Kedleston (Derby)

Category: DVO East Midland League Event

Map/area: Kedleston (Derby)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Blue

Results

Šodien uz starta līnijas stājos ar traumu... sprandas traumu un vieglām galvas sāpēm, sīkumos neiedziļināšos. Ja jau vasarā ar šādām traumām daži Latvijas orientieristi startēja pat Pasaules Čempionātā, tad arī es izlēmu, ka skriešanai sāpošais kakls nebūs liels traucēklis. Sacensību centrs atkal skaistā vietā, Kedleston Hall teritorijā. Apkārtne skaista, bet kaut kā nemanu mežu, izskatās ka būs kārtējais krosiņš pa pļavām :) Laiks tāds pats kā vakar, apmācies un ik pa laikam uzlīst, bet šādos laika apstākļos pat labāk skriet, nekā karstumā. Pirmsstarta iesildīšanās procesā veicu jau ierastos vingrojumus, tikai izlaižot potīšu izlocīšanu. Jau pirms iepriekšējiem mačiem izmēģināju, kā skriesies, ja potītes nebūšu izkustinājis. Un ir pat labāk, jo vairāk traumētā labā potīte tik ļoti neatgādina par sevi skrējiena laikā. Distances sākums - ritīga ieskriešanās, pirmie trīs kontrolpunkti tādi bērnu punkti, praktiski bez apstāšanās izskrienot cauri. O un mežs arī tomēr te būs, 4. un 5. kp mežiņā. Uz 4. kp sanāk mazliet pacīnīties pa nolādētajām rozēm, lai tiktu uz ielociņu, bet uz 5. kp pats sev sarežģīju ceļa izvēli līdz punktam. Kārtīgi neieskatījos kartē, un no taciņas pa ātru devos iekšā mežā, ar domu ka punkts ir pie izcirtumiņa kontūras nevis pie meža puduriņa. Tik skrienamā distancē, šādu 15 sekunžu misēkli jau jāsauc par kļūdu. Arī uz nākamo 6. kp pieļāvu tā saukto nepiespiesto kļūdu, uzsāku etapu tik pa līniju ārā uz pļavu un bums... atcerējos ko pirms starta teica. Sētas ir kategoriski aizliegts šķērsot, jāizmanto tikai vārtiņi. Pacīnījos atkal pa rozēm, līdz nonācu atpakaļ uz takas, ~30 sek. pazaudētas. Tālāk bez problēmām, tik jālido caur balto mežiņu. Biju panācis kādu sparīgu dāmu, kura tad arī izcēla man punktu. Uz 7. kp atkal etapa vidū sēta priekšā, izlēmu doties caur startu ārā uz ceļu, lai apskrietu šo barjeru. Vienai citai barjerai gan pārlēcu ar ļoti slaidu lēcienu pāri... starta pulkstenim :) Pie sētas nonācu nu jau priekšā šai dāmai, viņa bija skrējusi apkārt pa otru pusi. Kāpēc pieminu šo žiperīgo dāmu? Jo viņai solītis bija visai raits un visu turpmāko distanci viņa bija viena no maniem konkurentiem, kurus vilku līdzi gandrīz līdz finišam. Pie 7. kp mazliet sanāca sabīties, melns liellops krūmos ganījās. Uz 8. kp etaps vienkāršs, bet punkta vieta tāda slidena, var arī aizslīdēt garām tam neizteiktajam izcirtumiņam. Paveicās ka punktu izcēla orientierists NOC formā, un uzsākot etapu uz 9. kp, sapratu ka arī viņš skrien Blue distanci, tāpēc jāvelk tik līdzi. 9. kp izskrēju cauri bez apstāšanās, bet klāt netieku savam kluba biedram, viņam tas ātrums mazliet lielāks. Uz 10. kp bija iespēja forsēt upi pa govju ceļu, bet es izvēlējos apskriet pa tiltiņu, tā mazliet vēl vairāk iezaudējot savam pa priekšu skrienošajam orientieristam. Tā arī pamazām viņš attālinājās, jo sākot ar šo etapu uz 10. kp, orientēšanās bija beigusies, sākās kross pa pļavām no viena punkta līdz nākamam punktam. Vienīgās vietas kur nedaudz samazinājās ātrums, bija vārtiņi starp sētām. Tieši no vārtiņu klaudzēšanas es sapratu, ka man ir divi sekotāji, jo atpakaļ neskatījos. Jau pieminētā dāma turējās ar kādu 10 sek. handikapu aiz manis, un aiz viņas vēl viens orientierists, kurš bija mūs panācis. Šāds krosiņš bija līdz pat 15. kp, kad uzmet tikai vienreiz aci kartei un tālāk tik skrien uz tālumā redzamo objektu. Pret kalnu gāja grūtāk, uz leju ripoja labāk, bet priecēja fakts, ka paskriet varu, tikai finišā varēs redzēt vai mans ātrums būs bijis pietiekams. Uz 16. kp sekoja īsais etapiņš, kurā pazaudēju ~ 20 sek. It kā sapratu, kur punkts atrodas, bet izmetu tādu nevajadzīgu loku, un pēc garajiem pārskrējieniem laikam gribējās atpūsties, tāpēc mazliet noslinkoju. Uz 17. kp vēl viens garais etaps pa pļavu gar upi. Taciņa gar upes krastu pielijusi un slidena, tāpēc jāskrien pa zāli. Nebiju pat vienu trešdaļu no šī etapa noskrējis, kad sapratu... viss, es plīstu nost. Atdevu vadību dāmai un pats mēģināju viņai ieķerties astē, jo neizskatījās ka viņai skriešanas ātrums būtu mainījies. Atzīmējāmies punktā un vēl tikai pēdējais etaps pāri tiltam un pa otru upes krastu uz pēdējo 18. kp. Padevos un laidu savu kompanjoni prom. Uz lielā tilta slapjajā zālē neveiksmīgi paslīdēju, kamdēļ sanāca nostiepties un aiz muguras izdzirdēt saucienu - ''are you all right''. ''Yeah all right'' un arī mans otrs konkurents ir garām :) Nemēģināju arī viņam turēt līdzi, organismu neapmānīšu. Ja pats esmu laika gaitā sevi ieprogrammējis skriet 5 km, varbūt šad tad 6 km, tad sākoties septītajam kilometram, ātrums dramatiski krītas. Finišēju ar rezultātu 49:47 un pirmajā brīdī šķita, ka esmu veicis ļoti labu reisu. Uz to brīdi finišā ieņēmu 4. vietu, bet atbraucot mājās un ieraugot galējos rezultātus, biju mazliet vīlies. Tikai 15. vieta no 49 dalībniekiem. Rezultāti blīvi šādā krosa distancē, jo 1. vietai zaudēju tikai 5 minūtes. Jāver vaļā spliti un jāskatās, kāpēc tad neesmu ieskrējis kaut vai desmitniekā. Viss ir ļoti uzskatāmi redzams, distances sākumdaļā, kur bija jāorientējas, pie 9. kp esmu pat atradies 4. pozīcijā, bet pēc tam kā sākās kross pa pļavām, tā manas pozīcijas rezultātu tabulā slīdēja arvien zemāk. Vislielākie zaudējumi ir etapā uz 11. kp pret kalnu, kur pazaudēju četras vietas, un beigu plīsienā, pēdējos divos etapos, atkāpos vēl par trīs vietām. Nu neko darīt, vienmēr sevi esmu uzskatījis vairāk par orientieristu nevis skrējēju. Bet kopumā gandarījums par veikumu distancē ir. Daudz labāk izbaudīju pļavas nekā vakardienas dīvaino mežu.
Pēc šiem abiem mačiem tagad radušās nelielas pārdomas. Vakar sanāca padiskutēt ar vienu no NOC kluba pārstāvēm, vai es negribētu piedalīties organizēšanā vai saplānot distances kādām NOC sacensībām. Un kāpēc es vispār esmu pievienojies Nottingham klubam, ja dzīvoju tuvāk Derby klubam DVO? Viens no iemesliem kāpēc pievienojos NOC, bija cerība uzskriet kādā spēcīgā sastāvā stafetes, bet viņas te notiek tik reti, ka tā arī nav radusies pat iespēja ņemt dalību kopā ar NOC elites čaļiem. Vēl viens iemesls bija tāds, ka ja jau klubā ir vairāki spēcīgi elitnieki, tad nevajadzētu būt problēmām kvalificēties Compass Sport Kausa finālam, kurā arī gribēju startēt. Nekvalificējāmies pavasarī. Un vēl man patika NOC kluba forma :) tāpēc izvēlējos NOC nevis DVO. Un cik ironiski tas tagad skan! Tieši DVO klubs kvalificējās Compass Sport Kausa finālam, jo klubā ir daudz vairāk spēcīgu dalībnieku visās vecuma grupās un arī jaunās DVO formas ir visai glītas. Tā ka nākamgad visticamāk pievienošos DVO klubam, kurš man lokāli ir tuvāk un kura rīkotajās sacensībās es startēju biežāk, nekā braucu uz salīdzinoši attālo Nottingham.