Anglijas čempionāts vidējā distancē. Pēc vakardienas abām sprinta distancēm, kājās jūtams zināms sagurums, svaiguma nekāda plus vēl tik agri jāceļas ar to pulksteņa pārgriešanu :) Labi ka darba kolēģis James aizveda mūs no mājām līdz pat sacensību centram. Pa ceļam uz Yorku visapkārt necaurredzama migla, šķita jau ka būs jāskrien pa miglainām pļavām, bet nonākot arvien tuvāk galamērķim skats pavērās aizvien labāks, būs saulaina un pat karsta diena. Man kā jau B grupas čalim ielozēta pirmā minūte, nu jā aizmirsu piebilst ka Anglijas čempionātā M21 grupai ir tikai viena grupa - elite, nav ne A ne B grupu. Pirms starta gērbjoties, ienācās ļoti svarīga informācija. Artūrs runājās ar savu čomu
Matthew Speake, kuram šis apvidus esot kā treniņpoligons. Ja iepriekš likās ka šādā bezreljefa kartē ar pļavām nebūs ko darīt, tad ieklausoties Spīkijā, bija skaidrs ka ļoti svarīgu lomu šeit spēlēs darbības ar kompasu un virziena noturēšana. Tātad skaidrs, kartes detaļām mazāka uzmanība, galvenais jāskrien precīzi pēc kompasa. Iesildoties pirms starta, jūtu ka kājas ir piedzītas, labi ka distance salīdzinoši īsa un gan jau līdz galam izturēšu. Startā izrādās ka pirms manis startē vairāki M18 grupas pārstāvji, kuriem ir tieši tā pati distance kas mums, tātad gluži pirmais nedzīšu takas purvos. Noskatos kur aizskrien čalis kas startē 1 minūti pirms manis, tāpēc starta brīdī uz 1.kp uzmetu tikai virzienu un skrienu tajā pašā virzienā kur šis, tālāk uz mazā ceļa piefiksēju kur esmu un tad tik virzienā uz punktu. Uz 2. kp arī tikai virziens, uz 3. kp mazliet ceļš nojauc virzienu, jo negribas skriet pa taisno caur purvu, un tā nonācu uz blakuspauguriņa (~30 sek. kļūda). 4. 5. un 6. kp bez problēmām, nav ko daudz lasīt karti, tik pēc kompasa. Pie 6. kp panācu vienu astoņpadsmitnieku ar kuru sanāca laba sadarbība uz nākamajiem punktiem. Sākot skriet uz 7. kp, purvā nomaucās viens no maniem sarkanajiem
inov apaviem, vismaz padsmit sekundes nočakarējos, kamēr dabūju atkal kājā viņu. Tālāk priekšā divmetrīga sēta, kura jāšķērso pa ļoooti šaurām trepēm, grūti iedomāties kā veterāni vai vēl tuklāki skrējēji par mani tika viņām pāri :) Pie punkta neliela sabakstīšanās, jo pieskrēju pie blakus punkta mikropauguriņā. Uz 8. kp beidzot sanāk ieskriet īstā mežā un mazliet pret kalnu, interesanti ka nolikumā bija minēts ka kāpums būs 0 metri! Uz 9. kp tik virzienā no tā paša pauguriņa uz leju, bet uz 10. un 11. kp pieļauju minimālas kļūdas, abas reizes novirzoties pa labi. Pie 11. kp mani panāca četru M21 skrējēju grupiņa, pa priekšu ļoti ātrs čalīts sarkanā kreklā, arī kluba biedrs Tim Street, un vēl divi pakaļskrējēji, viens šortos :) Tad nu uz 12. un 13. kp, kā arī pusetapu līdz 14. kp atsēdēju viņiem astē, kartē īpaši neskatoties. Tādā barā bija interesanti pavērot no muguras kā citi pieļauj kļūdas (Tims uz 12. kp nopietni aizskrēja garām). Uz 14. kp diemžēl palaidu viņus vaļā, jo džekiem bija pavisam cits ātrums nekā man hobijklases tūristam, vismaz tālumā piefiksēju kur šie atzīmējas punktā. 15. un 16. kp tādi nekādi, virziens un tad centieni ieraudzīt tās miniatūrās bedrītes. Dažas bedres tik tiešām bija viena lāpstas raciena izmērā, un punktu garajos viršos ne vienmēr izdevās ieraudzīt ar pirmo piegājienu. Uz 17. kp pieminēšanas vērta ir atkal sētas šķērsošana pa šaurajām trepītēm. 18. kp easy, bet ar nelielu līkumiņu, 19 .kp jau redzēju skrienot uz 1. kp, tāpēc tagad tikai pa taisnāko un ātrāko varinatu caur 1. kp precīzi punktā. Uz 20. kp beidzot satiku
Paulu, kurš vēl tikai skrēja uz 19. kp. Kāpēc beidzot, tāpēc ka viņš startēja tikai 7 minūtes aiz manis, un man šķita, ka ar tādu tempu kā es skrienu, viņš mani panāks jau kaut kur starp 12. un 16. kp, būs laikam sakļūdījies. Pēc garā etapa uz 21. kp, šis man arī bija klāt, paskatījos kartē, a tur vairs atlikuši tikai kaut kādi īsie etapiņi. Doma skaidra ''karti kabatā un jāmauc tik līdzi'' Paulam. Uz 22. kp tā arī daru, turpinu sekot arī uz 23. kp, bet tad pēkšņi attopos pie punkta, kurš atrodas pie kupicas. Paskatos kartē, opā, esmu jau garām 23. kp, izrādās tajā brīdī, kad man izskatījās ka Pauls pārlec grāvīti, bet es aizskrienu viņam pa labo pusi, viņš ir atzīmējies 23. punktā, kuru es pat nepamanīju. Pārķerts etaps, zaudētas 40 sekundes! Distance jāpabeidz tomēr paša spēkiem. 24. kp elementārs, uz 25. kp nevajadzīgs līkums, 26. un 27. kp jau redzēti iepriekš.
Finišā jūtams bezspēks, jo skrēju cik nu vien mana graujošā (ne)forma ļāva. Par distances veikumu varu būt gandarīts, mazas kļūdas bija (škrobe par to 23. kp), bet tās daudz neietekmētu manu rezultātu. Mērķi izpildīju, paskrēju zem 50 minūtēm, rezultāts 49:30 un ne tuvu pēdējai vietai :) 53. vieta no 61 dalībnieka. Vīri pa pirmajām vietām cīnījās uz sekundēm, arī
Artūrs bija turpat augšgalā, viņam 5. vieta, apsteidzot vairākus angļus un neangļus par sekundēm. Kopumā ļoti pozitīvs un interesants pasākums, salīdzinot ar parastajiem Anglijas weekendu mačiem. Žēl vienīgi ka traumētā kāja neļāva izskrieties no visas sirds, bet orientēties jau vēl māku un arī dažas elegantas kļūdas arī protu uztaisīt :) Sacensības
Spānijā un Britu čempionāts bija nozīmīgākās sacensības šajā pavasarī, kurās bija mērķis obligāti piedalīties, lai vai cik bēdīgs skats būtu uz to kāju. Tagad gan tiek orientēšanās sportam un vispār sportiskām (skriešanai) aktivitātēm pielikts punkts uz nenoteiktu laiku. Jāietur pauzīte un jāsaārstē tā kāja, lai ar prieku un izsalkumu pēc o-sporta varētu atgriezites pēc kāda laika. Turpināšu aktīvi sekot līdzi citu orientieristu sekmēm un rezultātiem Latvijā un Pasaulē, jo esmu taču orientēšanās sporta fanāts :)
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru