La Alcayna (Murcia)

Category: XXIV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 2. day

Map/area: La Alcayna (Murcia)

Organiser: F.O.R.M.

Country: Spain

Discipline: H21B

Results

Sacensību 2. diena - iedzīšana, kas ir ļoti interesants pasākums. Tātad es startēju no otrās pozīcijas, 29 sekundes aiz vakardienas uzvarētāja un nepilnas 10 minūtes priekšā 3. vietai. Distances garums tikai 3.0 km, kas nozīmē ka par 2. vietu zemāk es nebūšu nekādā gadījumā, jo lai zaudētu 10 minūtes uz 3 km... es pat nezinu kam tur būtu jānotiek :) Šorīt mazliet stīvums jūtams kaulos pēc vakardienas kalniņiem un traumētā vieta kājā arī liek par sevi just, tāpēc pirms starta atkal neveicu nekādus iesildīšanās skrējienus, iztieku ar kārtīgu izstaipīšanos. Starta protokolā apskatos kāds tad manam konkurentam uz uzvaru ir numurs - 469, sāku vērot apkārt esošos orientieristus, un ir, vienam sportiskam spānim ir 469 numurs pie krūtīm. Nu jāāā, man pat pie labas veselības būtu grūti cīnīties ar viņu, nez ko viņš vakar ir darījis distancē, ka es zaudēju tikai 29 sekundes viņam. Čalis pirms starta iesildās nopietni, parādu Rūdim savu konkurentu, šis saka vai viņš nav sajaucis grupas :) Nu neko, tātad jāskrien savs reiss, jo neizskatās ka es viņam distancē spēšu tikt klāt, un ja arī tiktu, tad finišā man nebūtu nekādu cerību. Starts nelielā pļaviņā, bet K punkts krūmos, tāpēc neredzu kur mans konkurents aizskrien, paķeru startā karti un maucu uz K punktu cik nu ātri mana kāja ļauj to darīt. Etaps uz 1. kp pret kalnu, mēģinot ieraudzīt savu sāncensi Hulio, šķiet pa augstu uzkāpu kalnā un mazliet iezaudēju viņam. Pa nogāzīti laižoties lejā uz punktu tomēr ieraugu Hulio dzelteno kreklu, kurš jau dodas prom uz 2. kp, varētu būt kādas 40 sekundes man priekšā. Nolemju ka nav ko trakot, jāskrien pašam, ja noķeršu, tad noķeršu. Uz 2. un 3. kp tieši tāda pat situācija, es nāku punktā iekšā, bet viņš jau dodas prom. Uz 4. kp ielu etaps, kalnos ir parauts jau normāls besītis, tāpēc ātruma nav nekāda, bet Hulio visu laiku tālumā redzu sev priekšā. Uz 5. kp arī sākums pa ielām, bet beigās tur nevar saprast vai var tikt cauri sētu savienojuma vietai, riskēju un skrienu uz to vietu. Viss kārtībā, tiek tur cauri, tagad pa kalnu uz leju, bet mans konkurents nekur nav redzams. Atzīmējos 5. kp un uz 6. kp ieslēdzu mazliet ātrāku ātrumu, jo tomēr gribas pacīnīties par uzvaru. Arī pie 6. kp Hulio neredzu, tāpēc jāspiež arī uz 7. kp, un ir, mans sāncensis ir tepat priekšā, pie punkta šķiet ka ir vairs tikai kādas 20 sekundes starpā, bet mana fiziskā forma ir tāda kāda nu tā ir, un klāt netieku viņam. Ja viņš nekļūdīsies, tad tā pati pusminūtes atstarpe paliks arī finišā. 8. kp sanāk pret kalnu pa ielu, un čalis ir prom, nu gan ir skaidrs ka būs jāsamierinās ar 2. vietu. Pie 8. kp mazliet atslābstu un ilgi nevaru izlemt pa kuru pusi skriet apkārtvariantu uz 9. kp, protams ka izvēlos neizdevīgāko pa labo pusi, nevis pa kreiso, kur būtu iespēja jau izskriet caur 10. kp. Pēc tam tieši pie 10. kp sabakstījos uz kādām 20 sekundēm, nespējot noteikt kurš krūmu pudurs ir īstais. Līdz finišam vairs 3 punkti, tāpēc pa taciņu uz 11. kp skrienu cienīgā ātrumā. Tuvojoties 11. kp notiek acīmredzamais neticamais... man aptuveni 6 metru attālumā uzrodas Hulio, ollā draudziņ, laikam esi sakļūdījies, vsjo prom Tu no manis netiksi, maucu šim līdzi. Skrienu, skrienu... un pēkšņi aptveru ka viņš jau skrien uz 12. kp, bet es vēl neesmu atzīmējies 11. kp, nu bļāāāviens, esmu pārķēris etapu. Tajā mirklī kad viņu ieraudzīju, viņš tikko bija atzīmējies 11. kp, šķiet ka es pat to punktu redzēju. Nu gan jāpadodas. Aizskrienu atpakaļ uz 11. kp, lēnām paņemu 12. un 13. kp, arī finišs ir ļoti lēns.

Pirmās emocijas ir diezgan sūdīgas, jo ja pats nebūtu notizlojies vispirms etapā uz 9. kp un pēc tam pārķerot etapu uz 11. kp, tad visai reāli būtu varējis cīnīties par uzvaru. Izdzerot finišā divas coca colas glāzītes, tomēr nāk apziņa - nē bet viss taču ir baigi forši, esmu izcīnijis 2. vietu pārspējot visādus Hesus un Fernando un Migēlus un Hosē un Huanus.

Pirms došanās uz Spāniju klusībā cerēju iekļūt pirmajā desmitniekā, jo atceroties Portugāles rezultātus, šķiet ka dienvidniekiem ir visai švakas orientēšanās prasmes. Un es šo 2. vietu izcīniju tieši ar orientēšanos nevis skriešanas ātrumu. Šodien ar rezultātu 32:16 ieņēmu 4. vietu no 55. dalībniekiem. Bet kopvērtējumā varēju kāpt uz pjedestāla otrā pakāpiena - 2. vieta no 62 dalībniekiem. Apbalvošanā saņēmu ļoti skaistu trofeju un nenovērtējamu gandarījumu. Vēl labāku noslēgumu lieliskajai treniņnedēļai Spānijā nemaz nevarētu iedomāties. Noslēgumā ar džekiem izdzērām pa Strongbowam īru bārā, uzgavilējām par Rūnija gūtajiem vārtiem un nolēmām ka šādu nometnīti ir jāatkārto. Ideāli pavadīta nedēļa apvienojot atpūtu ar sportu. Spānija ir zeme uz kuru ir vēlēšanās atgriezties!