Firshill (Sheffield)

Category: YHOA Sprint Championship

Map/area: Firshill (Sheffield)

Organiser: SYO

Country: England

Discipline: Mens Open (prologue)

Results

Redz kā, nekur jau no orientēšanās sporta neesmu aizgājis. Sirdī jau viņš vēl joprojām mājo, un kā jau apsolīju sev, šad tad vēl ņemšu dalību kādās no orientēšanās sacensībām, kuras būs augstāka mēroga, nekā parastās iknedēļas sacīkstes. Tātad šoreiz startēju Jorkšīras Čempionātā sprintā Sheffield pilsētā. Protams, bez jebkādiem sportiskajiem mērķiem, vienkārši vēlējos izbaudīt atkal orientēšanās sporta atmosfēru. Sprinta distances arī ir tās, kurās nākotnē ik pa laikam piedalīšos, jo skrienamais attālums mani pat ļoti apmierina :) un arī satraumēt potītes ir daudz mazāks risks skrienot pa ielām nevis mežu. Kā arī, šīs īsās distances ir daudz dinamiskākas un interesantāk iemūžināmas video. Šoreiz, kā vecajos laikos, uz sacensībām devāmies divatā ar otru latviešu leģionāru Paulu, katrs no savas Anglijas malienes uz vienu no Anglijas orientēšanās sporta lielākajiem centriem - Sheffield. Kā jau īstam sprinta čempionātam pienākas, vispirms bija jāveic prologa distance jeb kvalifikācijas skrējiens, pēc kura rezultātiem dalībnieki tika pie finālskrējiena starta laikiem. Dalībnieku gan neizskatījās ļoti daudz, kaut gan pasākums it kā pietiekami nozīmīgs. Jau pagājušo svētdien Forest Farm 5 jūdžu skrējienā pirmo reizi iemēģināju potīšu stiprinošās saites, kuras šķiet ir samērā kvalitatīvās un izmaksāja arī pieklājīgu summu. Tāpēc par potītēm jutos samērā drošs, redzēs kā klāsies ar orientēšanās tehniku, jo nu jau gandrīz kā 2 mēnešus nebiju skrējis ar karti rokā. Prologa distances sākums ļoti patika! Tipiska Anglijas sprinta karte ar tipisku Anglijas rindu māju apvidu, kurā orientēšanās ir ļoti aizraujoša. Ja uz 1. kp būtu varējis aizskriet arī pārliecinošāk (izmetu tādu drošu loku), tad turpmākos punktus ņēmu visai pārliecinoši. Protams, mans skriešanas ātrums nebija tik liels, lai nepamanītu kādu šķērsieliņu vai nepaspētu izvērtēt labākos ceļa variantus. Distanci līdz 4. kp izbaudīju, bet ieraugot etapu uz 5. kp, pie sevis nodomāju ''vai tiešām?''. Vai tiešām būs jāskrien arī pa mežu, kam mentāli galīgi nebiju gatavs. Labi ka etapa plānojums veda pa meža taciņām, tikai pirms paša punkta varēja ieskriet apvidū, izbaudot gravas nogāzes. Skriešana pa apvidu ir kā psiholoģiska barjera, jo bailes par potītēm ir pamatīgas. Tāpēc visas aktivitātes mežā bija ļoti rezervētas. Un ieraugot garo etapu uz 6. kp, pavisam sašļuku :) jo visi nākamie etapi līdz pat 10. kp bija meža etapi. Labi gan ka sanāca pietiekami daudz skriet pa taciņām, kas psiholoģiski ir vieglāk. Kā jau minēju, pie šāda skriešanas ātruma, etapu plānošana nesagādāja nekādas problēmas. Tomēr pirms 7. kp pamanījos pazaudēt ~30 sek. neveikli apskrienot apkārt krūmājiem, tā paņemot punktu no pretējās puses. Un uzsākot etapu uz 8. kp, beidzot pamanīju ka Pauls ir mani panācis. Būs laikam pamatīgi sakļūdījies distances sākumā, jo viņš startēja vien pāris minūtes aiz manis. Uz 8. kp abi kalnā uzkāpām pavisam godīgi, Paulam kontrolējot savu pulsu zem 150 bpm. Es gan vairs neskrienu ar pulsa siksnu, jo pēc neveiksmīgā skrējiena janvārī, nav vairs nozīmes sekot līdzi savam pulsam, jo būtībā nevienu parkrun skrējienu vai tos pāris orientēšanās skrējienus Spānijā neesmu skrējis ar maksimālu jaudu. Šobrīd skrienu ar kādiem 60-70% no savas jaudas, tādā feinā komfortā, un diez vai jebkad vairs skriešu ar pilnu jaudu. Uz 9. kp mierīgi ''atsēdēju'' aiz Paula, bet uz 10. kp mūsu varianti atšķīrās. Viņš aizgāja pa augšu, bet es pa leju, pa jau izskrieto taku uz 6. kp. Mans variants bija jūtami labāks, jo būtībā līdz punktam nonācu ātrāk. Savukārt uz 11. kp, uz kuru arī mūsu varianti atšķīrās, man nācās iezaudēt, jo Paula variants, punktu ņemt no kreisās puses, bija veiksmīgāks. Savukārt man punktā ierodoties no labās puses, Pauls vairs nebija manāms, tāpēc distances beigas būs jāveic vienītī. Uz 12. kp no sākuma nevarēju izlemt kā veikt etapu, mazliet nācās saminstināties, līdz izlēmu skriet caur 4. kp. Uz 13. kp salīdzinoši vienkāršs etaps, vienīgi pret kalnu, kas man bija jūtams apgrūtinājums. Etapu uz 14. kp veicu ļoti saraustīti, vairākas reizes apstājoties un cenšoties saskatīt kādu taisnāku variantu. Uz 15. kp neliels sprints, bet uz 16. kp vienā brīdī pazaudēju kontaktu ar karti, un pavisam nedaudz pietrūka lai aizietu kļūdā, labi ka tomēr pie lielās ielas sazīmēju savu atrašanās vietu, un vietu aiz kuras sētas punktam būtu jābūt. Uz pēdējo 17. kp un finišu vienkārši sekoju vīram SYO formā. Finišējot, nekādu lielo sagurumu nejutu, un jāsaka ka distanci un orientēšanos izbaudīju ar lielu gandarījumu. Varbūt ne sevišķi patika tie meža etapi, bet kopumā bija feins skrējiens. Ar rezultātu (kas ne tuvu nav sprintam atbilstošs) 27:28 ieņēmu 34. vietu starp 42 dalībniekiem. Tagad neliela atsildīšanās un potīšu izvingrināšana, kā arī pārrunas ar Paulu par Latvijas un Pasaules orientēšanās dzīvi (abi aktīvi sekojam līdzi orientēšanās notikumiem), un tad jau pēc pāris stundām jāstartē finālskrējiena distancē.