Parkwood Springs (Sheffield)

Category: YHOA Sprint Championship

Map/area: Parkwood Springs (Sheffield)

Organiser: SYO

Country: England

Discipline: Mens Open (final)

Results

Ja prologa skrējienu aizvadījām vieglā lietutiņā, tad uz finālu mūs pagodināja saules stari. Bet jāsaka kā ir, tas bija vienīgais prieks par šo skrējienu, jo ne par apvidu, ne par distances plānojumu nebija ne mazākās sajūsmas. ''Sprinta'' distance pa mežu nav gluži tas pēc kā es braucu tādu gabalu atpakaļ uz Jorkšīru. Grūti izprast, kāpēc organizatori sprinta čempionātu organizēja mežā. It kā jau apvidus bija ekskluzīvs - slēpošanas kalns no kura pavērās skats uz Sheffield pilsētu, bet šis apvidus vairāk derēja vidējai distancei nevis sprintam. Kāds nu ir tas apvidus, tāds ir, jānoskrien jau tā distance šā vai tā. Sākums padevās diez gan saraustīts. Uz 1. kp saminstinājos taku krustojumā, jo kartē abas takas zīmētas vienādi, bet dabā abas takas bija pilnīgi atšķirīgas - pirmā bija liels parka celiņš, bet otrā vienkārša šaura iemīta taciņa, bet nu tā kā virziens sakrita, tad atlika uzticēties intuīcijai, ka jādodas pa to mazo taku iekšā uz punktu. Arī 2. kp nāca ar vairākiem izbrīnas vērtiem skatieniem kartē, bet punktu slēpošanas kalnā uzgāju veiksmīgi. Uz 3. kp drošs apkārtvariants pa takām, bet uz 4. kp ~20 sek. kļūda dēļ orientierista kuram sekoju. Aizrāva mūs mazliet garām punktam :) 5. kp tāds aizskrien - atzīmējies - un skrien atpakaļ. Uz 6. kp pa kalnu riteņbraucēju trasi, bet uz 7. kp sāku pamazām atlaist, no skriešanas pārgāju uz soļošanu. Nepatika man apvidus un viss. Gribējās orientēties pilsētas sprinta kartē nevis krūmainā mežā. Uz 8. un 9. kp visapkārt daudz orientieristu, bet es tā brīvi - šur tur paskrēju un šur tur pagāju, bet garo etapu uz 10. kp realizēju visai nemākulīgi pat ar soļošanu. Divas reizes etapa vidū mainīju ceļa izvēli. Vispirms pārdomāju skriet pilnībā apkārt pa kreiso pusi pa taku, bet tad kad nonācu augšā uz lielās pļavas, pārdomāju vēlreiz, un etapu turpināju nevis taisni pa līniju, bet atgriezos pie iecerētā apkārtvarianta, šādi pazaudējot vismaz 30 sekundes. Nu par nākamo etapu uz 11. kp man vienkārši nav ko teikt. Priekš kam tāds bija vajadzīgs? Nav skaidrs! Skriet apkārt tādu loku caur nākamo 12. kp, jo vienkārši cita varianta nemaz nav... dīvains plānojums. Šķiet visu gandarījumu par orientēšanos būšu atstājis prologa distancē, jo nu šo fināla distanci nekādi nespēju izbaudīt. Tikpat vienmuļi aizskrēju uz 12. un lēnā garā arī uz 13. kp. Uz 14. kp izvēlējos pārvarēt lielāko kāpumu kalnā, tā atkal mazliet vairāk atstājot laiku pirms pārskrienamās pļavas. Distances beigas bija salīdzinoši aizraujošākas, jo īsie etapiņi uz 15. un 16. kp iedeva kaut kādu asumu. Pie pēdējā 17. kp dabūju nostāvēt aptuveni 5 sekundes, jo kāda dāma nu nekādi nespēja trāpīt identu caurumā, pie sevis nodomāju, nez ko būtu darījis Latvijas sprinta karalis šādā brīdī :) Cik mierīgi pagaidīju, tik mierīgi arī finišēju. Pirmais jautājums pēc šādas distances - vai tiešām tā bija sprinta distance? Nu labi, es distancē daudzviet arī pastaigājos un mans rezultāts 34:35 ir pastaigai atbilstošs, bet ja uzvarētāja laiks ir 21:15, tad par šādu jautājumu nav jābrīnās. Mazliet plānotājs bija pārcenties, bet ja mēs orientēšanās sportu uztveram kā piedzīvojumu sporta veidu, tad labāk ka distancē tiek pavadīts ilgāks laiks, nekā Liepājas sprintā, kur dažu grupu uzvarētāji bija finišējuši pēc 9 minūtēm. Tur jau gandrīz jāprasa - vai vispār bija vērts skriet tik niecīgu distanci? :) Kā izrādās, cik daudz organizatoru, tik daudz izpratņu par sprinta distancēm un tajās pavadīto laiku. Šoreiz ieņēmu 35. vietu no 43 dalībniekiem, un tādu īstu gandarījumu gan vairs neguvu no šī pasākuma. Laikam sāku atsvešināties no orientēšanās sporta :) Jācer ka rītdien noķeršu lielāku gandarījumu, jo priekšā vēl viens starts. Rīt startēšu East Midlands (austrumvidzemes) Čempionātā vidējā distancē. Tā ka šī nedēļas nogale būs pilnībā veltīta savam kādreiz tik iecienītajam hobijam.