2011. gada orientēšanās sezonas kopsavilkums!

Šis gads ir bijis sacensībām bagātākais gads manā nu jau vairāk kā 20 gadu garajā orientierista karjerā. Sacensības ir bijušas dažādas un gana interesantas, lai tagad gada beigās atskatītos uz tām un uzrakstītu mazu kopsavilkumu, ko tad esmu saskrējis, kur bijis un ko sasniedzis. Pavisam šogad uz starta ar karti rokās esmu stājies 71 reizi! Pārsvarā protams Anglijā gan nozīmīgās sacensībās, gan pavisam nenozīmīgās treniņsacensībās, bet vienmēr ar to neizsīkstošo azartu pēc iespējas ātrāk atrast kontrolpunktus un sasniegt finišu. Es tā īsti nekad neesmu pievērsis uzmanību treniņiem vai kādu mērķu uzstādīšanai pirms sacensībām, vienmēr skrienu tikai prieka pēc. Bet vienmēr gribas jau to gandarījumu finišā, pēc labi veiktas distances, tāpēc kaut kādus mazos mērķīšus jau šad tad tomēr ir jāizvirza. Šogad tie bija šādi: arvien labāk iejusties nakts-o distancēs, jo ļoti ir iepatikusies tieši šī orientēšanās disciplīna, pavasarī izbaudīt orientēšanos eksotiskā apvidū - Portugālē, cienīgi nostartēt Anglijas Čempionātā, vasarā Kāpā izvirzīju tikai un vienīgi uzvaru Open100 grupā (speciāli centos noturēt svaru virs 100 kg), pēc tam sākās svara mešana nost, jo gribas tomēr vēl skriet nevis čāpot pa mežu, tāpēc vasaras beigās aktīvi skrēju un piedalījos savā pirmajā pusmaratonā, un rudenī jau orientēšanās distancēs devos pavisam ar citu azartu, jo zaudētie kilogrami arvien vairāk sniedza gandarījumu par uzrādītajiem rezultātiem meža distancēs. Jāpārlasa un jāatskatās pa mēnešiem kāda tad ir bijusi šī raibā o-sezona.

Janvāris.

Janvārī startēju 6 sacensībās, no kurām četras bija nakts-o distances. Vēl joprojām cīnījos ar traumu (kājas augšstilba sastiepumu) tāpēc nekāds naskais skrējējs nebiju nevienās no sacensībām. Nozīmīgākās šajā mēnesī bija Ziemeļu Nakts Čempionāts, kurš izvērtās piedzīvojumiem bagāts gan ekstrēmo laika apstākļu dēļ, gan dēļ gaismas izbeigšanās manai lampai. Šīs varētu nosaukt par gada EKSTRĒMĀKAJĀM sacensībām. Mēneša beigās tikpat nozīmīgas sacensības bija Anglijas klubu čempionāta atlases sacensības, kurās gan es izpausties nekādi nevarēju, jo Elite nav priekš manis.

Februāris.

Februārī startēju 5 sacensībās, no kurām izcelt varētu vienīgi Jorkšīras Nakts Čempionāta pēdējo posmu, bet pārējās četras bija vairāk kā treniņi manai sāpošajai kājai. Kaut arī YHOA nakts līgas pēdējā posmā noskrēju samērā neveiksmīgi, dēļ pāris nepārliecinoši veiktiem etapiem, visi apstākļi sakrita tā ka beigās kopvērtējumā ierindojos 3. vietā, ko varētu nosaukt par gada VEIKSMI, vienkārši paveicās. Pēdējās divas februāra nedēļas metu mieru skriešanai un atpūtināju traumēto kāju pirms Portugāles daudzdienām martā.




Marts.

Martā visa uzmanība Portugal O Meeting daudzdienu sacensībām, kurās pārsteidzu pats sevi, jo necerēju ka M21B grupā būšu viens no tiem kas reāli cīnīsies par iekļūšanu labāko trijniekā. Uz Portugāli vairāk devos kā tūrists, lai izbaudītu turienes klimatu, pagozētos zem palmām un uzēst apelsīnus no koka, bet pēc otrās sacensību dienas, kurā ieņēmu 3. vietu, sāku pievērst uzmanību arī sportiskajai pusei. Beigās kopvērtējumā tomēr paliku 5. vietā no 52 dalībniekiem, bet iespēja bija tikt uz pjedestāla, ja vien nebūtu drausmīgā kļūda 3. dienā un 1. dienā būtu mazliet vairāk svaiguma. 3. dienas karti uzskatu par vienu no savām mīļākajām kartēm, kurā esmu skrējis, jo tik eksotiskā un interesantā apvidū vēl nebija nācies skriet,

tāpēc šīs viennozīmīgi ir gada EKSOTISKĀKĀS sacensības, kurās pat tiku pie foto ar Pasaules Čempionu! Marta beigās nostartēju arī vienā Ziemas Magnētā Latvijā, tas gan bija tā nenopietni, jo tad galvenais pasākums bija dāvana Andai - Roxettes koncerts Rīgā. Sanāk ka martā nevienu reizi neesmu startējis Anglijā.



Aprīlis.

Aprīlis izvērtās par piespiedu atpūtas mēnesi, jo beidzot bija jāsaārstē tā traumētā kāja. Pašās mēneša beigās startēju vienās Lieldienu sacensībās Anglijā un pēc tam aizlidoju uz Igauniju, uzskriet manā o-kalendārā tradicionāli iekļautajās Ilvēs. Igaunijā biju tik švakā fiziskajā formā, tā it kā tikko būtu uzsācis sezonu, tāpēc šo nosaukšu par gada ATGRIEŠANOS orientēšanās sacensībās.



Maijs.

Maijā beidzot sagaidīts tas nozīmīgais notikums – Anglijas Čempionāts, kuram gatavojies nebiju, bet ar nepacietību gaidīju gan. Fiziskā forma var teikt uz to brīdi bija nekāda, bet nu izdevās kaut cik normāli pieveikt distanci un ieņemt atbilstošu vietu. Nākamajā dienā neplānoti vēl startēju stafetēs, kuras bija ļoti interesantas. Kopumā jāvērtē pozitīvi šīs sacensības, noskrēju savā līmenī, bet pats galvenais – beidzot biju ticis vaļā no kājas traumas, kas ļauj cerīgi skatīties nākotnē. Tik nopietna mēroga sacensībās Anglijā startēju pirmo reizi, tāpēc šīs bija gada NOZĪMĪGĀKĀS sacensības. Vēl maijā startēju pāris treniņsacensībās un vienā Urban skrējienā pa York, nedaudz apaukstējies.

Jūnijs.

Jūnijs no orientēšanās viedokļa bija pavisam kluss. Viens labs skrējiens Ilkley pilsētā, divas treniņdistances un pilnīga izgāšanās Magnētā pirms Kāpas. Izstājos! Nekad nav patīkami nepabeigt distanci, bet tajā dienā man galīgi prāts nenesās uz orientēšanos. Šo nosaukšu par gada IZSTĀŠANOS, jo tas ir ļoti liels izņēmums kad nepabeidzu distanci. Vēl jūnijā jāatzīmē tas ka pirmo reizi piedalījos 10 km ielu skrējienā. Šis skrējiens Leedsā bija ka pozitīvs grūdiens tam ka arvien biežāk sāku skriet pa asfaltu, un gada beigās jau samērā bieži parādījos vienkāršos ielu/parku skrējienos.

Jūlijs.

Jūlijā startēju 7 sacensībās, un kā vēl startēju, 7 dienās noskrēju 7 distances!!! Vispirms jau Kāpā savā dzimtajā pilsētā Smiltenē smagsvaru grupā Open100. Mērķis protams bija uzvarēt, diemžēl neizdevās. Trīs dienu kopvērtējumā zaudēju 9 sekundes Open100 grupas leģendai Mārim Kalējam. Kāpai pienākas uzreiz 3 gada nominācijas. Šīs bija gada KARSTĀKĀS sacensības, +30 grādu temperatūra skriet bija sevišķi grūti. 2. dienā uz 6. kp pieļāvu gada MUĻĶĪGĀKO KĻŪDU, dēļ kuras arī zaudēju 1. vietu.

Un viennozīmīgi šīs bija gada EMOCIONĀLĀKĀS sacensības, jo kāpt uz pjedestāla Latvijas lielākajās sacensībās un vēl savās mājās ir sevišķi patīkami. Pēc Kāpas vēl uzskrēju 3 Magnētos – divus Rīgā un vienu Valmierā. 8. jūlijā manā kalendārā sākās vasaras pārtraukums orientēšanās sacensībām līdz pat septembrim.

Augusts.

Tā kā Anglijā vasarā orientēšanās sacensības nenotiek, tad šis bija īstais brīdis kad mēģināt piepildīt vienu no sapņiem – sagatavoties un startēt pusmaratonā. Kopumā treniņos saskrēju vairāk kā 200 km un augusts jānosauc par gada TRENIŅU mēnesi. Mazliet pārvērtēju savas fiziskās spējas un šī kilometrāža man bija stipri pa lielu un vairāk nogurdināja pirms pusmaratona. Bet tagad novembrī un decembrī jūtu ka šis treniņplāns vasarā ir nācis labumā, un tagad rudenī orientēšanās sacensībās skrēju uz šīs bāzītes.

Septembris.

2011. gada 4. septembris ir datums kad pirmo reizi dzīvē skrēju distanci kas ir garāka par 20 km. Blackpool pusmaratons! Jāsaka atklāti, viss nogāja galīgi šķērsām, un pēc pusmaratona biju kategoriski pārliecināts ka šis bija pirmais un pēdējais pusmaratons. Treniņplāns man bija labs, bet man pārāk nogurdinošs, iespējams nedēļu pirms vajadzēja iepauzēt. Nakts pirms tik garas distances tomēr jāpavada mierīgi. Saule priekš septembra un trases atrašanās vietas (jūrmala) bija pārāk karsta (+25). Arī dzērienus vajadzēja ņemt līdzi vairāk distancē. Pēc 2/3 distances mans organisms vienkārši atteicās skriet. Finišā rezultāts bija drausmīgs un kā sacīt jāsaka, pirmie kucēni jāslīcina. Šī bija gada NEVEIKSME un gada GRŪTĀKĀS sacensības. Tagad pieredze un mācība ir rokā, un 2012. gadā mēģināšu rast iespēju uzskriet atkal kādā pusmaratonā. Pēc nedēļas Anglijā atsākās jaunā orientēšanās sezona ar gada INTERESANTĀKO distanci London City Race sacensībās. Pati par sevi orientēšanās Londonā ir ekskluzīva, bet orientēšanās vairākos stāvu līmeņos bija kaut kas vienreizējs. Vēl mēneša beigās plezīra pēc pabiju Igaunijā, aizbraucām uz Munameģi un uzskrēju Suunto Games.

Oktobris.

Oktobra sākums pagāja atpūšoties un dziedējot augšstilba traumu, lai kaut cik gatavs būtu skriet Anglijas Klubu Čempionāta finālā. Nekas labs jau tur neizdevās, jo Elites distances nav priekš manis. Oktobrī pirmo reizi startēju Leeds parkrun 5km skrējienā. Un mēneša beigās divās dienās startēju 4 distancēs! Vispirms sestdienā piedalījos 2 sprinta distancītēs Leeds Universitātes ēku kompleksā. Distances bija ļoti interesantas un tehniskas, kurās neiztiku bez neizskaidrojamām kļūdām. Bet bija feini un patika tik ļoti ka šīs ir manas gada labākās SPRINTA distances. Svētdienā vēl 2 sacensības, vispirms ne pārāk aizraujošs Urban skrējiens Skipton pilsētā, bet vakarā atklāta jaunā nakts-o sezona gada JAUTRĀKAJĀS sacensībās. Bēgu no vampīriem :)))

Novembris.

Sacensībām bagātākais mēnesis. 12 sacensības, tātad vidēji trīsas nedēļā! Biju kaut kur pazaudējis motivāciju skriet Anglijas ’’mežos’’, tāpēc skrēju īsas un vienkāršas distances. Labi ka mēneša vidū izdevās aizlidot uz Latviju, uz gada LABĀKAJĀM sacensībām – Aldim 60! Izbaudīju kārtīgu orientēšanos, pirtiņu un Latvju alutiņu. Anglijā ļoti pietrūkst īstu priežu mežu, kuros ir jāorientējas nevis tikai jāskrien. Motivāciju atguvu nakts-o mačos, jo pa nakti ir interesanti orientēties pat golfa laukumos, un AIRE nakts treniņi pa pilsētu ielām ir ideāli, lai būtu daudzveidība un neieslīgtu rutīnā. Mēneša beigās vēl vienas interesantas sacensības – mikro-o, pirmo reizi manā izpildījumā. Tieši distances mikro-o daļā pieļāvu gada LIELĀKO KĻŪDU, 10 minūtes nevarēju atrast kontrolpunktu.

Decembris.

Decembrī esmu kļuvis par regulāru iknedēļas Leeds parkrun 5 km skrējiena dalībnieku, ir iepatikusies arī vienkāršā skriešana bez orientēšanās elementiem. Turpināju aktīvi piedalīties nakts-o sacensībās, un gadu Anglijā noslēdzu ar foršām Ziemassvētku sacensībām, kurās izbaudīju visu ko orientēšanās distance spēj sniegt. Svētkus un gada nogali pavadu Latvijā, un protams par orientēšanos neaizmirstu arī svētku laikā. Jauki izskrējos Ziemas Magnētā Garkalnē, bet šodien uzskrēju treniņdistancīti Klievezera mežā. Ziemassvētkos, kad bijām pastaigā uz pilskalna mežu meklēt geocaching slēpni, man uzsita baigo nostaļģiju atkal paskriet pa savu bērnības mežu.

Šodien izskrēju 2004. gada Azimuta 1. kārtas distanci. Toreiz H21A grupā rezultāti bija: 1. Otārs 31:05 2. Artūrs 32:36 3. Es 34:03, šodien uzrādīju rezultātu 38:42, tātad esmu kļuvis lēnāks :) Artūrs droši vien uzrādītu ātrāku rezultātu kā pirms 7 gadiem, bet Otārs iespējams noskrietu tāpat kā toreiz. 2012. gadā jātiecas uz to lai atgūtu tās 4 minūtes, ko esmu zaudējis šo gadu laikā!!!

2011. gads tiešām ir bijis aizraujoši interesants, arī statistikas dati ir visai iespaidīgi – noskrieti 426 kilometri un atrasti 1282 kontrolpunkti. Nošpikoju no Anatolija statistikas tabulu un uzķīmiķoju arī sev tādu.

Kādi mērķi 2012. gadā? Vienkārši. Turpināt baudīt šo aizraujošo sporta veidu. Konkrētāk. Ziemas mēneši paies nakts-o sacensībās, pavasarī vajadzētu aizbraukt uz siltajām zemēm. Bet vasarā... iespējams ka būšu aktīvs Latvijas orientēšanās sacensību dalībnieks. Vajadzētu arī uzrādīt cienīgu rezultātu pusmaratonā, vēlētos pamēģināt kas tas ir – rogainings, un vēl, beidzot vajadzētu ieskriet Skandināvijas apvidū, varētu uzskriet kādu stafeti piemēram 30draugi.lv apvienībā.

Skrienošu 2012. !!!