Veiži (Sigulda)

Category: Siguldas Kauss 2013 2.diena

Map/area: Veiži (Sigulda)

Organiser: IK Duvekors

Country: Latvia

Discipline: V21B

Results

Laika apstākļi mazliet ieviesa korekcijas vakar vakara gaitā, un zaļumballes vietā nācās ballēties mājā. Latvijas melnais (upeņu lillā) balzāmiņš bija tieši laikā. Jāsaka kā ir, šorīt galīgi nebiju gatavs skriet, nez no kurienes biju ticis pie nepatīkamām muguras sāpēm, tā ka pat no gultas nevarēju normāli piecelties. Jācer ka tas nav no tā suņa kodiena, būšu vēl trakumsērgu saķēris :) Varbūt no tās stingumpotes, varbūt no Siguldas gravām... grūti pateikt, bet sāpes un stīvums bija tāds, ka iesildoties pirms starta, nevarēju nemaz normāli pieliekties līdz kāju pirkstgaliem. Vienīgā cerība, ka skrienot atlaidīs tās sāpes. Uz koduma brūces šodien neliku to ciešo saiti, bet salīmēju plāksterus un no Gata autoaptieciņas aizņēmos apsēju binti, kas pēc pāris kontrolpunktu apmeklējuma, tāpat noslīdēja līdz potītei.

Šodien, atšķirībā no vakardienas, distances sākums pa patīkami skrienamu mežu. Uz 1. kp centos cik nu varēju ar savām stīvajām kustībām, punkts ļoti veigls. 2. kp mazliet sarežģītāks, bet ar virzienu nekādu problēmu. Uz 3. kp ceļa etaps, labāk jau vajadzēja iet pa taisno caur balto mežu, bet izlēmu doties apkārt, novērtējot kāda ir pļava skrienot uz 4. kp. Pirms 15 gadiem šajā kartē jau biju skrējis Kāpā-98, dabā gan neatpazinu šo vietu, bet tagad salīdzinot abas kartes, izrādās ka 3. kp man šodien bija tieši tajā pašā vietā, kur toreiz liktenīgais 1. kp. 1998. gadā tiku diskvalificēts tieši par šī kontrolpunkta neatrašanu (atzīmējos citā punktā, vienu ieloku iepriekš).

Uz 4. kp jau skrienot šurpu uz 3. kp biju izlēmis, ka došos pa mazo stidziņu nevis pļavu, un tad tikai virzienā. Te kaut kur pa ceļam apdzinu vienu no B grupas konkurentiem, un jutu ka muguras sāpes arī pamazām sāk atlaist. Punktu paņēmu uz attāluma izjūtu. Uz 5. kp vispirms bija plāns skriet ārā uz ceļa caur dzerampunktu, bet jūtot ka mežs ir tīri labi skrienams, devos vien taisni pa vienu no horizontālēm. Distances sākums bija tiešām baudāmi skrienams, bet sākot ar 6. kp sākās atkal Siguldas gravu ''burvība''. Uz 6. kp bija doma celties augšā pa to pašu ieloku, kur vakar uz 11. kp, bet kaut kā nevarēju normāli tikt no tās gravas laukā, tāpēc sāku celties krietni ātrāk augšā, un iznācu uz ceļa nevis elektrolīnijas, kura bija mans mērķis. Būs līkums, bet arī no šejienes būs diezgan labi paņemt punktu. Uz ceļa pārsteigums, pretim skrien mūsu līderis Arnis Šņore, kurš šķiet startēja 2 min. pirms manis. Izskatās ka viņš skrien uz 8. kp, tātad šobrīd viņš ir kādas 4 min. priekšā un es rezultātos viņam zaudēju vien aptuveni 2 minūtes. Ļoti labi... līdz brīdim, kad... gribējās vēl labāk kā ir (varbūt ir cerība noķert), bet sanāca kā vienmēr. No ceļa pilnīgi neprecīzi noskrēju un uz 6. kp sāku ''peldēt'' pilnīgi pretējā virzienā, līdz attapos ka punkts ir uz otru pusi gravai. Uz 7. kp mazliet papsihoju no kalna uz leju, bet uz 8. kp sākās atkal, jau vakar izbaudītais, pārgājienu solis pret kalnu. Šajā etapā sastapu pāris meistarus, gan Latvijas labāko astoņpadsmitnieku Alvi Reinsonu (mana konkurenta Raivja dēlu), gan vecmeistaru Kārli Magonu. Pašu punktu paņēmu lēnu un precīzi. 

Etaps uz 9. kp izvērtās par nevajadzīgi ilgu piedzīvojumu. Nez ko biju izdomājis, ka vajadzētu tās visas horizontāles apliekt apkārt pa kreiso pusi, lai mazāks kāpums, bet nu aizgāju pilnīgā autā. Pirmkārt tā nogāze bija pilnībā aizaugusi ar krūmiem un otrkārt - visi tie ieloki tāpat bija ar savu kāpumiņu. Būtu vien labāk gājis pa taisno un beigās uzkāpis tās pāris horizontāles. Uz 10. kp vispirms labs ripojiens lejup no kalna un tad lēciens lejā no klints. Šo punkta vietu gan atcerējos no 1998. gada, toreiz man te bija 6. kp, pie mazā strautiņa starp iespaidīga izmēra klintīm. Fotogrāfiem tur ļoti labas bildes sanāktu. Etapu uz 11. kp uzsāku ar līšanu augšā pa gravu, līdzi vairākiem citiem orientieristiem, tikai pašā augšā tā cītīgāk ieskatījos kartē. Punkts izskatās visai āķīgs, tāpēc lasu katru piesaisti, vispirms ceļa līkums, tad purviņš un akmens, un beigās grāvītis, no kura punktu paņemu bez problēmām. Arī uz 12. kp jādodas prātīgi, jo ja sakļūdās kaut par vienu horizontāli uz nogāzes, tad punktam mierīgi var paiet garām pat pārdesmit metru attālumā, to nepamanot. Uz 13. kp plāns vienkāršs - dzerampunkts - ceļš gar 4. kp - elektrolīnija - ceļš - un punktā iekšā.

Arī 14. kp neizskatās neko sarežģīts, bet... pieļāvu lielāko kļūdu šodien (~2 min.). Vispirms jau izeja no 13. kp neprecīza, tad virziena taisnošana cauri purvam, un pēc tam kaut kāda mistika. Tur viss bija tik peldošs, ka grūti kaut kur piesieties, ja precīzi neej punktā. Tagad skatoties garmin ceļu, neticu savām acīm, divas reizes esmu paskrējis punktam garām vien pāris metrus, un būtu droši vien vēl tur malies, ja vien garām nenāktu junioru vagons (Puriņš, Sārs un Kļaviņš) un neizceltu man punktu. Čaļiem ātrums iespaidīgs, cik ātri atskrēja, tik ātri arī aizskrēja, bet paldies viņiem punkta izcelšanu. Uz 15. kp etaps līdzīgs kā vakar uz 13. kp, tāpēc šodien skrēju gudrāk, nevis pa taisno, bet apkārt pa balto mežu. Diemžēl pirms punkta sajaucu grāvīšus, un punktu mēģināju atrast pauguram dienvidu pusē, nevis ziemeļu, 1 minūte pagāja kamēr atskārtu kur esmu. Arī uz 16. kp etaps līdzīgs kā vakar, cauri tam drausmīgajam zaļajam purvam. Locīt apkārt būtu baigais līkums, un nav teikts ka tas būtu ātrāk, tāpēc devos pa taisno, cerībā ka purvā būs iedzīta taka. Takas un pēdas tik tiešām bija, bet visas kaut kur izbeidzās tajā muklājā. Šķiet ka vajadzēja tomēr iet apkārt pa labo pusi, jo dažviet pat paiet normāli nevarēja, jālaužas un jālien. Iznākot purva otrā krastā, mazliet pa ātru jau nopriecājos, jo biju precīzi trāpījis uz punktu, diemžēl tas bija vakardienas Nr. 40, bet man šodien vajag punktu ar Nr. 41, labi vismaz ka tagad precīzi zināju atrašanās vietu. 17. kp kartē neizskatījās tik ''indīgs'', kā patiesībā bija dabā, nācās mazliet pacīnīties kopā ar Arnicānu Gunti, lai atrastu to mikro ieplaciņu.

Un arī 18. kp izskatās ļoti vienkāršs, bet šķiet ka tur kartē bija kaut kādas neprecizitātes, tās dzeltenās līnijas bija pavisam savādāk un arī nesazīmēti klajumiņi tur bija daudz vairāk. Aptuveni pusotru minūti ar Gunti bijām nesaprašanā, kur un kā. Ja distances sākumā un vidusdaļā kļūdās biju atstājis kādas 2 minūtes, tad te beigās salasīju vairāk kā 6 minūtes dažādās neprecizitātēs. Uz pēdējo 19. kp jau no galvas pa vakardienas iemīto taku. Finišā gandarījums bija daudz lielāks nekā vakar, jo distance bija daudz patīkamāka nekā 1. dienā. Daudzviet varēja paskriet, arī gravu etapi bija interesantāki, vienīgi beigas tādas nekādas, dēļ tā zaļā purva. Finišēju ar rezultātu 1:25:26, bet nebija pārliecības ka ar to pietiks 2. vietai, jo kļūdu bija daudz. Paskatoties splitos, tiešām līdz 2. vietai mazliet būtu pietrūcis, bet kļūdas pieļāva visi, arī Reinsons Raivis bija pamatīgi uzracis 18. kp, tāpēc diezgan pārliecinoši šodien finišēju 2. vietā no 7 dalībniekiem. Un arī kopvērtējumā stabila 2. vieta. Arnis šķiet bija pieteicies ne savā grupā :) mēs ar Raivi līdzīgi pacīnījāmies, bet pārējiem džekiem šķiet apvidus bija pa smagu, jo mežā bija pavadījuši krietni ilgāku laiku. Arī es nebiju sajūsmā par šādu apvidu, jo man šis pasākums vairāk līdzinājās piedzīvojumu pārgājienam, nevis orientēšanās skrējienam. Nav tādas fiziskās bāzītes, lai piespiestu sevi skriet vietās kur šoreiz atļāvos soļot :) Bet B grupā ne vienmēr to lielāko lomu spēlē skriešanas ātrums, arī šoreiz pietika ar gadu gaitā iegūto orientēšanās pieredzi, lai godam kāptu uz pjedestāla otrā pakāpiena. Skaista medaļa un jauni sporta vitamīni! Ir tāds labs teiciens - ''labāk būt pirmajam starp otrajiem, nekā otrajam starp pirmajiem''. Tā ka esmu savā vietā, tur kur man jābūt :)