Sveikuļi R (Tukums)

Category: KĀPA 2014 3. diena

Map/area: Sveikuļi R (Tukums)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: Open100

Results

ar pāris eksemplāriem arī
es esmu meklējis ziemeļus

Šorīt jau jūtams neliels sagurums un labi vien ir ka vakar vakarā nestartēju sprintā pa Tukuma centru, kājas par papildus slodzi nebūtu priecīgas. Laiciņš arī šorīt ne tas pats labākais, pa nakti lijis lietus un tagad debesis tādas nomākušās, bet labi ka pagaidām nelīst. Lietus bija iznīcinājis piebraucamo ceļu uz sacensību centru un telšu pilsētiņu, tāpēc ar mašīnu nemaz netikām iekšā Sveikuļos. Sanāca labs gabaliņš ko iet ar kājām līdz sacensību centram un pēc tam vēl 1.6 km līdz startam. Laba iesildīšanās! Tā kā pēc vakardienas veikuma biju jau zaudējis teorētiskas iespējas pacīnīties par smagsvaru Top3, tad šodien izlēmu skriet ar kameru. Abās pirmajās dienās karstajā saulē nebija nekādas vēlmes vilkt vēl papildus svaru uz galvas, bet šodien varēju veikt brīvu skrējienu, bez domām par sportisko rezultātu un lieku nastu distancē. Aizsteidzoties priekšā notikumiem distancē, labāk gan nebūtu licis to kameru uz galvas :) Šorīt startēju kā pēdējais no Open100 grupas, laikam organizatori man atvēlējuši favorīta lomu :) Un tāpat kā vakar, 2 minūtes pirms manis startēja viens no līderiem Normunds Leiņa. Šodien prāts vairs nenesās uz viņa noķeršanu, plānā bija jauki izskrieties un pafilmēt burvīgos Latvijas mežus. Startēju vienā minūtē ar veco labo paziņu no Azimuta laikiem - Otāru Putrāli, kurš vēl joprojām ir labā sportiskā formā. Arī starts šodien patīkamāks pa stigu nevis kalnā augšā kā vakar. Var lēnām ieskrieties un izpētīt kā labāk doties uz 1. kp. Izlēmu ka jāņem ar mazu loku gar reljefa malu, gar mazajām ieplakām. Diemžēl kļūdījos. Uzņemto virzienu nojauca mežizstrādes ceļi un pie vienas no ieplakām nācās apstāties, jo īsti nesapratu kur atrodos. Punktam jābūt vai nu uz priekšu, vai pa kreisi. Mēģinot izvērtēt situāciju, pēkšņi sev priekšā ieraudzīju, pirms 2 minūtēm startējušo, Normundu. Tātad šis arī ir kļūdījies, bet spriežot pēc viņa virziena un skriešanas ātruma, varēja saprast ka viņš dodas prom no punkta, tātad punkts pa kreisi. Aptuveni 1 minūte zaudēta, bet nu ir sportiskais azarts uzjundīts. Jānoķer! Tāpēc etapu uz 2. kp uzsāku nemaz kartē neskatoties, devos tieši turpat kur Normunds, un atkal pieļāvu kļūdu, jo pats nebūtu skrējis ar tādu līkumu augšā kalnā uz taku, vairāk būtu turējies gar purvu caur 8. kp. Vēl mazliet laiks zaudēts šādā varianta kļūdā. Pašu punktu paņēmu bez problēmām. Interesantā vietā 2. kp - kalnā augšā pie maza dīķīša, jo ierasts ir ka ūdens tilpnes vienmēr atrodas ieplakās un ielejās. Uz 3. kp no kalna lejā, pēc tam virzienā šķērsojot vairākus ceļus, ar mērķi taciņas un grāvīša krustojumu. Uz izvēlēto mērķi trāpīju gandrīz perfekti, nu tik atlika pa dzelteno stidziņu aizskriet līdz punktam. Opā! Pirms punkta ieloka atkal pamanīju Normundu Leiņu, viņš devās prom no punkta, bet man vēl jāaizskrien līdz punktam. Nodomāju, nu gan ir jānoķer, jo ja tik tuvu esmu, tad atlaist nevajadzētu. 

distances kritiskā daļa

Etapa sākums uz 4. kp ved pa ceļu, cenšos pastiept soli un uzskriet nedaudz ātrāk, bet tuvāk ozonietim netieku, jo viņš skrien ar aptuveni tādu pašu ātrumu. Ceļa taisnajā posmā viņš ir manā redzeslokā, bet nogriežoties aiz līkuma, izlaižu viņu no acīm, un tieši pirms stigas, kur jāizlemj kā tālāk turpināt etapu, esmu pazaudējis viņu. Tā kā tālumā uz stigas viņu neredzu, tad droši vien arī ir devies pa taisno caur purviņu uz lielo ieloku. Džungļi te pabriesmīgi, jācīnās kārtīgi, un vienā brīdī man tas lielais ieloks neiet tādā virzienā kā es gribu. Nonāku pie kontrolpunkta, kuram nav man vajadzīgais numurs un apstulbstu. Galīgi nevaru sazīmēt savu atrašanās vietu. Vienkārši stāvu un filozofēju - kur es esmu!? Apkārt parādās arvien vairāk orientieristu, vieni turpina doties uz augšu pa ieloku, citi nāk pretī uz leju, un viens no tiem, kas skrien uz leju, ir Normunds. Nu ir skaidrs, esmu sev vajadzīgajā ielokā un punkts ir uz priekšu augšā, bet pirms tam esmu bijis purviņa gravas ielokā, tā pārprotot savu atrašanās vietu. Vēl 1 minūte klāt! Pēc atzīmēšanās 4. kp, pieļāvu lielāko kļūdu šodien. Laika izteiksmē varbūt ne tik lielu (atkal tā pati 1 minūte vai mazliet vairāk), bet taktiski gan zaudēju ļoti daudz. Atkal bija vēlme noķert savu konkurentu, un uz 5. kp devos lejā pa ieloku turpat kur viņš pirms brīža skrēja man pretim, nemaz tā kārtīgi neieskatoties kartē uz 5. kp. Ielokā aizgāju daudz pa zemu un nu otrpus gravai nācās tikpat cītīgi kāpt augšā kalnā. Plus vēl izcirtuma malā trāpīju zaļajā, tā norokot jebkādas cerības uz normālu rezultātu. Iekritu atkal uz senseno kļūdu, cenšoties sāncensi noķert tādā brīdī, kad viņš nāk laukā no punkta, bet man vēl ir jāaizskrien atzīmēties tajā. Etapus uz 2. 4. un it sevišķi 5. kp iesāku dzenoties pakaļ Normundam, tā īsti pat neieskatoties kartē, un brīdī kad biju pazaudējis viņu, pazaudēju arī kontaktu ar karti. Protams, ja uz ceļa uz 4. kp es viņu būtu panācis, tad būtu pavisam cits stāsts, bet tā kā nepanācu, tad kopumā distances sākumā biju pazaudējis 4 minūtes kļūdās, kuras pieļāvu dzenoties pakaļ. Paskriet īsti nevaru, bet sportiskais azarts pārņēma mani. Ja būtu godīgi skrējis pats savus variantus ar laicīgu etapu plānošanu, kā uz 3. kp, tad iespējams pie 5. kp būtu arī Normundu panācis. Uz 6. kp virzienu palīdzēja noturēt izcirtums, bet uz 7. kp mazliet biju pazaudējis cīņassparu pēc piedzīvojumiem distances sākumā. Pēc pieveikta pusetapa uz 7. kp skaidri zināju kur atrodos (pie mikro ieplaciņas), atlika tik nedaudz atslābināties, un es tā skaisti aizpeldēju pa reljefu uz pavisam citu ieloku, kurā protams punkta nebija. Nācās glābt un labot ko nu var, bet pusotra minūte zaudēta. Nu dūša bija galīgi papēžos. Ja pirmajās 2 dienās biju pieļāvis pa vienai kļūdai katrā dienā, tad šodien kļūdas nāk viena pēc otras. Esmu ticis līdz septītajam kontrolpunktam, bet tā tīri esmu paņēmis tikai 3. un 6. kp. Vai tiešām tā kamera uz galvas traucē? Iespējams ka kaut kādu psiholoģisko slogu viņa uzliek, atņemot pilnīgu koncentrēšanos distancei, arī tas ka kamerai biju uzlicis ūdens nedrošo korpusu, bet šodien lietus smidzināja ik pa laikam. Jeb nu vienkārši šodien ir tā diena, kad man orientēšanās vienkārši nesanāk :) Uz 8. kp galīgi neko negribējās domāt un plānot, tāpēc skrēju apkārt pa ceļiem, savācot lieku kilometrāžu, bet mazliet atpūšoties no orientēšanās. Etapu uz 9. kp veicu kopā ar vairākiem citiem orientieristiem. Punkts netika paņemts visai tīri, bet ar ļoti pieklājīgu ātrumu gan. Pēc sajūtām šķita, ka ir atnākusi otrā elpa un baigi labi skrienas, tāpēc uz 10. kp turpināju ''lidot'' kopā ar citiem orientieristiem. Diemžēl viņi bija virzienā uz pavisam citu punktu, tāpēc man pirms reljefa nācās labot savu virzienu un skriet vairāk pa kreisi. Nobīde nebija liela, bet ar to pietika lai es pārprastu grāvīšu izvietojumu dabā un aizskrietu sev nevēlamā virzienā. Atkal biju nonācis situācijā, kad nesapratu kur atrodos. Šodien tiešām nav mana diena! Tik daudz muļķīgu kļūdu sen neesmu pieļāvis, ko varētu izskaidrot ar pietiekami sarežģīto apvidu, kādā sen neesmu skrējis, bet tad būtu jābrīnās kā tad man tik labi veicās pirmajās divās dienās. Sakņu mežā bija vairāk nekā kartē attēlotas, un pēc vairāku šo sakņu apskriešanas, beidzot sazīmēju savu atrašanās vietu. Punktu biju sācis meklēt krietni pa ātru, novirzoties pa kreisi. Vēl 2 minūtes varam pieskatīt kļūdu pūrā. Labi ka etapā uz 11. kp pa vidu bija stiga, savādāk gan jau arī uz šo punktu būtu sastrādājis kādas muļķības. Uz pēdējo 12. kp pļavas kalnā nepadevos un uzskrēju līdz pat augšai. Finišam spēka nebija atlicis daudz pēc šādas 50 minūšu maldīšanās lietū, bet nu jāfinišē bija. 

mazliet izmircis

Mazliet sabojāju gandarījumu ar šodienas veikumu, bet kopumā jau tomēr bija forši arī šodien izbaudīt Latvijas mežus. Finišēju ar rezultātu 51:19 kas deva salīdzinoši augsto 5. vietu no 16 dalībniekiem, tātad citiem bija vēl trakāk gājis kā man. Splitus nav jēgas analizēt, savas kļūdas un zaudēto laiku ļoti labi redzu arī savā garmin ceļā. Kopumā tās ir 8 minūtes, kas tika pazaudētas šodienas muļķībās. Skrienot bez kļūdām, vai arī ja būtu izdevies Normundam iesēsties astē, tad šodien pat bija iespēja uzvarēt, bet tas jau ir no sērijas - kā būtu ja būtu. Pirms starta biju apņēmies veikt tādu feinu relaksētu skrējienu, bet beigās tā izrādījās kļūdām pārbagāta maldīšanās. Arī kopvērtējumā paliku 5. vietā, zaudējot veselu mūžību Kalēj Mārim. Pirms sacensībām uzstādīto mērķi neizdevās sasniegt (uzvara vai vismaz Top3), bet kopumā gandarījums bija lielisks par šīm aizvadītajām trīs orientēšanās dienām, tāpēc domājams ka šie nebija mani pēdējie orientēšanās skrējieni šogad, gan jau vēl kādās o-sacensībās Anglijā šogad uzskriešu. Interesanti ka katru dienu skrēju ar cita kluba kreklu (Azimuts 1. dienā, NOC 2. dienā, DVO 3. dienā), un tieši ar Azimuta kreklu 1. dienā nostartēju vislabāk. Veiksmei būs jāpieturas pie sava pirmā o-kluba krekla!
Latvijā visticamāk atkal startēšu nākamgad Kāpā, jo Kāpā kā jau ierasts viss bija augstā līmenī. Gan distances un apvidus baudāmi, gan arī viss serviss ap sacensībām bija lielisks. Paldies Indulim & Co par šiem orientēšanās svētkiem Latvijā, noteikti atgriezīšos arī nākamgad. Šī bija mana astoņpadsmitā Kāpa. Kopumā ļoti foršs atvaļinājums izdevās Latvijā, gan Jāņu ielīgošana, gan ekskursijas pa Vidzemi, gan sportiskā Kāpa un protams gardais latviešu alutiņš. Open100 grupā ir interesanti skriet, jo vari uzskrieties nevis ar tiem kam ātrākas kājas, bet gan ar tiem kuriem tas vezums (vēders) mežā ir jāvelk līdzi tik pat liels kā man :) Bet viegli tas nav, tāpēc jūlijā esmu apņēmies vairāk paskriet un nomest lieko svaru, lai tas skriešanas gandarījums ir lielāks. Un lai tā varēšana ir lielāka par to gribēšanu!