Ratby Woodlands (Leicester)

Category: LEI East Midland League Event

Map/area: Ratby Woodlands (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Blue

Results

Uz šo mežu jau bija vien jāaizbrauc intereses pēc - kāds tas apvidus izskatās dienas gaismā, jo gandrīz pirms gada šeit piedalījos nakts-o sacensībās, kurās toreiz arī uzvarēju! Tik ļoti patīk dažādu skrējienu atmosfēra, ka vakar nenoturējos un aizbraucu uzskriet Conkers 5 km parkrun, kaut zināju ka kājām šodien nebūs tāda svaiguma. Skrēju lēnām (taupot kājas) un startēju no pašām beigām, lai labāk izbaudītu skrējienu un pie reizes arī nofilmētu, cik dažādi cilvēki piedalās šajos rīta skrējienos.

Lai cik prātīgi vakar būtu skrējis, šorīt vienā no potītēm jutu diezgan nepatīkamas sāpes, kuras ik pa brīdim jau iepriekš parādījās, bet šorīt tā pavisam nepatīkami dur potītes iekšmalā. Pirms starta iegādājos jaunu leģendu turētāju, jo vecais bija praktiski izšķīdis, un apdomāju arī par kāju aizsargu iegādi, jo tās rozes citreiz noved līdz tādam naidam, ka jālamājas skaļā balsī pa visu mežu. Nekad neesmu skrējis ar aizsargiem un pagaidām vēl atliku šo pirkumu, kaut kādi švakie piedāvājumā :) Vējš šodien purina pamatīgi (rītdien esot gaidāma pēdējā laika niknākā vētra šajā salā), bet es pirms starta pavisam mierīgs, potītes dēļ negribas nemaz tā īsti iesildīties. Starts izdevās amizants - precīzi 7 sekundes :) startā nevarēju izmakšķerēt karti no kastes laukā (rājiens starta tiesnesim). Uz takas sāku pamazām ieskrieties un nonākot līdz pļavas stūrim - apjukums! Kāpēc nav nevienas takas, kas aiziet pa labi? Jauki, esmu aizrāvis pa tālu! Iesāku jau skriet virzienā pa mežu, bet sapratu ka nav vērts jau pašā sākumā sākt cīņu ar rozēm, tāpēc nācās locīt atpakaļ uz nepamanīto taku. Pēc tik muļķīga izgājiena, nevarēju īsti iejusties kartē un pirms punkta sāku visai nesaprotami peldēt, labi ka mani pa minūti šeit bija panācis jauneklis, kurš startēja aiz manis, un kurš tad arī punktu izcēla. Tas bija Nicholas Wilson, ar kuru jau iepriekš biju skrējis kopā ļoti lielu distances daļu Brandon Wood mežā. Toreiz es puisi pārspēju gan taktiski, gan fiziski, tāpēc arī šoreiz bija pamats domām, ka sadarbosimies distancē un pavilksim viens otru. Uz 2. kp garais etaps, praktiski tikai pa ceļu, un te mūsu sadarbība beidzās pat īsti nesākoties. Čalis aizskrēja tā prom no manis, ka man tikai atlika piefiksēt, kur tālumā viņš nogriežas mežā. Temps bija nesalīdzināms un manai nepatīkami sāpošajai potītei plusā nāca savilkuma sāpes augšstilba aizmugurē. Skrēju kā vecs opis jau pašā distances sākumā :) Punkts vienkāršs, grāvīšu sazarojumā, tāpat kā 3. kp. Uz 4. kp pārskrējiens no Martinshaw meža pāri M1 šosejai uz Ratby mežu.

Taka slidena un dubļaina, un jauno Nicholas priekšā vairs nekur nemanu. Punktu paņēmu pēc nelielas cīņas ar grāvmalas krūmiem. Uz 5. kp jādodas pa ceļu cauri nakts sacensību starta vietai, ātrums salīdzinoši labs, bet pirms punkta sanāk misēklis, tā uz kādām 25 sekundēm. Eju un skatos visapkārt, bet meklējamo sakni nekur nemanu. Atliek doties uz jaunaudzītes pusi un no turienes mēģināt ieraudzīt sakni visai klajajā mežā. Beigu beigās pamanīju sakni, kura bija precīzi paslēpusies aiz kokiem no mana sākum skatpunkta, un arī pats punkts atradās otrā pusē saknei. Tālāk uz 6. kp atkal seko pārskrējiens pa meža ceļu pāri asfaltētam ceļam. 7. 8. un 9. kp tādi mazi vidējās distances etapi, kur galvenais turēt virzienu. Mazliet gan šajos etapos sanāk aizķerties necaurskrienamajos dzīvžogos, divreiz pat nācās mesties četrrāpus, lai tiktu cauri. Uz 10. kp atkal krosa etaps, kurā pret kalnu atļaujos arī pāriet soļos. Punkta rajonā panāku vienu no saviem NOC kluba biedriem, kurš izskatās visai apmulsis, nevarot atrast punktu. Man virziens ir precīzs un punktu pamanu uzreiz, vienīgi interesanti, ka arī šim punktam oranžbaltā prizma ir iekārta kokā :) Jau pie pāris iepriekšējiem
kontrolpunktiem piefiksēju, ka punkti tā dīvaini ir novietoti savās vietās, laikam punktu licējs pirmo reizi ir izvietojis dabā punktus, vai arī bijis ļoti piesardzīgs no zagļiem, jo katrs punkts bija cieši jo cieši pieslēgts pie kāda koka, tāpēc bija tā ka kādu no punktiem nemaz uzreiz nevarēja pamanīt aiz koka. Ja no sākuma šur tur vēl sanāca paorientēties, tad turpmākie etapi bija viens vienīgs kross, tikai pirms punktiem piefiksējot precīzu ieeju. Uz 11. un 12. kp skrēju cik nu vien kājas ļāva to solīti pastiept. Uz 13. kp kaut arī kross, bet tomēr salīdzinoši interesants etaps. Izlēmu doties pa kreisās puses takām, jo nebiju pārliecināts ka labajā pusē dzeltenā stiga ir skrienama, bet pašam punktam labs orientieris bija taisnā grava pret ko atmesties. Arī uz 14. kp neriskēju doties pa taisno (rožu cīņas nesaista), tāpēc kross apkārt pa taku, un punkta ieloku veiksmīgi pamanīju jau no liela attāluma. Uz 15. kp jau kaut kas interesantāks, jādodas pa līniju. Viena no retajām vietām, kuru atpazinu no nakts mača, toreiz tieši te pieļāvu vienu no kļūdām, bet dienā nekādu problēmu atrast to klintiņu. Pie punkta biju panācis kādu orientieristu sarkanā tērpā un izskatījās ka viņš dodas tajā pašā virzienā kur es, uz 16. kp. Iesēdos astē, gan ar mazliet pārāk lielu rezervi, jo pirms punkta pat pazaudēju nedaudz kontaktu, bet tā kā punkts vienkāršs, tad nebija problēmu atkal saķert rokā. 17. kp jau redzēju nākot uz startu, tāpēc galvenais ātrāk tikt no meža laukā līdz koledžas (sacensību centra) ēkai. Iesāku virzienu taisni pa līniju, bet rozes neļāva turēt uzņemto kursu, tāpēc nācās pievienoties kompanjonam un skriet pa taku. Arī uz nākamo 18. kp vīrs sarkanajā neilonā dodas man vēlamajā virzienā, izskatās ka būs kaut kur pirms 15. kp sakļūdījies, jo var redzēt ka uz kāju viņš ir ātrāks nekā es, tāpēc ir neliels izbrīns ka viņu panācu. Startā brīdināja, ka šajā etapā nevajag šķērsot futbola laukumu, ja spēle vēl notiek, bet ja ir beigusies, tad droši var skriet pāri. Mazie puikas bija beiguši savu maču, tamdēļ droši varēja vilkt pāri laukumam. Pēc atzīmēšanās 18. kp, neliels misēklis, es uz nākamo 19. kp gribēju doties pa mazo taciņu krūmos, bet sarkanais aizskrēja gar pļavas malu. Izlēmu sekot viņa piemēram, jo tāda konkrēta plāna nebija, kā labāk nokļūt līdz punktam. Nonācu līdz taku krustojumam, kur pieļāvu kļūdu uz 1. kp, un devos, cauri
vārtiņiem, pļavā iekšā, līdz samulsu. Sarkanā tērptais orientierists, kuram biju sekojis kopš 15. kp, jo visi etapi sakrita, nez kāpēc tagad turpināja skriet uz priekšu pa pļavas taku, tā it kā skrietu uz 12. kp nevis 19. kp. Mazliet apstulbu un uz mirkli apstājos, lai izvērtētu situāciju, ka labāka varianta kā no šejienes doties uz punktu nav, kā vien doties tik pa taisno no pļavas mežā iekšā, cauri visām rozēm. Paplēsos un līdz punktam nonācu precīzi. Laika izteiksmē, iespējams ka neko ne zaudēju, ne ieguvu, ja būtu skrējis apkārt pa taku. Intereses pēc ieskatījos RouteGadget kartē, lai salīdzinātu Brown un Blue distances, un atklājās ka sarkanais ir skrējis Brown distanci, jo viņam tiešām nākamais etaps bija uz manu 12. kp, bet iepriekšējie trīs etapi mums sakrita. Noskrieti gandrīz jau 9 km un spēka vairs nav atlicis daudz, bet uz pēdējo 20. kp vēl jāsaņemas, jo uz 19. kp pats jutu ka biju pārāk lēns. Punkts vienkāršs, tagad tik atliek vēl atrast labāko variantu uz finišu. Iesāku pa taisno un skrēju cik nu vien meža segums atļāva, un tad griezu ārā uz takas. Finišā bariņš orientieristu, starp kuriem arī Nicholas, kurš aizskrēja man garām uz 1. kp. Kaut kur distancē pazibēja doma, ka varbūt kaut kur viņu būšu apdzinis, jo pats veicu diezgan tīru reisu, bet tā kā distance bija ļoti vienkārša, tad jaunietis bija man pamatīgi atmērījis uz kāju, un kārtīgi atrāvies. Tieši Nicholas arī uzvarēja Blue distancē, bet es ar rezultātu 1:07:04 ieņēmu 8. vietu no 43 dalībniekiem. Atmetot kļūdās zaudēto pusotru minūti, būtu pat ierindojies 4. vietā, kas arī būtu maksimums uz ko šodien biju spējīgs, jo fiziski jutos baigi švaks.
Mans o-kalendārs turpmākajām nedēļām ir pilns ar dažāda līmeņa sacensībām, tāpēc būtu diezgan nelāgi veikt kādas izmaiņas, bet tās sāpes potītē nav no patīkamākajām. Ja ar sāpēm pakaļpuses  muskulī vēl var sadzīvot, neskrienot ar tik platu soli, tad ar sāpošu potīti gan tā skriešana sanāk visai ierobežota un gausa. Iespējams ka būs tomēr jāuztaisa maza pauzīte, lai Vidzemes Čempionātā varu startēt ar pilnu jaudu.