Willesley Woods (Burton On Trent)

Category: LEI Winter League 2013/2014 (night)

Map/area: Willesley Woods (Burton On Trent)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Long

Results

Konkurentu loks šajā apkārtnē nu jau ir apzināts, un uz kārtējo nakts posmu devos tikai ar vienu mērķi - uzvarēt! Līdz šim vienmēr esmu bijis pārliecināts par savām darbībām tumsā, un arī šovakar biju gatavs pārspēt savus nopietnākos sāncenšus Roger un Howard. Iesildījos, kājas kustējās labi un pašsajūta arī laba. Viss labais diemžēl beidzās startā, paņemot karti rokā. Pirmajā mirklī apjuku, ieraugot kartē kontrolpunktu aplīšus divreiz lielākus nekā pierasts tos redzēt. Uzreiz skatījos vai esmu paņēmis pareizo karti, varbūt būšu ticis pie kādas bērnu distances :) nē ir ''Long'', tad jau ir mana. Sāku skriet pa dzelteno taku uz krustojumu un tad pa kreisi no taciņu sazarojuma, vajadzētu visai viegli paņemt 1. kp. Piefiksēju gan sētu siluetus, gan katru taciņu... bet vietā kur vajadzētu būt punkta klajumam bija vieni krūmi. Paskrēju atpakaļ, nu ir gan takas, gan arī virziens pēc kompasa sakrīt, bet kaut kas te neiet kopā. Pēc attāluma izjūtas vēlreiz ''izķemmēju'' vietu kur vajadzētu būt punktam. NAV! Sākās maza panika... kas, kur un kā. Devos atpakaļ uz dzelteno taku krustojumu, tur stāv vēl viens apjucis orientierists, kurš prasa vai zina kur atrodamies. Zinu, bet kaut kas te nav pareizi. Viss sakrīt līdz vietai kur būtu jābūt punktam, bet tur savukārt nekas nesakrīt. No starta puses skrien vēl viens orientierists, bet viņš dodas taisni pa dzelteno taku, galīgi ne man vajadzīgajā virzienā, bet tā kā es šobrīd esmu pilnīgā neziņā, kā atrast savu 1. kp, izlemju sekot viņam, un varbūt uztaustīt kādu citu piesaisti. Viņam punkts ir taku krustojumā pie sētām, nu skaidrs kur esmu, netālu no 13. kp, tāpēc pa meža taku jādodas atpakaļ un prātīgi jāmēģina ar trešo reizi aizskriet līdz tam klajumam. Nonāku vietā, kur jau divreiz esmu bijis, un atkal ne mazākās saprašanas kur es precīzi esmu kartē. Tā kā garmin pulksteni šovakr aizmirsu mājās (galvenā doma bija neaizmirst lampu), tad laiku nezināju, bet šķiet ka kādas 7-8 minūtes jau šeit biju maldījies un par uzvaru varu aizmirst. Par kādu uzvaru vispār varu domāt, ja pat nevaru šo 1. kp atrast, tāpēc prātā iezagās jau doma, doties atpakaļ uz startu, kāpt mašīnā un braukt prom, aizmirstot šo murgu. Un tagad zinot, ar ko man šī distance beidzās, tā pat būtu bijis labāk, bet man savs iekšējais pašlepnums neļauj izstāties vai nepabeigt distanci. Nolēmu ķerties pie pēdējā salmiņa, kādu izmanto divpadsmit gadīgi puikas :) Devos atpakaļ uz lielo taku krustojumu un gaidīju nākamo startējušo dalībnieku. Tas bija kāds veterāns HOC kluba formā. Vecīt, tev man šis nolādētais 1. kp ir jāatrod, tāpēc ļāvos viņa domu gājienam un skrējiena virzienam. Vīrs skrien tieši tur pat kur es jau trīs reizes esmu pabijis, apjūk tāpat kā es, ''pārķemmē'' apkārtni tāpat kā es, bet skrienot atpakaļ, nevis griežas atpakaļ vēlreiz uz lielajām takām, bet aizskrien pa labi. Hmm, te ir vēl kāds taku sazarojums, paskrienam paralēli pa mežu vēl mazliet uz priekšu, man sāk parādīties nojausma kur esam. Tā taciņa uz kuras tikko bijām izskatās ir īstā, kura ved uz punkta klajumu. Bingo! Pēc 12:04 minūtēm es varu godam atzīmēties 1. kp! Nav laika analizēt kāpēc nevarēju uzreiz te nonākt ar pirmo piegājienu, vismaz kaut cik jāmēģina iedzīt zaudēto turpmākajā distancē. Paldies veterānam par sadarbību, bet tālāk es pats! Tāpēc uz 2. kp galvenais mērķis ir aizbēgt no viņa, kas arī garajā etapā pār pļavu visai brīvi izdodas. Tā kā etaps ir salīdzinoši garš, ir laiks prātā ātri pārdomāt to kas notika uz 1. kp. Un secinājums ir ļoti vienkāršs, tā karte vienkārši ir izprintēta A4 formātā, bet bez noteikta mēroga, jo ne attālumi iet kopā, ne tie milzīgie kontrolpunktu aplīši neliecina ka karte ir precīza. Jo vadoties pēc tā mēroga, kas kartes malā rakstīts (1:5000), attālums līdz 1. kp bija krietni lielāks dabā, nekā lasot karti tam vajadzētu būt. Pieredze ir pietiekami liela, lai pēc izjūtām vien to varu noteikt. Ja ieskatās splitos, tad redzams ka tikai 4 dalībnieki no 15 ir aizskrējuši tīri uz šo punktu (droši vien vietējie zinātāji), ar splitlaikiem zem 3 min. (pašam man šis etaps normālos apstākļos būtu prasījis ~2 min.). Bet nu es ar savām 12 minūtēm šajā etapā izceļos pamatīgi :) stabili sliktākais, jo nākamais sliktākais laiks ir uz pusi mazāks! Turpmākajā distancē manas aizdomas par kartes nekorektumu tikai apstiprinājās. 1. kp vajadzēja ņemt tieši tāpat kā gandrīz katru nākamo, tikai virzienā, nedomājot par attālumu. Pie 2. 3. un 4. kp to vēl tā nejutu, bet 5. 6. un 7. kp bija jāņem vienkārši uz izbrīnu, nevis orientējoties. Vispirms pie 5. kp pārliecinājos ka punkts ir nevis uzreiz pie taciņas, bet gan krietni tālāk. Arī uz 6. kp sanāca pietiekoši dziļi skriet mežā, bet kronis visam bija 7. kp, kurš kartē attēlots vien kādus 50 metrus no dzeltenās takas (pēc mēroga), bet dabā sanāca vismaz kādus 200 metrus doties mežā iekša pēc punkta. Ja kartes vidusdaļas punktos to nevarēja just, tad punktos kuri atradās pie kartes malām, ļoti labi varēja izjust, cik haltūrētu mākslas darbu turu rokā. Kāds gudrinieks ir karti vienkārši saspiedis ''paint'' programmā uz A4 formāta un malas mazliet pastiepis, tā lai smukāk izskatās, galīgi nesajēdzot ko nozīmē mērogs orientēšanās kartei. Škrobe protams bija liela par to 1. kp, bet tā kā šovakar tīri labi ripoja, tad neļāvos naidīgām domām par kartes mēroga izkropļotāju (jo uzzīmēts jau viss bija pareizi), bet vienkārši baudīju nakts orientēšanos un turpināju dzīties pakaļ orientieristiem, kuri mani bija apskrējuši pie 1. kp. Pie 5. un 6. kp apdzinu divus dalībniekus, bet sākot no 7. kp sāku pakaļdzīšanos James Montgomery, kuru taktiski apskrēju uz 8. kp, pat nesaprotu kā viņš nonāca aiz manis. Čalis paskriet varēja normālā tempā un tas bija kā papildus dzinulis cīnīties līdz galam un nepalaist viņu vairs sev priekšā. Visos nākamajos punktos situācija bija vienāda, es devos prom no punkta, bet viņš tikai vēl tuvojās, aptuveni 30-50 sek. handikaps starp mums saglabājās visu laiku. Pāris kļūdām uz iepriekšējiem punktiem nepievērsīšu uzmanību, jo dēļ kartes daudzviet attālumu bija jāņem uz izjūtām nevis loģikas, un daudzviet jāpabrīnās kāpēc tik tālu jāskrien, vai arī kā tas var būt ka esmu jau te tik ātri nonācis :) Liktenīgo kļūdu mūsu divcīņā ar James pieļāvu uz 13. kp, kārtējo reizi attālumi nesapasēja un punktu sāku meklēt mazliet ātrāk pie lielā grāvja. Kad sapratu kur esmu, konkurents jau bija klāt, un punktā sanāca atzīmēties aiz viņa, jo... sasodīts... lecot pāri mazajam grāvītim, izmežģīju potīti. Un šoreiz nevis tā vienkārši pastiepu, bet tā ka varēju bļaut aiz sāpēm. Pirmajā brīdī šķita, viss... daskrēju. Sacensību azartā pirmās sāpes pārvarēju un zobus sakodis centos sekot sāncensim līdzi uz 14. kp. Nu vairs nebija doma par kaut kādām taktiskām cīņām, vai uz fizisku apskriešanu, bet gan klibojot izturēt viņam līdzi. Laime nāca nelaimē, čalis 14. kp noraka, pavelkot protams arī mani līdzi kļūdā, bet es vismaz varēju atpūtināt sāpošo potīti. Ne viens ne otrs nesapratām, uz kuru pusi punktam vajadzētu būt, jo kontūras mežā bija ļoti neizteiktas. Es sapratu ka puisis dodas pa tālu, tāpēc izmetot nelielu loku griezos atpakaļ un pēc kontūrām sazīmēju punkta vietu un arī pašu punktu pamanīju, izskatās ka pirms brīža punktam bijām pagājuši garām vien pārdesmit metrus. Atkal biju ieguvis handikapu, jo brīdī kad devos ārā uz dzeltenās takas uz 15. kp, James pat nebija tuvu vēl punktam. Pēdējie divi punkti ļoti vienkārši, centos cik nu vien varēju uz vienas kājas saglabāt šo pārsvaru līdz pat finišam. Šovakar nekas nebija gājis tā kā to būtu gribējis. Vispirms aizmirsu garmin mājās, kas ir ļoti neierasta parādība, tad šī nekvalitatīvā karte, kam sekoja drausmīgā maldīšanās uz 1. kp, un plus vēl visām likstām esmu ticis pie spēcīgi izmežģītas potītes, un kā šobrīd izskatās, tad šogad skriešanai varu pielikt punktu. Sāp nenormāli. Finišēju ar rezultātu 59:20 ieņemot 7. vietu no 15 dalībniekiem. Paanalizējot splitus, uzvarējis šovakar nebūtu, jo kluba biedrs Campbell Walsh bija krietni ātrāks, bet ar vairākiem uzrādītājiem top3 splitlaikiem varēju mierīgi ieņemt 2. vietu. Šodien bija vienkārši slikta diena, kura ātrāk jāaizmirst. Kartēs ir skriets dažādās, gan ļoti precīzās, gan ne tik precīzās, bet tik pavirši nekvalitatīvā kartē pat pie Alda nebiju skrējis :) Paskatot savu karšu arhīvu, atradu tieši šo pašu karti, kurā jau biju skrējis, tikai 1: 10000 mērogā, un tā arī izskatās, ka karte ir vienkārši saspiesta no desmitnieces un šķietamu piecinieci. Vislielākā sāpe ir par potīti, jo plāni decembrim vēl bija daudz. Šonedēļ biju paredzējis startēt sava jaunā kluba nakts-o sacensībās, nākamnedēļ bija paredzēta dalība nu jau bijušā kluba čempionātā, kā arī divi Midland līgu posmi bija ieplānoti ar manu dalību. Nu neko, jāatpūšas, cerams ka pēc pāris nedēļām būšu uz kājām, un vismaz svētku laikā varēšu savu 2013. gada orientēšanās sezonu nobeigt uz patīkamākas nots.
p.s. Kamēr pats nevaru skriet, varu paanalizēt un padomāt kā pats būtu veicis 2013. gada pasaules labākos etapus dažādās kartēs, jo World of O mājas lapā līdz pat Ziemassvētkiem atkal ir lieliska iespēja pārbaudīt un salīdzināt ar citiem savu domu gājienu dažādos etapu variantos - Route to Christmas.