2013. gada o-notikumu apskats.

2013. gads man ir bijis pietiekami interesants un piesātināts gads ar dažnedažādiem orientēšanās pasākumiem. Kopumā distancē ar karti rokā esmu devies 62 reizes, kas ir par 2 startiem mazāk nekā pērn, toties kilometrāža gan ir bijusi ļoti līdzīga. Oficiālie distanču garumi visa gada laikā atšķiras vien par 130 metriem!!! - 2012. gadā tie bija 334.65 km, bet 2013. gadā - 334.78 km. Bet reāli noskrietā kilometrāža gan šogad ir par 7 km vairāk nekā pērn - 404.83 km un kopumā gada laikā esmu atzīmējies 1237 kontrolpunktos. Šogad kā jau katru gadu lielākā daļa distanču ko veicu bija vidējās distances - 43, vēl 5 reizes esmu devies garajā distancē (garāka par 10 km) un 6 reizes startējis sprintā. Bet savā iemīļotākajā distancē - nakts orientēšanās distancē esmu startējis 8 reizes, žēl ka kalendārā nav biežāk pieejamas nakts sacensības. Diemžēl šogad tāpat kā pērn nav sanācis uzskriet nevienā stafetē. Kā jau ierasts, nu jau kopš 2007. gada lielākā daļa sacensību manā o-kalendārā tiek aizvadītas Anglijā, bet Latvijā šogad esmu startējis 5 sacensībās un tās visas bija vienas nedēļas laikā - augusta atvaļinājumā. Nu jau kā tradīcija, pavasarī ir starti siltajās zemēs - šogad startēju atkal Spānijā, bet iepriekšējo gadu starti Igaunijā atkal izpalika. Sapnis par kādām sacensībām Skandināvijā joprojām tiek atlikts, bet gan jau paspēšu. Interesanti ka šogad esmu startējis 7 čempionātos, starp kuriem protams ka nozīmīgākie ir Britu čempionāti sprinta, vidējās un nakts distancēs. Tā kā esmu startējis kādās sacensībās katru mēnesi, tad atskatīšos uz katru mēnesi atsevišķi, izceļot sev svarīgākās sacensības, bet maznozīmīgās nemaz nepieminēšu.
JANVĀRIS

Janvārī varu izcelt 2 sacensības. Pirmajā jaungada dienā startēju ļoti interesantā apvidū - Armijas kara pilsētiņā sacenšoties 201 dalībniekam ar kopējo startu izvēles distancē. Notikumi distances laikā bija daudz un dažādi, un pāris taktiski pieļauto kļūdu dēļ ieņēmu vien 63. vietu, bet izskrieties bija forši ar jūtamu pēcsvētku promiļu klātbūtni organismā. Otras sacensības ko ir vērts pieminēt, bija YHOA Championship (Jorkšīras čempionāts). Sacensības nozīmīgas, bet man var teikt tās bija gada neveiksmīgākās sacīkstes. Uz 4. kp pilnībā pazudu tā ka vienīgā sakarīgā doma bija izstāties, bet nepadevos. Kļūdās šajā distancē atstāju 25 minūtes! Vēl varu pieminēt ka janvārī divās mazāk nozīmīgās sacensībās izdevās ieņemt 1. vietu.

FEBRUĀRIS

Februāris var teikt ir bijis visspraigākais gada mēnesis - pārpilns ar ļoti nozīmīgām sacensībām. Kopumā varu izcelt 4 nozīmīgas sacīkstes, bet pats galvenais protams bija Anglijas Nakts Čempionāts. Vispirms februāra sākumā startēju Midland Championship (Vidzemes Čempionāts), kurā protams ka ņēmu dalību īsākajā no M21 grupām - S grupā, kuras garums tāpat bija pietiekami garš - 9.5 km. Priecē ka tajā laikā biju ieskrējis ļoti labā formā un tik garu distanci noskrēju ar sev ļoti labu vidējo ātrumu, nedaudz virs 6 min/km, un arī kļūdas pieļāvu ļoti minimālas. Gandarījums bija liels gan par sniegumu, gan uzrādīto rezultātu šajā Robina Huda Šervudas mežā. Pēc nedēļas starts Anglijas Nakts Čempionātā, es pat teiktu man gada nozīmīgākajās sacensībās, jo tik augsta ranga nakts mačā startēju pirmo reizi, un tā kā nakts orientēšanās man tik ļoti patīk, tad šim startam piegāju ļoti nopietni. Karte un apvidus bija ļoti tehniski, kas prasīja pilnīgu koncentrēšanos katrā etapā. Diemžēl pieļāvu lielu kļūdu uz 10. kp, kas gan cīņassparu nemazināja atlikušai distances daļai. Distance gan bija nedaudz pa garu manam fiziskajam varējumam un tieši beigu ātrums neļāva man piepildīt izvirzīto mērķi. 34 sekundes pietrūka līdz uzvarai M21S grupā. Nākamajā dienā startēju šajā pašā kartē - Anglijas kausa posma vidējā distancē, vienā grupā ar visu Anglijas eliti. Ļoti patīkama un tehniski baudāma distance ar sagurumu no nakts čempja. Un pēc nedēļas vēl viens nozīmīgs starts - CompassSport kausa reģionālās kvalifikācijas sacensības. Ar savu personīgo sniegumu šajās sacensībās biju ļoti apmierināts, noskrēju praktiski bez kļūdām un ieņēmu salīdzinoši augstu vietu elites distancē, mans NOC klubs gan nekvalificējās finālam. Labu kilometrāžu savācu februārī!
MARTS

Marts bija vairāk kā atpūtas mēnesis pēc saspringtā februāra, un tāpēc atvaļinājums Spānijā bija tieši laikā. Jā, šogad uz Spāniju devos kopā ar ģimeni vairāk atpūsties, bez īpašām sportiskām ambīcijām. Protams ka pagājušā gada triumfs (2. vieta) ļāva cerēt, ka arī šogad pie labiem un tīriem reisiem ir iespējams pjedestāls, tomēr ne viss sanāca kā vēlētos. Skriešanas ātrumu iespaidoja nesen iegūtā pēdas trauma kādos no mačiem, bet par reālu cīņu par vietu uz pjedestāla izbojāja pāris kļūdas. 1. dienā pieļāvu divas rupjas kļūdas distances vidū uz 8. un 9. kp, bet 2. dienā distances beigas izvērtās ļoti nesekmīgas, kas divu dienu summā deva man 5. vietu (mērķēju tomēr uz to top3).



APRĪLIS

Aprīlī starp 7 startiem jāizceļ 3 sacīkstes - divi skrējieni Anglijas Čempionātā sprintā un viens skrējiens Anglijas Čempionātā vidējā distancē. Kāju traumas nebiju pilnībā sadziedējis pēc pavasara pārslodzes, tāpēc starts Anglijas Čempionātā sprintā izvērtās tāds nekāds, būtībā galvenais bija nepalikt pēdējam elites distancē. Kvalifikāciju aizvadīju pilnīgi bez iesildīšanās un visai gausi, bet C finālā pieļāvu vienu ļoti lielu kļūdu, kas deva visai zemu vietu gala rezultātos. Toties karte un apvidus gan bija fantastiski. Anglijas Čempionāts vidējā distancē arī izvērtās pietiekami nesekmīgs. Uz nekādām augstām vietām elites grupā jau nemaz nepretendēju, bet distanci veicu krietni zemākā līmenī, nekā būtu varējis to izdarīt. Divas kļūdas (uz 2. un 4. kp) pieļāvu distances tehniskākajā daļā un ļoooti lielu kļūdu pieļāvu garajā etapā uz 10. kp. Ja vienmēr biju domājis ka orientēšanās ir mana stiprākā puse un skriešana pēc tam, tad šodien bija vājš sniegums abās jomās. Lai ar tik nesekmīgu veikumu nebeigtu orientēšanās sezonu (Anglijā o-sezona ir Septembris - Aprīlis), tad mēneša beigās uzskrēju vienā mazāk nozīmīgā pasākumā, kurā bija gandarījums gan par o-tehniku, gan skrējienu.
MAIJS

Vasaras mēnešos, kad Anglijas orientēšanās sezonā ir pārtraukums un mežos sacensības praktiski nenotiek, tad ļoti populāras ir Urban orientēšanās sacīkstes pa pilsētvidi. Maijā startēju divās urban sacensībās - Chesterfield un Sheffield pilsētās. Man kā ''svētdienas'' skrējējam gan šādi ielu skrējieni sevišķi nesaista, jo ar ātrumu uz asfalta es vairāk esmu uz ''jūs'' nekā meža distancēs, tāpēc uzrādītie rezultāti visai zemi.






JŪNIJS

Jūnijā notika vienas no visvairāk gaidītākajām sacensībām 2013. gadā. Urban sacīkstes Manchester pilsētā. Kāpēc man tik gaidītas? Tāpēc ka esmu Manchester United futbola komandas fans, spēles skatos regulāri un Old Trafford stadionā arī esmu vairākas reizes viesojies, lai skatītos klātienē futbolu šajā grandiozajā stadionā. Ja kādreiz bija sapnis skriet orientēšanās distanci pa Londonas ielām, tad šogad piepildīju šo sapni, skriet pa Manchester ielām. Žēl ka distance nevijās gar manu favorītu stadionu, bet sacensību centrs gan bija iekārtots pavisam netālu no stadiona. Pati distance bija ļoti gara - 12.2 km un 45 kp, bet nu cīnījos un izskrēju godam.



JŪLIJS

Jūlijā startēju tikai 2 orientēšanās sacensībās, toties regulāri katru sestdienu skrēju rīta 5 km parkrun skrējienus. Ļoti interesants apvidus vienā no lielākajiem Birmingham pilsētas parkiem - Sutton Park, tehniski interesanta meža daļa un labi saplānoti etapi ļāva izbaudīt kvalitatīvu distanci. Karstums gan bija nežēlīgs un skriet nebija viegli.






AUGUSTS

Augusta mēnesis manā o-kalendārā pieder Latvijai. Pieci starti Latvijā! Azimutu un Meridiānu nepieminēšu, bet par Siguldas Kausu gan ir vērts atcerēties. Vienu dienu pirms starta Siguldā, iedzīvojos visai neierastā traumā - suns iekoda kājā un tā pamatīgi, tā ka rētas paliks uz visu mūžu. Pirmajā brīdī jau šķita ka dalību sacensībās varu atcelt, bet pēc visu pošu saņemšanas un kārtīgas brūču apārstēšanas, mazliet pieklibojot, tomēr biju gatavs startēt. 1. dienā skrēju un orientējos ļoti prātīgi, jo šādā apvidū, kā Siguldas gravas, pat neatceros kad pēdējo reizi biju cīnījies. Apvidus fantastisks, tomēr prasa ļoti labu fizisko sagatavotību, un arī orientēšanās prasa 100% koncentrēšanos, jo katrs etaps ir kā jauns izaicinājums. Lēnām un prātīgi aizcīnījos līdz 2. vietai. 2. dienā no lēnās un prātīgās orientēšanās bija vairs palicis tikai lēnums, jo pieļāvu vairākas palielas kļūdas, bet labi ka karte bija izcili precīza un perfekta, tāpēc kļūdu labojumi sanāca samērā raiti, un divu dienu summā varēju kāpt uz pjedestāla otrā pakāpiena. Distances fiziski smagas, bet gandarījums labs par iespēto.
SEPTEMBRIS

Septembrī iedzīvojos vienā nepatīkamā traumā, ar kuru cīnos vēl joprojām tagad gada beigās. Septembra sākumā pēc 10 km sacensību skrējiena pa asfaltētajiem parka celiņiem sākās nepatīkamas savilkuma sāpes virs labās potītes, un ja kārtīgi nenosaitēju šo vietu, tad būtībā šobrīd katrā skrējienā šīs sāpes ļoti traucē. Agri vai vēlu, bet kaut kad jau vajadzēs man ķirurģisku iejaukšanos tajā potītē. Bet nu kamēr paskriet varu, tikmēr jāskrien, un septembrī ņēmu dalību vienā no grandiozākajiem pasākumiem - London City Race. Sacensību apvidus kā vienmēr ekskluzīvs, šoreiz Temzas pussalā, kur lielu daļu kartes aizņēma zilā krāsa (kanāli un Temzas upe). Jāsaka gan ka šogad distance bija visai vienkārša, salīdzinot ar iepriekšējo gadu distancēm Londonas centrā, tomēr skrējiens bija interesants, bet man protams ka krietni pa garu. Distances beigās ļoti noplīsu un īstu baudījumu neguvu no šī pasākuma.
OKTOBRIS

Oktobrī sacensību daudz (sešas), bet visas tādas nenozīmīgas, pāris East Midland līgas sacensības un vairāki LEI kluba ziemas līgas posmi, kurā šosezon ir mērķis pacīnīties par uzvaru kopvērtējumā. Pieminēšanas vērtas ir pirmās nakts orientēšanās sacensības šoruden. Ar orientēšanos tumsā gāja visai smagi, kļūdu neraksturīgi daudz, jūtams ka kādu laiciņu nav skriets ar lampu uz galvas. Bet neskatoties uz visiem piedzīvojumiem šo nakts maču izdevās uzvarēt!




NOVEMBRIS

Arī novembrī sacensību kalendārs bagāts ar sacīkstēm un vairākas ir palikušas atmiņā gan pozitīvi gan ne tik ļoti. Vispozitīvākās bija NOC rīkotās treniņsacensības, kurās distancē devos kopā ar mīļoto. Orientējāmies smiedamies un dusmojoties, skrienot un ejot, bet finišā visi ar patīkami feinu nogurumu un labām emocijām. Kādreiz vēlreiz atkārtosim. No sportiskā viedokļa, ļoti izcilu sacīksti aizvadīju Oldacre Valley ''mežā''. Fiziski skrējās ļoti labi, bez vērā ņemamām kļūdām un ar labu sadarbību ar vietējo orientieristu. Rezultātos ieņēmu 2. vietu aiz Somijas leģionāres. Ne tik sekmīgs izvērtās East Midland Championship (Austrumvidzemes Čempionāts). Ja ar orientēšanos klājās caurmērā labi, tad ar skriešanu galīgi negāja, biju tādā kā bedrē, kad paskriet nevar vispār. Šķiet atkal ir pa daudz dažādāku skrējienu bijis, turpmāk vajadzēs pafiltrēt un izlaist kādu mazāk nozīmīgu pasākumu.
DECEMBRIS

Decembris galīgi neizvērtās kā ieplānots. Strīpu visiem plāniem pārvilka izmežģītā potīte nakts mačā. Varbūt ka tā pat bija labāk un šī piespiedu atpūta vēlāk atmaksāsies, kad vajadzēs izšaut nozīmīgākās sacensībās, savādāk startējot katru nedēļu pa divām sacensībām, nogurums tik būtu krājies un krājies. Divas nedēļas aktīvi pastrādāju svaru zālītē un relaksējos baseina, ļaujot kājām pilnīgu mieru. Un pašā gada nobeigumā, kad izmežģīto potīti biju apārstējis, uzskrēju vienu īso distanci The Outwoods mežā, kur uzvarēju savu distanci un ar pozitīvu noskaņu varēju noslēgt šo 2013. gada orientēšanās sezonu.



Tāds nu bija mans 2013. gads, gan ar izcili veiktiem skrējieniem un atmiņā paliekošiem notikumiem, gan arī ne tik sekmīgi aizvadītām sacīkstēm, bet kopumā interesants. 2014. gadā protams ka viss turpinās, ir jau vairāki plāni kas saistīti ar orientēšanos. Februārī atkal starti Spānijā, rudens pusē Anglijas Čempionāti sprintā un vidējā, ir padomā ņemt dalību pāris WRE kausa sprinta sacensībās, gan jau arī London City Race tiks apmeklēts, un protams ka arī Latvijā startēšu kādā no vasaras mēnešiem!