Fosse Meadows (Leicester)

Category: LEI Winter League 2014/2015

Map/area: Fosse Meadows (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Long (night)

Results

''ezers'' kuram tumsā jātiek pāri

Kārtējais LEI Ziemas līgas nakts-o posms, bet šoreiz tāds īpašs! Pirmās orientēšanās sacensības 2015. gadā un mana debija veterānos - M35 grupā. It kā jau nekas nav mainījies, bet tomēr mazliet tā jocīgi bija, jo aptuveni 15 gadus biju M21 pārstāvis. Fiziski varbūt ka nu jau varu pieskaitīt sevi veterāniem, bet iekšēji galīgi vēl nejūtos veterāns :) Distances parametri kā jau ierasts nedaudz virs 5 km, tā ka kādus 7 km naktī atkal sanāks noskriet. Kartei interesants nosaukums - Fosse Meadows, tātad varētu būt ka būs jāskrien pa pļavām. Iesildoties sajūtas ir labas, vakaros tomēr organisms daudz labāk ir gatavs skriet nekā no rītiem. Kā jau treniņmačos, mērķis skaidrs - nedaudz lēnāk, bet bez kļūdām. Distances sākums izvērtās viens no ekstrēmākajiem, kādu vien esmu piedzīvojis (varbūt vienīgi vēl Brantu purvos).

šo kartes daļu varēja
zīmēt zilā krāsā

Pirmie divi kontrolpunkti atradās pļavā, kura bija tā applūdusi, ka vietām tiešām gandrīz bija jāpeld! Etapa sākums uz 1. kp vēl neliecināja par peldēšanu, jāskrien pa šausmīgi dubļainu taku. Bet nonākot līdz vārtiņiem uz pļavu, iestājās neliels apstulbums, vārtiņi pilnībā ūdenī, un izskatās ka tur tek cauri upe. Bet citu variantu, kā tikt uz punktu, nav. Kartē pļavas mala jau ir zīmēta kā purvaina, bet nu to droši varēja zīmēt pilnībā ar zilo krāsu, jo priekšā viens vienīgs ūdens. Vietām rēgojas pa kādai saliņai, caur kurām tad arī mēģinu virzīties uz punktu. Naktī diezgan baismīgi pārvietoties pa šādu ''ezeru'', jo peldēt galīgi negribās. Dziļākajā vietā trāpīju līdz ceļgaliem, un līdz punktam nonācu ar pilnīgi slapjām kājām līdz pat jostas vietai. Etaps uz 2. kp arī pa šo pļavu, variantu nekādu, ''jāpeld'' tik virzienā. Precīzi, bet jau pārsalis, jo gaisa temperatūra šādām izpriecām pa ūdeni mazliet par zemu. Etaps uz 3. kp ļoti garš. Vispirms jātiek nost no ''ezera'', virzos cauri 8. kp, bet pēc tam pa mazo un dubļaino meža taku, jo dzelteno taku pa kreisi nav vēlme pārbaudīt, ja nu tur arī priekšā ūdens. Izlēmu punktu ņemt no elektrolīnijas, bet nepamanīju kartē necaurskrienamo zaļo dzīvžogu. Sanāca izmest nelielu loku, līdz atradu spraugu pa kuru izlīst cauri. Uz pašu punktu trāpīju precīzi. 4. kp vajadzēja ņemt no elektrolīnijas nevis kā es caur eglītēm, bet neko daudz tur nezaudēju. Etaps uz 5. kp bez jebkādiem variantiem, tik jāskrien. Uz 6. kp izdodas precīzs virziens zaļajā, bet ne tik precīzi izdodas tikt ārā uz 7. kp. Metos pat četrrāpus, lai tiktu ārā no 6. kp. Pa pļavu pat atļāvos mazliet pastiept solīti, jo šovakar tiešām jutos labi, un ja vien nebūtu tie grimstošie ūdeņi un slidenie dubļi (par potītēm jāpiedomā), tad varētu uzskriet tā sparīgāk. Labi ka laicīgi pamanīju zaļos dzīvžogus pirms 7. kp, tāpēc veiksmīgi novirzīju sevi uz vārtiņiem pa kreisi, un punktā ieskrēju no pretējās puses. Uz 8. kp bez skatīšanās kartē, jo vienreiz jau noskrēju gar to. Etaps uz 9. kp pavisam vienkāršs, bet pats punkts gan tāds indīgs, kaut kur iekšā zaļajā. Uz 10. kp tikai skriešanas vaina, vispirms pa dubļaino taku, bet pēc tam pa elektrolīniju.

vienīgās kļūdas šovakar uz 3. un 11. kp
nepamanīju dzelteno spraugu dzīvžogā

Uz 11. kp nedaudz sapiņķerējos meistarībā, izlienot cauri dzīvžogam guļus, nevis apskrienot tam apkārt. Pāris sekundes arī uz šādām muļķībām tiek zaudētas. Uz 12. kp viegls etaps, kur atkal var pastiept soli, bet pats punkts gan jāņem uzmanīgi - zaļā kontūra mežā. Spēcīgais lampas stars uzdevumu atviegloja, punktu ieraudzīju jau pa krietnu gabalu. Uz 13. kp īss, bet sarežģīts etaps. Punkts nekurienes (zaļā) vidū. Apkārt īsti nav vērts skriet, jāņem virziens pa taisno. Ne tas pārliecinošākais veikums, bet virzienu puslīdz veiksmīgi noturu. Vienīgais etaps kurā vairāk gāju nekā skrēju. Uz 14. kp atkal tikai jāskrien cauri vietām, caur kurām pirms brīža jau skrēju. Te galvenais bija piefiksēt leģendu, kurā pusē dzīvžogam punkts atrodas. Etaps uz 15. kp praktiski tāds pats kā uz 10. kp, tikai pretējā virzienā. Pirms punkta gan nedaudz saminstinājos, tā ne visai pārliecinoši izlauzos cari lielajām eglēm. Uz 16. kp grūti pateikt, cik zaudēju uz nelielo varianta kļūdu, jo izlēmu skriet dzīvžogam uzreiz pa kreiso pusi, kaut gan taisnāk būtu bijis pirmo daļu skriet pa labo pusi. Nepamanīju vārtus etapa vidusdaļā. Tuvojoties 16. kp, jutu ka no mugurpuses baigā ātrumā viens tuvojas. Tas bija līderis Nathan Lawson ar iespaidīgu ātrumu. Uz 17. kp un finišu mēģināju neatpalikt no viņa, finišējot pieklājīgā ātrumā. Nathan bija vienīgais dalībnieks, ar ko reāli distancē saskrējos, jo visu distanci veicu vienatnē, tikai sastopot citus orientieristus skrienam pretim. Apvidus platība visai neliela, tāpēc tāda krustām šķērsām skraidīšana, bet jāatzīst plānojums bija diezgan interesants, neskatoties pat ka dažviet sanāca vairākas reizes skriet cauri. Finišēju ar rezultātu 51:09 un ieņēmu 6. vietu no 10 orientieristiem-peldētājiem. Kaut arī vieta salīdzinoši zema, tomēr debiju veterānos vērtēju kā izdevušos, jo kļūdās zaudēju vien ~1 minūti uz 3. kp un nedaudz uz 11. un 16. kp. Galvenais ka finišā pašam gandarījums par savu veikumu. Ar jauniešiem tīri uz kāju tik skrienamā distancē man nebija nekādu cerību sacensties. Vēl pāris nakts-o mači jānoskrien, un tad jau Anglijas Nakts Čempionāts februāra beigās būs klāt. Žēl ka tas notiek sestdienā, jo sestdienas rīti bez parkrun skrējiena nav iedomājami, bet britu čempī būtu vēlams startēt ar svaigām kājām, tā kā šovakar, kad tiešām jutu ka varu paskriet. Vēl jau pusotrs mēnesis ir laika, lai ieskrietu formā, kad var iesildoties no rīta noskriet parkrun piecīti un vakarā nakts-o. Jau šo sestdien būs kārtējais tests šādam grafikam, vispirms no rīta noskriešu York parkrun, bet vakarā Jorkšīras nakts līgas posmu.