Map/area: Enītes (Ape)
Organiser: OK Azimuts
Country: Latvia
Discipline: M45
8.4 km 16 cp - 1:35:34 - 30/37
Latvijas Čempionāts garajā distancē, kurš paralēli bija arī Baltijas Čempionāts izlases orientieristiem, un laikam arī pārējās grupās varēja tikt pie diviem tituliem vienlaicīgi. Tātad var teikt, pirmo reizi startēju tāda ranga mačos. Bet... citiem tas bija Latvijas Čempionāts, citiem Baltijas Čempionāts, man vienkārši garāks treniņš Jukolai. Šogad neko garāku par aptuveni 6 km neesmu skrējis, jo pamazām jāpieņem tas fakts, ka gadu gaitā traumētās potītes vairs netur garās distances. Pieveikt un ''noskriet'' jau es varu, bet distances beigas nāk caur sāpēm. Citreiz pat īsākās distancēs skarbā apvidū potītes ātri vien paliek jūtīgas, un tad nekāda īsta orientēšanās bauda vairs nav. Tāpēc šoreiz galvenais izbaudīt, paskriet beidzot kaut ko garāku, un novērtēt čempionāta līmeņa distanci. Laiciņš šodien galīgi nelutina, līst visu dienu, ceļš uz sacensību centru vienos dubļos, pļava galīgi slapja, un loģiski ka mežs arī būs galīgi slapjš.
Pirmos divus punktus paņemu pārliecinoši, karte lasās labi un apvidus liekas ok. Tāpēc garo etapu uz 3. kp izlemju doties pa taisno. Diemžēl tā bija kļūda. Mans ceļa variants gar grāvi bija galīgi neskrienams. Pazaudēju gan spēku, gan laiku pa turieni cīnoties. Būtu vien labāk skrējis mierīgi apkārt pa ceļu. Pie 3. kp saskrējos ar pāris M45 un M50 orientieristiem, tāpēc 4. 5. un 6. kp tika atsēdēti, tik iemetot mazliet acis kartē, lai redzētu vai skrienam vēlamajā virzienā. Uz 7. kp šodienas otrs garais etaps. Konkurenti ir aizbēguši, apkārtceļu šoreiz nav, tāpēc jāizlemj kā virzīties pēc iespējas tuvāk līnijai. Nekā smuka tur priekšā nav, gribot negribot jādodas cauri purvam. Kā orientierus izmantoju abas kalnu saliņas, pēc tam purvaino izcirtumu, un tad jau tik uz dzirdināšanas punktu. Starp citu, kaut kā bieži vien neuztveru šādus dzeltenos purvus par izcirtumiem, tāpēc arī šoreiz kādu brīdi pastāvēju izcirtuma malā, lai saprastu, ka tiešām tas ir tas dzeltenais purvs. Pirms starta tas laiks bija tik draņķīgs, ka nenopirku o-veikalā želeju, tāpēc dzirdināšanā nācās iztikt tikai ar ūdeni, kas priekš garās distances pieveikšanas lietainā laikā nekādu baigo uzlādi nedeva. Pats 7. kp viegls, tāpat kā arī 8. kp no zaļās kontūras stūra viegli paņemams, bet uz nākamajiem trīs punktiem gan pamatīgs ieberziens. Baltais mežs ar visai ''plūstošu'' reljefu.
Jāpaļaujas tikai uz kompasu un jāmēģina salasīt kāda ieplaka. Ja tikko stundu esi cīnījies pa zaļo, tad izrādās nemaz tik viegli nebija pārslēgties uz balto mežu. Kompasu uz 9. kp noliku, jaudu no aizmugures iedeva Armanda bļāviens, bet vienalga aizpeldēju kaut kur pa labi. Nonācu pie sveša punkta ielokā, šķita ka turpat vien pirms punkta esmu un mazliet pa kreisi jābūt manai ieplakai. Izmetu kārtīgu loku un atgriezos atpakaļ vēlreiz pie tā pašā punkta ielokā. Ar otro reizi sapratu, ka esmu ielokā krietni pa labi no mana punkta. Ok, uz 10. kp labāk lēnāk, bet precīzi jātur virziens. Nekā! Tas apvidus tik neizteikts, ka vispār karte nelasās un atkal pazūdu. Tikai pie vienas no bedrēm un ar Vaģika palīdzību atrodos pats un atrodu arī punktu. Uz 11. kp aizrāvu nelielā kļūdā līdzi Ļašam. Bet etapā uz 12. kp nācās padoties. Potītes bija izbeigušās, katrs solis caur sāpēm, tāpēc skriešana visai imitēta. Ātrums nomests, pulss automātiski arī krities, tāpēc karti vieglāk nolasīt. Ja uz 12. kp bez problēmām, tad uz 13. kp gan nesagāja. Līdz purvam virziens precīzs, bet purvā izvairoties no krūmājiem, aizpeldēju kaut kur pa kreisi, un uz ceļa iznācu ne tur kur plānots. Te atkal saskrējos ar Sandri no Madonas, kurš uz 6. kp aizbēga no manis, arī Šmitiņš uzradās no kaut kurienes, tāpēc pāris pēdējos īsos etapus varēju vairs neorientēties. Finišēju pēc gandrīz pusotras stundas, kā jau kārtīgā garajā distancē. Lietus šo pasākumu galīgi nepadarīja baudāmu, kļūdas baltajā mežā arī nosita garīgo, un potītes arī ziņo, ka pāris dienas nāksies paklibot, tāpēc nav baigais gandarījums finišā. Bet nu jāpieņem situācija kāda tā ir. Vēlreiz pārliecinājos, ka garās distances vairs nav priekš manis, bet ja Jukolā vēl gribas skriet, tad šādi treniņi tomēr ir noderīgāki nekā piecīšu distances Magnētā vai Azimutā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru