Pirmais gada mēnesis ir iesākts pietiekami sportiski un apņēmīgi. Šoziem Angliju visai neierasti bieži pārsteidz sniegs, tāpēc daudzas sportiskās aktivitātes un plāni tiek pakārtoti laika prognozēm. Šķiet tik bieži kā janvārī vēl nekad nebiju pārbaudījis laika prognozes tuvākajām dienām. Tā kā veca tante sekoju līdzi laika ziņām :) Gandrīz katru sestdienu vispirms bija jāpārbauda vai sniega dēļ nav atcelts manis izvēlētais parkrun skrējiens, un arī pirms nakts orientēšanās sacensībām bija jāpavēro laika apstākļi, jo bija dienas kad vējš pūta ar vētras ātrumu. Pa lielam visus plānotos pasākumus janvārī izdevās apmeklēt, tikai ar pāris izmaiņām tieši laika apstākļu dēļ. Janvārī pavisam piedalījos 7!!! parkrun skrējienos - divi Jaungada rītā, divi sniegā, viens vētrā un pāris neplānoti. Galvenais ka izdevās katru sestdienu piedalīties parkrun skrējienos, jo zinu dažus skrējējus, kas bija devušies uz tādiem parkrun skrējieniem, kuri tajā rītā bija atcelti. Arī nakts orientēšanās treniņi tika aizvadīti godam, pavisam janvārī piedalījos 4 nakts-o pasākumos, trijos sportiskā režīmā un vienā kā tūrists. Jāsaka atkal, ka sniegs gan ieviesa korekcijas, un pēdējais Jorkšīras nakts līgas posms tika atcelts. Tā ka mazliet priekšlaicīgi beidzās šīs ziemas nakts-o sezona, jo februārī vairs nav nevienu nakts sacensību. Jāapsveic Pauls ar izcīnīto Čempiona titulu pietiekami spēcīgā konkurence! Tā kā es šobrīd pārstāvu Derbīšīras klubu, tad Jorkšīras nakts līgas kopvērtējuma tabulā mani neatrast, bet intereses pēc parēķināju sev punktus, un sanāca ka būtu ierindojies 7. vietā. Ar riteni šādā aukstumā nav vēlmes braukt, bet nu pāris reizes aizbraucu gan uz darbu, gan arī ceļojumu laikos no vilcienu stacijām uz parkrun starta vietām. Divas reizes (23 un 29 km) sadūšojos izbraukt arī kādu lielāku gabalu, bet tas tikai tāpēc, ka esmu iesaistījies Jantastic komandā, UK parkrun tūristu grupā, un tad nu jāvāc noteiktā kilometrāža statistikai. Arvien vairāk iekļaujos šajā parkrun tūristu grupā, kurai pat ir Facebook domu biedru grupa, kurā aktīvi tiek apspriestas visas aktualitātes par un ap parkrun skrējieniem. Vēl janvārī ir parādījusies jauna aktivitāte - fitness walking! Kopā ar Ivetu dodamies garās un aktīvās pastaigās, jo arī mīļotajai ir pāris Jaungada apņemšanās, kuras palīdzēšu realizēt. Iespējams kādreiz kopā aizbrauksim arī uz kādu parkrun skrējienu, kur kopā lēnā riksītī pieveiksim piecīti. Man jau patīk ja ir sportiskas apņemšanās :) Pašam arī jau jauni plāni februārim! Protams, katru sestdienas rītu parkrun skrējiens, tikai grūti uz priekšu saplānot, jo ziemas mēnešos viss ir atkarīgs no laika prognozēm. Nakts-o sezona ir beigusies, tāpēc vismaz vienreiz mēnesī jau nu aizbraukšu arī uz kādām klasiskajām orientēšanās sacensībām. 15. februārī pieteicu dalību Midlands Čempionātā, kurš notiks Cannock Chase mežos. Būs labs kalnu treniņš pirms Spānijas kalniem, uz kuriem ar čaļiem dosimies marta sākumā. Un, protams, februāra beigās svarīgākais ziemas pasākums - Anglijas Nakts Čempionāts. Pavisam šoziem esmu startējis 13 nakts-o sacensībās, tāpēc pārliecība naktī ir labi uztrenēta, arī ar virzienu un attālumu arvien mazākas problēmas, galvenais lai fiziskā forma ir pieņemama uz februāra beigām. Plāni nemainīgi - baudīt skriešanu un gūt gandarījumu pāris orientēšanās sacensībās! Un vēl fakts kas priecē, izskatās ka arī Latvijā veidojas kaut kas līdzīgs parkrun kustībai, ar kuru var iepazīties viņu Facebook domu biedros. Jācer ka arī kādreiz Latvijā būs oficiāls parkrun skrējiens (piemēram Mežaparka parkrun) tāpat kā Anglijā un vēl dažās valstīs. Conkers parkrun #199 01/01/2015 9:00
tieši tā!
Laimīgu Jauno Gadu! Nu jau ceturto gadu pēc kārtas iesāku ar skriešanu! Ja iepriekšējos gados tās bija orientēšanās sacensības (2012. Mežaparkā, 2013. Stafford armijas pilsētā, 2014. Leicester parkā), tad šo 2015. gadu iesāku ar Conkers 5 km parkrun skrējienu. Un plānā šorīt ir noskriet pat divus parkrun skrējienus! Parkrun Facebook domu biedru grupās arvien vairāk parādījās informācija, kuri parkrun skrējieni notiks 1. janvārī un katrs no tiem ar dažādiem starta laikiem (sestdienās visi parkrun sākas vienlaicīgi 9:00). Tāpēc aktīvākie parkrun skrējēji pat sastādīja sarakstu, kur un kā var apvienot divus parkrun skrējienus vienā rītā. Un man par prieku, arī es varēju apvienot savējo Conkers parkrun 9:00 ar Kingsbury Water parkrun 10:30, jo pietika laiks gan noskriet, gan arī aizbraukt uz 20 minūšu attālo Kingsbury Water parku uz Birmingham pusi. Tāds īsts skrējējs jau es šorīt nemaz nebiju, kā iespējams lielākais vairums, bet ar pietiekami lielu gribasspēku un apņemšanos visu var paspēt. Vecais gads tika godam pavadīts un Jaunais gads sagaidīts. Šampānietis tika daudz izdzerts, starp kuriem gadījās arī viens visai jokains, kurš iedeva kārtīgi pa galvu :) Ap diviem naktī taisījos gulēt, ap četriem atcerējos ka jāuzliek modinātājs, un mazliet pēc astoņiem cēlos augšā, lai dotos skriet. Pēc likuma jau nemaz nedrīkstēju sēsties pie stūres, bet nedomāju ka man bija baigi daudz promiļu, kaut gan dūša diezgan ''sūdīga'' un prāts uz skriešanu galīgi nenesās. Bet ja reiz esmu to apņēmies, tad ir jāizpilda. Strauji uzsnigušais sniegs pirms pāris dienām, tik pat strauji bija nokusis, tāpēc skriešanai nebūs ne vainas. Pārsteidza lielais dalībnieku skaits (260 skrējēji) Jaunā gada rītā, kas, protams, ir pozitīvi, ka cilvēki arī svētku rītā ir gatavi skriet. Iesāku pavisam gausi, kaut kur otrajā kilometrā it kā pavērās vaļā, bet pēc kalna sapratu ka nevajag baigi trakot, jo pēc stundas vēl viens skrējiens. Noripināju atkal savās 28 minūtēs ar lielu asti, un atkal finišā nācās sprintot, jo tik vienkārši nevienu garām nelaidīšu. Pūta un elsa man pamatīgi aiz muguras, bet garām neviens netika. Četrās sekundēs finišējām seši skrējēji un es, protams, galvgalī :) Ar rezultātu 28:39 ieņēmu 152. vietu no 260 dīvaiņiem :) kas skrien Jaungada rītā. Pašsajūta nav no tām labākajām, un tā īsti nemaz negribas braukt uz to otru parkrun skrējienu, bet jāsaņemas. Veicu pāris atsildīšanās vingrojumus, kārtīgi padzēros, pārvilku kreklu un kāpu mašīnā, lai pēc stundas būtu gatavs stāties uz otrā piecīša starta līnijas. Kingsbury Water parkrun #75 01/01/2015 10:30
bez hangover
Kingsbury Water parkrun stāvvietā ieripoju precīzi 10:00, tātad varēšu vēl mazliet atpūsties, uzēst kādu batoniņu un padzert stimulācijas drinku :) Ja pirms Conkers parkrun nejutos iekšēji visai labi, tad tagad, izskrienot nelielu iesildīšanās aplīti, biju vispār pagalam. Dūša ne pārāk laba, miegs nāk joprojām, un nu vēl kājās sagurums no pirmā piecīša. Nebija ne jausmas kā es šo otro piecīti piebeigšu, izskatās ka būs drausmīgi ilgs skrējiens. Skrējēji pirms starta pulcējas vēl vairāk nekā Conkers parkrun, jo te startēs ne tikai vietējie, bet arī daudzi tūristi no citiem parkrun. No Conkers parkrun mēs atbraucām vesela kolonna ar mašīnām, zinu ka arī no viena no Birmingham parkrun varēja paspēt atbraukt, tā ka ne es vienīgais, kas šorīt skrien divus parkrun skrējienus, iespējams trešdaļa no šeit startējušiem. Startā nostājos tuvāk beigu galam, jo jūtu ka ieskrieties nevarēšu. Šī trase ir viena no manām favorītēm kurām esmu iedevis desmitnieku, tāpēc jācer ka nemaz tik grūti man šorīt neklāsies. Pirmais kilometrs bija visgrūtākais, pašam šķita ka knapi kustos, labi ka katrs kilometrs bija atzīmēts distancē, jo tā varēju pulkstenī pakontrolēt, kā man ripo. Izrādījās ka nav nemaz tik traki, tāpēc apņēmos pakontrolēt sevi pie katras kilometra atzīmes, lai godam noskrietu zem 30 minūtēm šādā kondīcijā. Skrienot pa aleju cauri ezeriem, bija baigais pretvējš, tāpēc temps saruka jau tuvu kritiskajām 6 min/km, bet atpakaļceļš gar ezera otru krastu pa vējam, tāpēc ieripoju atkal savā komforta tempā. Pēdējā kilometrā pat spēju nedaudz paātrināties un finišā pārsteidzu pats sevi. Šo otro piecīti biju noskrējis ātrāk nekā pirmo! Finišēju ar rezultātu 28:14, ieņemot 191. vietu no 328 ūdens parka skrējējiem. Izrādījās, ka tik tiešām galvenais vajag ieskrieties un tad jau mierīgi varu noripot arī otru piecīti. Jauno Gadu biju iesācis ar noskrietiem 10 kilometriem! Tagad gan nevarēju saprast kā jūtos - kā svaigs vai marinēts gurķis :) Labās kājas traumētā potīte arī bija sāpīgi piedzīta, bet nu prieks ka savu apņemšanos izpildīju. Interesanti ka šajos abos parkrun skrējienos uzvarēja Chris Lockhart, lūk čalim ir iekšā! Bet es braucu mājās gulēt, un šampānieti man kādu laiku nepieminiet :) Darley parkrun #87 03/01/2015
slavenais Darley kalns
Gada pirmajā sestdienā gandrīz paliku bez parkrun skrējiena. Šorīt biju iecerējis aizbraukt uz Forest Rec parkrun, uz kuru netiku vecā gada pēdējā sestdienā, jo bija atcelts vilciens sniega dēļ. Un arī šorīt netiku pavisam vienkāršā iemesla dēļ - aizgulējos :) Modinātāju biju uzlicis uz 7:00, lai bez steigas paēstu brokastis un 7:50 izbrauktu ar vilcienu uz Nottingham uz Forest Rec parkrun. Nezinu kur palika modinātājs, bet pamodos tik 8:07!!! Maza rīta panika... ko darīt??? Vilciens ir nokavēts, mašīnu vakar aizdzinu uz remontu, tāpēc šorīt netieku aizbraukt ar uz savējo Conkers parkrun. Jādomā fiksi, jo laika nav daudz! Labi ka tik bieži ceļojot, diezgan labi pārzinu vilcienu sarakstu. Zinu ka nākamais vilciens uz Nottingham ir 8:19, kas gan ir mazliet par vēlu, jo Nottingham stacijā iebrauc pēc deviņiem, un uz startu tad vairs nevaru paspēt. Bet ir pa ceļam vēl Beeston stacija, no kuras netālu notiek Beeston parkrun, nav ko daudz domāt, varbūt paspēju uz to parkrun skrējienu. 8:07 izkāpu no gultas un 8:17 ar riteni jau biju stacijā, paspēju gan tikai uzraut mugurā skrienamās drēbes (zeķes līdz pusei un krekls uz kreiso pusi :) ), ne brokastis ēdis, ne pat ūdens glāzi izdzēris. Stacijā pat paspēju iemest aci vilcienu sarakstā un noskaidroju ka Beeston stacijā vilciens ierodas 8:59... b*** par vēlu. Ir nākamais variants! Šis vilciens taču piestāj arī Derby stacijā, un tur netālu notiek Darley parkrun, tikai nav ne jausmas uz kuru pusi no stacijas. Labi ka dzīvojam mūsdienīgā laikmetā un telefonā ir navigācijas aplikācija. Vilcienā paspēju gan tualeti apmeklēt, gan rūpīgāk saģērbties, gan padzerties līdzi paķerto sporta dzērienu, gan arī uzstādīt navigāciju ritenim. 8:40 laukā no Derby stacijas un 8:53 jau biju Darley parkā! Varēju atviegloti nopūsties, labi ka man bija šāds rezerves variants, jo varēju arī palikt bez ierastā sestdienas parkrun skrējiena. Šī trase gan ir pēdējā uz kuru es brauktu, bet šorīt varu būt priecīgs, ka tomēr varēšu piedalīties parkrun skrējienā, kas vēl pirms pusstundas šķita nereāli. Pirmo reizi uz starta stājos pilnīgi tukšā dūšā, jo no rītiem vismaz vienu banānu cenšos apēst, un praktiski pa taisno no gultas uz starta līnijas. Kā būs, tā būs, piecīti esmu gatavs noskriet jebkādā kondīcijā :) Diemžēl šī trase gan man galīgi nesimpatizē, jo divas reizes jāskrien augšā diezgan stāvā kalnā (87 metru kāpums). Arī visa pārējā distance šorīt nav no vieglajām, jo pēc sniegiem (pirms nedēļas šis parkrun bija atcelts) un lietiem parka celiņi un pļava vienos dubļos. Spolēja un slīdēja pamatīgi, bet nu skrēju tīri uz sajūtām, kur varēju, tur pieliku soli, kur ne, tur mierīgi ripoju. Beigās vien minūti zaudēju savam komforta tempam - rezultāts 29:03 un 97. vieta no 181 skrējēja. Jāpiemin, ka ar milzīgu atrāvienu te uzvarēja mans DVO orientēšanās kluba biedrs Chris Millard. Viss ir labs, kas labi beidzas :) un savu 70. parkrun skrējienu tomēr noskrēju gada pirmajā sestdienā. Līdz simtam vēl 30 sestdienas :) Hillsborough parkrun #103 10/01/2015
cīņa ar vēju
Šorīt atkal ar bažām raudzījos, vai izdosies nonākt ieplānotajā galamērķī, jo iepriekšējā vakarā un visu nakti pāri Anglijai brāzās spēcīga vētra (nezinu kādā vārdā šoreiz nosaukta). Pāris facebook domu biedru grupās jau parādījās informācija, ka iespējams tiks atcelts kāds parkrun, jo kā zināms parkos aug koki, un tik stiprā vējā kāds var arī neizturēt. Šorīt mans galamērķis bija Sheffield pilsēta, kurā notiek 5 parkrun skrējieni. Vienu (Sheffield Hallam parkrun) jau esmu izskrējis, tagad kārta bija Hillsborough parkrun, un rezerves variantā Sheffield Castle parkrun. Sheffield stacijas kafejnīcā malkojot kapučīno, vēlreiz facebook domubiedros pārbaudīju vai Hillsborough parkā skrējiens nav atcelts. Nekādu jaunumu nebija, tātad viss notiek! Atlika tik nokļūt no stacijas līdz parkam (~5 km). Pilsētā lielisks velo celiņu tīkls un aptuvenais virziens zināms. Zināju ka būs jābrauc pret kalnu, bet lielākās grūtības sagādāja pretvējš ar kuru nācās cīnīties. Parkā nonācu vien 10 minūtes pirms starta. Pilnīgi pietiek, lai norautu vējjaku un garās bikses, ieslēgtu garmin un pārbaudītu kameru, kā arī nedaudz izlocīties, jo iesildījies jau biju labi ar riteni. Dalībnieku mazliet virs 100, kas priecē, bet parks gan visai klajš, tāpēc vietām sanāks laba cīņa ar pretvēju. Starts nofilmēts, aiziet! Starta celiņš pietiekami plats, lai sevišķi neaizrautos ar lēnāko apdzīšanu, bet nogriežoties pirmajā līkumā pa labi, nu vairs uz celiņa ir tik vien rūmes kā diviem blakus skrējējiem. Iestrēgu pamatīgi, tāpēc vienā brīdī izlēmu lēkt dubļainajā zālē un apdzīt vairākus skrējējus, tā sasmērējot savas gaišās asfalta botes (bija info ka šī trase būs tikai pa asfaltētajiem celiņiem). Tā nu 1. km izvērtās visai saraustīts. Un to pašu var teikt par visiem pārējiem kilometriem, pateicoties trases konfigurācijai un spēcīgajam pretvējam tieši tajā parka daļā, kur bija jāskrien pret kalnu. Trase nebija diezko simpātiska - trīs apļi pa asfaltētajiem celiņiem (ziemā gan tas ir pluss, parastās parka takas ir dubļainas), un ar visai garu kāpumu katra apļa vidū. Otrajā aplī pie dīķa dabūju tādu pretvēja brāzmu, ka gandrīz tiešām apstājos, un arī pašā kalna galā 2. un 3. aplī sanāca pamatīgi nocīnīties ar vēju, jo pēc miesasbūves esmu visai plats. Lejup un taisnajos posmos gan ripoja labi, un pats jutu ka skrienu ar jūtamu rezervi, tā ka pamazām skriešana paliek arvien vieglāka, kas gandarī, jo gan jau kādreiz vēl paskriešu arī sacensību režīmā. Dēļ daudzajiem pagriezieniem (vairāki 90 grādu) un garā kāpuma, vairāk par 6 nevaru iedot šai parkrun trasei. Vēl biju pārsteigts par ļoti mazo trases tiesnešu skaitu, jo trasē redzēju tikai 1 tiesnesi, un vēl pie tam tādā vietā kur viņu nemaz nevajadzēja :) pārējie visi bija starta/finiša zonā. Piemēram, ja šeit būtu ieradies man labi zināmais orientierists Leon Foster, kurš arī ir aktīvs parkrun tūrists, tad nezinu kā viņam klātos, jo Leons praktiski visos parkrun skrējienos kuros piedalās (vairāk kā 90), tajos arī uzvar. Grūti būtu iedomāties, kā līderis, kurš šajā pakrun piedalās pirmo reizi, varētu pareizi nogriezties tik daudzajos pagriezienos. Man, protams, daudz vienkāršāk, es tik sekoju pa priekšu skrienošajiem un izbaudu katru jauno parkrun trasi, pie sevis novērtējot ar labāku vai sliktāku atzīmi. Cīnoties ar vēju un kāpumu, pietika ar taisno posmu uzkrātajām rezervēm, lai atkal noskrietu savās komforta 28 minūtēs. Rezultāts 28:25 un 73. vieta no 105 neaizpūstajiem skrējējiem. Īstenībā pašam brīnums, kā tik dažādās trasēs, pulkstenī neskatoties, izskrienu piecīti ar tik līdzīgu rezultātu (10-30 sekunžu robežās). Šis bija mans tipiskais parkrun tūrisma skrējiens. Vilciens - velosipēds - parkrun skrējiens - velosipēds - maza ekskursija pa pilsētu - vilciens uz mājām. Braucot atpakaļceļā, secināju ka šādi ceļot ir daudz interesantāk nekā ar mašīnu. Pa vilciena logu var daudz vairāk redzēt Anglijas dabu, un braucot ar riteni pa pilsētu, daudz labāk iepazīt sev nezināmo pilsētu. Pēc kāda laika varēšu mierīgi darboties kā gids :) jo apceļojis esmu noteikti pusi no Anglijas. 6/10
Izrādās ka tālākais
punkts uz ziemeļiem, kur no rīta ar pirmo vilcienu varu paspēt uz parkrun
startu 9:00, ir York nevis Leeds. Tad nu šorīt bija jāceļo uz šo Anglijas ziemeļu vēsturisko pilsētu, jo vakarā te notiks kārtējais Jorkšīras Nakts Līgas posms.
Tāpat kā novembrī un decembrī, arī janvārī jāturpina 2in1 – sestdienā parkrun
no rīta un nakts-o vakarā! Par York parkrun jau biju dzirdējis nostāstus, ka
tas notiek zirgu skriešanās aplī, un nu pašam bija iespēja izmēģināt šo
racecourse. Burtonā nekas neliecināja par ziemu, bet iebraucot Yorkā, jūtams
aukstums un šur tur zemi klāj sniegs. Cerams sniega dēļ nebūs atcēluši, jo
lasot jaunākās ziņas, redzēju ka šur tur Jorkšīrā dēļ melnā ledus uz parka
celiņiem skrējieni ir atcelti. Nonākot zirgu stadionā, visi ceļi balti, bet
skrējiens notiks! Tieši pirms starta atkal sāka snigt slapjš sniegs, bet
daudzajiem Jorkas skrējējiem tas nebija šķērslis. Skrējēju tiešām daudz, un
startējot no beigām, diezgan ilgi nācās veikt apdzīšanas, lai tiktu līdz sava
tempa skrējējiem. Skrējiena vidū snigšana vēl mazliet pieņēmās, bet finišēt
tomēr sanāca patīkami dzestrā saulītē. Par skrējiena trasi grūti ko komentēt –
jāskrien tikpat kā pa milzīgu stadionu, vispirms pusaplis un tad pilns aplis.
Trase protams pilnīgi līdzena, kas dod iespēju uzstādīt personīgos rekordus
piecītī, un arī es skrienot ar savu komforta tempu, kurš citās parkrun trasēs
ir virs 28 minūtēm, mierīgi noskrēju par 1 minūti ātrāk. Žēl ka manas kājas
vairs neļauj dzīties pēc rekordiem, bet skrējiens tāpat izdevās interesants, jo
visu laiku panācu pa kādai skrējēju grupiņai, mazliet pasēdēju astē, un tad
atkal pieķēru nākamo grupiņu. Finišēju ar rezultātu 27:25, ieņemot 232. vietu
no 404 zirgu apļa žokejiem. Trase viegla un priekš pirmās reizes arī interesanta,
bet desmitnieku tomēr nelikšu, jo pārāk garlaicīgi tā vienkārši skriet uz apli
un skatīties tālumā, cik vēl atlicis līdz finišam. 9/10
Beidzot!!! Tieši tā, beidzot ar trešo piegājienu man izdevās aizbraukt uz šo Nottingham pilsētas parkrun skrējienu. 2013. gada jūlijā jau biju izskrējis šo trasi, bet toreiz bez GoPro kameras, un tāpēc vēlreiz bija jāatbrauc uz šejieni, lai iemūžinātu arī šo parkrun trasi savā video arhīvā. 2014. gada 27. decembrī biju plānojis te skriet, kā gada pēdējo parkrun skrējienu, bet toreiz sniega dēļ bija atcelts vilciens un nācās braukt uz savu Conkers parkrun. Nākamā reize, kad bija doma atbraukt uz šejieni, bija 3. janvārī, bet tad aizgulējos un nokavēju vilcienu :) Nu tad šorīt beidzot izdevās atbraukt uz tik sen ieplānoto Forest Rec parkrun. Arī ne bez piedzīvojumiem! Vilciens pāris minūtes kavējās Burton stacijā, tad Derby stacijā nez kāpēc nostāvēja kādas 10 minūtes, un Nottingham iebrauca vien 8:42 - 18 minūtes pirms starta. No stacijas līdz parkam aptuveni 3 km, bet es Nottingham diezko labi nepārzinu, tāpēc bija jāņem talkā endomondo karte telefonā. Ar nelielu loku un pāris kalniem parkā nonācu 8:55! Laiks tikai tā vien kā noraut jaku un garās bikses, pieslēgt riteni un stāties uz starta. Labi ka pāris minūtes tomēr starts aizkavējās, tāpēc paspēju vismaz nedaudz izstaipīties, lai nebūtu galīgi ''aukstam'' jāskrien piečuku. Pa pusotru gadu skrējēju skaits te ir krietni pieaudzis, toreiz skrēja tikai 47 skrējēji, bet šorīt varētu būt ap 200 skrējēju. Trase zināma, un jāsaka kā ir - diezgan nepievilcīga. Pirmais kilometrs feins apkārt futbola laukumam, bet pēc tam sākas tāda kā trīs kalnu sekcija. Ja pirmais kalns vēl ir samērā lēzens, tad trešajā kalnā nākas pamatīgi pastrādāt un piepūst vaigus. Apļa beigas gan patīkamas, var atpūsties lejup no kalna, vienīgi šorīt jāuzmanās no melnā ledus, tāpēc visi skrien pa zālāju nevis asfaltu. Otrā aplī tie kalni nāk vēl smagāk, bet spēka pietiek lai ar komfortu tiktu viņos augšā. Finiša taisne gan iespaidīga - 500 metru gara! Sāku mazliet pa ātru likt piektajā ātrumā, tāpēc pēdējie soļi pirms finiša nedaudz īsāki. Ja pirms starta tie kalni mazliet baidīja, tad finišā pat jūtams gandarījums, jo skrējiens izvērtās pietiekami interesants, kaut arī kalnu trases man nesimpatizē. Tieši tāpēc vairāk par 6 šai trasei nevaru iedot, labi ka trases lejas daļa ir kā atpūta. Piecīti atkal noskrēju 28 minūtēs, ko nu nekādi nevaru izskaidrot - skrienu tik dažādās trasēs, kilometru laiki kalnos un taisnēs lēkā kā pa trepēm, bet neskatoties uz trašu dažādību, vienmēr finišēju ap 28 minūtēm. Šķiet organisms pats jūt kad paskriet ātrāk un kad atpūsties, lai rezultāti būtu tik līdzīgi. Tātad finišēju ar rezultātu 28:09 un ieņēmu 113. vietu no 195 kalniešiem (šī parkrun skrējiena rekords). 6/10
Ziemā izrādās ka nevar iepriekš saplānot, kur nedēļas nogalē doties skriet. Sniegs Anglijā ievieš pamatīgas korekcijas visos plānos. Jorkšīru šajā nedēļas nogalē bija skāris kārtīgs sniega nokrišņu daudzums, tāpēc tika atcelti abi mani galamērķi šodienai. Biju plānojis doties uz Rother Valley parkrun un Jorkšīras nakts līgas pēdējos posmu Chesterfield apkārtnē. Uzzinot ka viss ir atcelts, divpadsmitos naktī sēdos pie datora un sāku pārplānot šā rīta galamērķi. Uz ziemeļiem no manas mājvietas nebija vērts skatīties, tur lielākā daļa parkrun skrējieni atcelti, bija jāskatās uz dienvidiem. Uz dienvidiem no Birmingham ir vairāki parkrun, kuros neesmu bijis, bet nu ir arī jāskatās vilcienu biļetes, jo pēdējā brīdī pirktas tās ir diezgan dārgas. Izgāju cauri kādiem 3 vai 4 variantiem, līdz atradu gan pieņemamu biļešu cenu, gan pieņemamu laiku kā nokļūt līdz parkrun parkam. Šorīt ceļoju uz pilnīgi nezināmu pilsētu, kādu iepriekš nekad nebiju dzirdējis - Royal Leamington Spa. Tātad šorīt startēju Leamington parkrun skrējienā! Ceļojums ierastais - ritenis - vilciens - ritenis. Izbraucot cauri Birmingham, aiz vilciena loga parādījās visai nepatīkama aina. Bēgot no sniega ziemeļos, trāpīju uz sniegu arī dienvidos. Jo tuvāk tuvojos šai nezināmajai pilsētai, jo arvien baltāka zeme palika. Parādījās jau neliels uztraukums, vai tik nebūšu velti mērojis šo gabalu, ka tik nav atcelts. Ik pa pārdesmit minūtēm čekoju Facebook domubiedrus šim parkrun, lai iegūtu jaunāko informāciju. Nekādu jaunu ziņu nebija, tad jau acīmredzot notiks. Nelielajā pilsētā ierados stundu pirms starta. Sniegs ir, bet kūstošs. Laika daudz, parks no stacijas apmēram 2 km, tāpēc pabraukāju pa pilsētu, atradu pāris geocaching un novērtēju sev svešo pilsētu. Leamington parkrun starts iekārtots futbola laukumu teritorijā, kurā bija arī mājīgs paviljons ar kafejnīcu, kur pārģērbties un iepazīties ar vietējiem skrējējiem. Ārā ļoti auksts, tāpēc šoreiz nevis ar šortiem bet garajām biksēm, un arī cimdi rokās. Plus vēl aukstumam pirms starta sāka līt lietus, nu labi ka vēl ne sniegs, kurš uz zemes pamazām kusa nost. Šorīt šim skrējienam jubileja - 200. reizi notiks! Tāpēc pirms starta mazliet garākas uzrunas un aplausi un starts tikai kādas 5 minūtes pēc 9:00. Skrējēju visai daudz un 1. kilometrā pamatīgi iesprūdu aiz lēnākajiem. Ja pirmie pārsimts metri pa plašu ceļu, tad izskrienot uz golfa laukuma taciņas, vietas tik maz, ka apdzīšana visai ierobežota. Vietām pat šķita ka pāriešu uz soļiem, jo vienkārši netiku garām. Pirmā kilometra beigās tāds nopietns kalns, kurā pamazām sāk atkrist lēnākie un ceļš priekšā paliek arvien brīvāks. Tikai pēc pusotra kilometra no starta varēju sākt skriet savā tempā. Skrējienu izbaudīju pēc pilnas programmas, jo trase vienkārši lieliska. Man kā orientieristam netraucēja ne kūstošais sniegs, ne lietus, ne peļķes, ne dubļi :) Otrais un trešais kilometrs tā lēzeni uz leju, bet beigas pa pilnīgi līdzenām takām. Ļoti patīk parkrun trases, kuras ir vienā aplī, un šī apkārt golfa laukumam noteikti paliks atmiņā kā viena no baudāmākajām. Vasarā iespējams ka trase ir vēl foršāka, jo cik sapratu šis bija ziemas variants, kad startā jāskrien cauri auto stāvlaukumam un beigās jāveic U pagrieziens, un, protams, dubļi ir daudz mazāk. Finišā dubļu kārta pie kājām pamatīga. Dubļus atstāju futbolistu ģērbtuvēs :) uzcienājos ar jubilejas kūkām un tēju, un devos atpakaļ uz staciju. Finiša rezultāts 27:51 un 184. vieta no 371 dubļu skrējēja. Šis bija 29. jaunais parkrun man, un jāsaka ka viens no patīkamākiem. Patika gan trase, gan atmosfēra pirms starta un pēc finiša, kā arī ģērbtuves un kafejnīca. Tā kalna dēļ trasei nevaru dot desmit, vairāk sliecos uz astoņi, bet atmosfēras dēļ likšu deviņi. Vēl tikai pirms 9 stundām nebija ne jausma, ka šorīt skriešu te, bet nu no Leamington pilsētas varu doties mājās pozitīvi uzlādēts. 9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru