Spring Cottage (Burton On Trent)

Category: Midland Night Championships 2012

Map/area: Spring Cottage (Burton On Trent)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Brown

Results

Šīs sacensības gaidīju jau pāris mēnešus, jo nakts orientēšanās man ļoti ļoti patīk. Jāatzīst ka šosezon pirmās nakts-o sacensības, un uzreiz tik nozīmīgas – Midland Night Championships. No sākuma būs mazliet jāatsvaidzina nakts iemaņas, un tā kā distance ir pietiekoši gara, tad gan jau tā lieta aizies. Šoreiz pieteicos Brown distancei, jo bija vēlme pacīnīties par to M21 čempiona titulu, un jāsaka uzreiz, tik garu – 8.9 km distanci naktī vēl nekad nebiju skrējis, bet nu labi ka esmu iebraucis labā rudens formā un ar skriešanu nevajadzētu būt problēmām. Pa dienu lijušais lietus mežu ir saslapinājis kārtīgi un gaisa temperatūra arī visai niecīga, vien +5, tāpēc ir gan cimdi rokās, gan bikses un o-topi divās kārtās. Šovakar startēju ar Azimuta formu, jo Aire forma nu jāatliek mazliet maliņā. Lai būtu tiesīgs pretendēt uz apbalvojumiem un ieskaitēm dažādās līgās šeit Midland reģionā, tad man ir jāpārstāv kāds no vietējiem klubiem, un tā kā kādu laiciņu iepriekš jau biju izlēmis, kuram klubam pievienošos, tad nedēļas vidū oficiāli pievienojos Nottinghamshire Orienteering Club, jeb īsāk – NOC. Slavenā ķīniešu/ riteņbraucēju lampa apkārtni izgaismo labi, bet saprotot ka distanci sanāks skriet krietni ilgāk par stundu, drošības pēc bateriju somiņā iebāžu arī rezerves lampu (parasto lielveikalnieci). Startā intervāls ir 1 minūte un es startēju ceturtais vai piektais, tā ka visai laba pozīcija, ir gan priekšā ko ķert un ir arī kas no aizmugures savāc, kļūdas gadījumā. Startā paķeru karti un apstājos, raibs gar acīm, kartē nespēju neko salasīt, karte tik piesātināta, ka grūti pat atrast starta trīsstūri. Vēl tagad mājās paskatoties uz to karti, nu nevar uzreiz ieraudzīt distances sākumu. Kad nu beidzot esmu rūpīgi ieurbies kartē, var sākt virzību uz 1. kp. Skrienu pa taku, bet reāli neko nesaprotu kur virzos. Priekšā esošo orientieristu pavadīts pārskrienu pār tiltiņu, izlienu caur krūmiem, pārlecu grāvim... bet neko tādu kartē nespēju sazīmēt, uzlieku virzienu, esmu uz pļavas, bet ne mazākās nojausmas kur esmu. Redzu ka daži orientieristi piestāj pie viena krūmu pudura, pieskrienu klāt, nav mans, tas ir Blue distances 1. kp, kaut kā šķiet ka manam punktam vajdzētu būt pa labi. O nu jau sāk veidoties kontakts ar karti, priekšā parādās gan pauguriņi, gan mazais dīķis, un pēc neliela līkuma ap pauguriem, beidzot esmu pie 1. kp. Fuuuuu. Aptuveni 2 minūšu kļūda uz 1. kp, bet kā skatos splitos, tur nevienam nav gājis viegli. Njā distances sākums nav visai izdevies, bet to jau varēja sagaidīt, tik sen nav skriets tumsā. Uz 2. kp jāskrien atpakaļ uz to pašu tiltiņu, no kura sāku plostot pa šo pļavu uz 1. kp. Purvā kājas tiek slapjas momentā, un ar tādām ledus aukstām būs jāskrien visu distanci, cerams ka nekādi krampji nesāksies. Uz punktu virzos ļoti lēni, vēl joprojām nespēju uztvert visu to raibo informāciju ko karte sniedz, bet tā taustoties visai veiksmīgi nonāku līdz punktam. Nezinu gan cik korekti ir likt punktus pie krūmu pudura pļavā, kura ir pilna ar tādiem puduriņiem. Pie 1. kp šķiet aizgāju garām diviem pirms manis startējušiem, bet nu mani no aizmugures bija panākuši divi citi, un ar vienu no viņiem turpmāko distanci būšu visu laiku kopā līdz pat finišam. Par 3. un 4. kp apkārt ezeram man nav ko komentēt, jo kartē neskatījos vispār, tikai leģendās. Sekoju priekšā skrienošajiem, temps bija ideāls un arī uz 5. kp tikai sekoju šiem, bet pie paša punkta nācās arī man ieskatīties kartē, jo pie punkta esam, bet punkta numurs ir 171., bet vajag 170. Šie abi paskrien uz priekšu, bet es paliku pie punkta, jo viss liecina par to ka esam pareizajā vietā, bet punkta numuri ir nepareizi. Pārliecinu abus pārējos čaļus, ka jāatzīmējas šajā un varam turpināt distanci tālāk. Uz 6. un 7. kp atkal sekoju abiem kompanjoniem, bet ik pa laikam ieskatos arī pats kartē, jo temps ir mazliet krities. Pie 7. kp nez no kurienes sarodas liels bars ar lampām (varētu būt ka Blue skrējēji) un uz 8. kp esam aptuveni 10 cilvēku grupiņa. Esmu aptuveni 4. pozīcijā un visi velkam līdzi grupas līderim, kurš aizvelk kļūdā. Nu tik sākās jautrība, visi sāk ķemmēt apvidu, skatoties viens uz otru kam sekot, jo nevienam nav īsti skaidrs kur precīzi atrodas, bet loģiski ka tādā barā punktu izdodas atrast vien ar kādu 30 sek. aizkavēšanos. Uz 9. kp izlemju, ka jāsāk pašam kontrolēt situāciju un uz punktu dodos pa sevis izvēlēto variantu. Punktu paņemu bez problēmām un uz 10. kp arī dodos neskatoties uz nevienu citu, sanāk labs pārskrējiens pa taciņu un pie punkta esam aptuveni 5 orientieristi. Ceļā uz 11. kp man izdziest lampa, mazs šoks tumsā, bet ir atvienojušies tikai vadiņi un līdz punktam nonāku bez problēmām. Uz 12. kp no visai lielās grupas esam palikuši tikai 3, viens no veterāniem pa priekšu, es aiz viņa un aiz manis juniors Daniel, ar kuru esam kopā jau no 2. kp (tieši viņš ievilka kļūdā uz 8. kp). 12. kp es atzīmējos pirmais un ar ~2 sek. aizturi, jo SI stacija nav pamodināta, tātad mēs trijatā esam priekšā visiem. Uz 13. kp palaižu abus kompanjonus priekšā un pats vienkārši atsēžu. Pēc 13. kp arī mūsu grupiņa pajūk, juniors nolemj doties pa kreiso pusi uz 14. kp, bet veterāns pa labo, un es pēc nelielas saminstināšanās nolemju palikt kopā ar veterānu. Pa pļavu sekoju līdzi, bet pie grāvja kolēģis ieberžas pamatīgos krūmos, un es to redzot apskrienu mazliet apkārt un uz meža taciņas esmu šim jau priekšā. Nav ko daudz domāt, jāuzņemas vadība, un būtībā no šīs vietas es kontrolēju skrējiena vadību un virzienu. Pirms 14. kp no sāniem parādās vēl viena gaisma, juniors no otras puses arī ir klāt. Pie 14. kp vēlreiz pārliecinos, ka pirms mums vēl neviens te nav bijis, jo SI stacija nav pamodināta. Turpmākie 4 kontrolpunkti ļoti peldošā apvidū, pilnīgi līdzenā, bez reljefa jāatrod krūmu puduriņi, tātad pilnībā jāpaļaujas uz kompasu, un tā kā es esmu vadībā, tad jāmēģina to darīt droši un pārliecinoši. Uz 15. kp nekādu problēmu, bet uz 16. kp nedaudz novirzos pa kreisi un tumsā pieskrienu pie cita puduriņa, pie kura ir iemarķēta punkta vieta (rītdienas dienas mača tieši te man būs 5. kp). Tagad es esmu ievilcis mūsu grupiņu kļūdā, bet tā kā pats visu kontrolēju, tad nojaušu ka punktam jābūt kaut kur pa labi, un pēc neliela loka izdodas ieraudzīt kontrolpunkta atstarotāju. Ātri piemetu virzienu uz 17. kp un skrienu, kāpēc gan neaizbēgt no abiem sekotājiem, jo paskriet varu un tumsā jūtos visai droši. Tuvojoties dzeltenajai takai uz 17. kp, redzu tālumā ka uz 15. kp dodas vēl divi gaismas kūļi, tātad kaut kas tuvojas vēl no muguras. Uz 17. kp tomēr netrāpu tieši virsū, nākas mazliet paiet ar soļiem un pakoriģēt virzienu, un Daniel ir klāt. Punktu paņemam viens aiz otra, bet uz 18. kp jūtu ka juniors negrib uzņemties vadību un laiž mani priekšā, nu neko jāmēģina turēt virzienu, bet šis punkts ir ļoti peldošs nakts apstākļos, un protams ka aizpeldu garām un pa tālu. Sākas apkārtnes ķemmēšana un punktā ierodos no pretējās puses, un nu jau vairs 5. pozīcijā, jo visi tuvākie sekotāji skrien jau man pretim uz 19. kp. Interesanti paskatīties Splitalyzer programmā absolūtos laikus, kā mainījušās atstarpes starp mūsu līdergrupiņu. Ātri atzīmējos punktā un loģiski ka kartē neskatoties duru tik līdzi pārējiem uz 19. kp, jo atlaist nedrīkst. Tie divi, kurus redzēju skrienam uz 15. kp, jūtami attālinās, bet ar Danielu un Richardu (apskatījos splitos, kurš tad ir bijis mūsu trešais dalībnieks grupiņā) kontakts saglabājas, bet nu pacensties nākas pamatīgi, lai neatlaistu viņus, jo arī šie cenšas turēt līdzi tiem abiem pa priekšu skrienošajiem. Arī uz 20. kp kartē vispār neieskatos, tikai sekoju, un tāpat uz 21. kp, kurš atrodas starp kaut kādiem zivju dīķiem. Līderi šeit sakļūdas un acīmredzami ir pazaudējuši kartes kontroli. Tālāk seko interesanta aina, viens no līderiem apskraida visas tuvējās niedres, bet mēs pārējie četri vienkārši stāvam un skatamies uz viņu, un kad jūtam ka šis iespējams dodas uz punktu, metamies pakaļ. Sanāk labi forsēt grāvīti, kurš ir pilns ar ledus aukstu ūdeni un diezgan dziļš, tā līdz attiecīgajai vietai :) Ja vienu brīdi likās, ka uz 19. kp atlaidīšu šo līderu grupiņu, tad tieši šobrīd 21. kp es biju pirmais kas atzīmējas. Viss kārtībā, viss var turpināties. Uz 22. kp samērā garš etaps un sākums pa taciņu, pa kuru atkal abiem līderiem ir krietni ātrāks solis un viņi atraujas, bet mūsu ierastā trijotne turās kopā, mēs ar junioru pat skrienam blakus soli solī. Šajā brīdī pie sevis iedomājos, noskriets taču jau ir pieklājīgs attālums, bet sagurumu tā īsti vēl nejūt, kaut gan kājas no aukstuma ir visai stīvas, tāpēc jāturpina tik skriet un ne brīdi neatslābt. 22. kp paņemam pēc līderu gaismām, kuri jau skrien pretim uz 23. kp. Uz 23. kp arī mūsu trijotne pajūk, Richard aiziet vairāk pa kreisi, es cenšos pa līniju turēt, bet Daniel skrien apkārt pa taku. Pie punkta tāpat esam kopā. Ātri izpētu atlikušos etapus un izdomāju ka varētu pamēģināt realizēt aizbēgšanu no saviem kompanjoniem, kaut gan nekādas nozīmes jau tam nav, jo cīnamies katrs savā grupā (M20; M21 un M40), bet gribas tādu interesantu nobeigumu tā jau aizraujošajam skrējienam. Uz 24. kp ļauju šiem abiem skriet pa priekšu, pats skatoties kartē izdevīgākos variantus, un ir, uz lielās takas rodas iespēja pamēģināt savādāku variantu. Šie abi nogriež pa kreisi gar graviņu, bet es izlemju turpināt skriet pa lielo taku un griezt nost pa nākamo mazo taciņu un punktu paņemt no pretējās puse. Un tik tiešām mans variants izrādās ātrākais, esmu punktā pirmais ar aptuveni 100 metru rezervi, un pats galvenais ka abi līderi arī tepat vien ir, skrēja pretim uz 25. kp. Uz 25. kp īsais etapiņš man sanāk ne pārāk pārliecinošs un Daniels jau ir klāt. Uz pēdējo 26. kp riskēšu un skriešu pamatīgu apkārtvariantu, bet pilnā ātrumā, un tad jau redzēs kas sanāks, jo šie neviens man neseko līdzi, un iet pa kreiso pusi, tas variants izskatās īsāks. Kurinu pa taku cik ir iekšā, bet neliela neveiksme sanāk uz lielā ceļa, jo ierauju vienu ieliņu pa ātru pirms vajadzīgās (kartē nemaz nav iezīmēta, jo ir vienkāršs pagalma ceļš). Izskatās ka šī kļūdiņa mani aizkavēja tieši tik, lai atkal punkta rajonā mēs visi trīs būtu reizē. Neviens no mums tā uzreiz to punktu nevar atrast, tāpēc sanāk drudžaina apkārtnes pārmeklēšana, līdz ieraugu ka juniors atzēmējas punktā. Pēc mirkļa arī es atzīmējos, bet nu skaidrs ka cīņa finišā nesanāks, jo atstarpe ir pārāk liela. Tā nu finišēju kā ceturtais no Brown distances, un tā kā starta intervāli visiem bija 1 minūte, tad nojaušu ka tā arī palikšu 4. vietā. Ieskatos pulkstenī, wow, nebiju domājis ka būs tik ilgs laiks – 1:25:27, bet nu jā, noskriets arī tika visai daudz, garmins uzrāda 11.4 km (tik daudz nakts-o iepriekš nekad nebiju skrējis), bet kļūdās arī savācās vismaz 8-10 minūtes. Tā arī bija, kopējos Brown rezultātos ieņēmu 4. vietu no 13 dalībniekiem, 1. vietai zaudējot tikai 9 minūtes, kas uz tik garu distanci un naktī ir ļoti labi. Vienīgi nebija pārliecības vai starp M21 biju pirmais, jo viens no līderiem izskatījās visai jauneklīgs. Izrādījās pirmie divi ir M40 un M35 pārstāvji, tad M20 juniors un pēc tam es M21 pārstāvis. Tātad esmu kļuvis par Midland Nakts Čempionu M21 grupā, un ieskatoties rezultātos, vispār bez konkurences, bet kāda gan tam nozīme (ne jau mana vaina ka te tik retas tās divdesmitvieninieku rindas), cīņa ar citu grupu pārstāvjiem distancē bija aizraujoša, jo ikviens vēlējās finišēt visiem priekšā. Jāatzīst, ka šīs bija interesantākās nakts-o sacensības, kādas esmu aizvadījis, sajūtas kā skrienot kādās nakts stafetēs un cīnoties par vadību līderu grupiņā. Aizraujošs un fantastisks skrējiens, plus vēl beigās tiku pie balvas – Buff galvas lakatiņa/cepures/lentes/šalles un kaut kādiem sporta žurnāliem/katalogiem. Vēlreiz pārliecinājos ka nakts orientēšanās mani ļoti aizrauj, jo daudz vairāk var izpaust savas orientēšanās prasmes nevis skriešanas ātrumu.