas, kurai abās pusēs ir krūmi, kā to redzu dabā. Ok, pa kreisi ir pamatīgs rododendru pudurs, varbūt aiz tā mans punkts.

Rupji sakot, uz cūceni trāpīju punktā, īsti neticot vēl pārbaudīju kontrolpunkta numuru. Vienkārši sakot, pazudu kartē neiezīmētos rododendru krūmos. Tā jau paskriet nevaru un tagad motivācija turpināt distanci vispār nulle. Bet nu jāturpina ir. Nākamie piedzīvojumi pie 10. kp. Meklēju koku, bet punkts pie kārtējā rododendru krūma. Nav saprotams, kurus zīmē un kurus nezīmē kartē, vieniem zaļš simbols, vieniem zaļš aplītis (tāpat kā kokiem). Labi, nav ko piekasīties, neesmu jau baletdejotājs, kuram šis un tas traucē. Uz 11. kp purvaini krūmi jāpārvar, nelasu vairs karti, tik dodos pēc kompasa, jo uz finišu jātiek vienalga kā. Uz 12. un 13. kp krūmi visām gaumēm, un redzot kas sagaidāms uz 14. kp, ņēmu un izslēdzu pie 13. kp GoPro kameru. Nav jāskatās kā es tur cīnos pa taisno caur tiem rododendriem, jo netaisos vairs skriet liekus metrus apkārt. Uz 16. kp klasisks vidējās distances īsais etaps, kur ātri skrienot var kļūdīties reljefā.

Es pamanos uz (ne)līdzenas vietas kļūdīties pat lēni skrienot. Priekš kam man tas kompass rokā? Etapi uz 17. un 18. kp arī visai neskrienami, jo zaļumi kartē ir dažādi krūmāji dabā un rožaugi pa zemi. Uz 19. kp tikai un vienīgi ceļa varianti apkārt, nu un beigās pēdējie 3 punkti tīrais kross, kam nu vēl kaut kas kājās ir. Debija M45 grupā ne visai izdevusies. Biju plānojis distanci pieveikt kādās 45-50 minūtēs, mans finiša rezultāts 1:09:19 un 27. vieta starp 42 britiem šajā grupā. Gandarījuma nekāda, tāpēc ātrāk atpakaļ uz Crawley pilsētu, apēst kārtīgu turku kebabu un izdzert pinti tumšo Guinness. Būs citas orientēšanās sacensības, būs citas kļūdas un šīs aizmirsīsies. Jātrenējas.