Category: British Night Orienteering Championships
Map/area: Middleton Park (Leeds)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: M35S (Course 4)
Anglijas Nakts Čempionāts - sacensības, dēļ kurām visu ziemu aktīvi piedalījos nakts orientēšanās sacensībās, lai krātu pieredzi un trenētu nakts-o prasmes. Sākot ar oktobri un beidzot ar janvāri, piedalījos visos LEI kluba ziemas līgas nakts posmos un braucu pat uz attālo Jorkšīru, kur piedalījos visos Jorkšīras nakts līgas posmos. Nakts orientēšanās disciplīna mani ļoti aizrauj ar savu burvību, tāpēc izmantoju katru iespēju piedalīties nakts-o pasākumos, kurus nemaz tik bieži nerīko. Tātad visu ziemu biju gatavojies vienam mērķim - britu čempionātam. Ar gatavoties jāsaprot to, ka centos pilnveidot savu nakts-o tehniku, lai arvien pārliecinošāk un brīvāk justos nakts distancēs, jo tādi brīži kad tumsā nesaproti kur atrodies, galīgi nav vēlami :) Fizisko sagatavotību gan neko diži nevaru uztrenēt, jo skrienu vien tik ātri cik konkrētajā dienā ļauj manas traumētās potītes. Vispārējo fizisko formu ar parkrun skrējieniem un riteņbraukšanu esmu noturējis pietiekamu, un iespējams pat progresējis pēc avārijas sekām, bet kā jau minēju, manu skriešanas ātrumu un tempu nosaka manas potītes. Ja jūtu, ka varu paskriet brīvāk, tad arī uzskrien mazliet ātrāk, bet ja sajūtu kaut kur potītēs vai pēdā sāpes vai jebkādu diskomfortu, tā uzreiz skrienu ar lielu rezervi, lai lieki nepārslogotu un neiedzīvotos vēl kādā traumā. Šorīt tā viegli noskrēju Conkers parkrun piecīti, kājas jutās labi, tāpēc šim vakaram bija pārliecība, ka ar fizisko varējumu nevajadzētu būt problēmām. Galvenais būs tehniskais izpildījums. Šajā Leeds piepilsētas kartē un mežā biju jau skrējis gandrīz pirms 8 gadiem, kā arī pirms pāris gadiem izveidojis treniņdistanci vienam grundzālietim, tāpēc par apvidu priekšstats bija zināms. Karte ir ļoti raiba un piesātināta ar zaļajām strīpām (rožaugu pamats), bagātīgu taku un ceļu tīklu, kā arī ar ļoti daudz bedrēm un mikro ieplakām. Zem visiem šiem apzīmējumiem apakšā pazūd reljefs, bet arī kāpumu te var savākt iespaidīgu. Tā ka naktī šis apvidus būs pietiekami izaicinošs. Ja pirms pāris gadiem uz Middleton Park ierados kopā ar Artūru (gatavojāmies Anglijas Čempionātam vidējā distancē), tad šovakar šeit ierados kopā ar Raivi, kurš pirms lidojuma uz Spāniju, paviesojās pie manis un gribēja arī piedalīties kādās angļu orientēšanās sacensībās. Tā ka Raivim uzreiz tika debija augstākā ranga mačā Anglijā! Sacensību centrs Leeds vieglatlētikas stadiona telpās ar visu pieejamo komfortu (siltām telpām un dušām). Es mūs abus biju piereģistrējis agrajās minūtēs, lai paspējam uz pēdējo vilcienu atpakaļ uz mājām, tāpēc nekāda lielā ekskursija pa Leeds nesanāca - aizbraucam līdz sacensību centram, pārģērbjamies un gatavojamies startam. Man starts 18:31, Raivim 18:32 - respektīvi 1. un 2. minūtē. Distanču garumi diezgan iespaidīgi, ņemot vērā ka abi startēsim īsākajās (short) distancēs. Man M35S - 7.1 km un Raivim M21S - 8.8 km, bet elitei pat vairāk kā 12 km, diezgan nopietni garumi naktij, un arī kāpums nav nekāds mazais, man gandrīz 200 metri. Mērķis mums ar Raivi līdzīgs, neskatoties uz to kāds būs skriešanas ātrums un reāli noskrietai distances garums, jāmēģina iekļauties 10 minūtēs uz kilometru, tātad manam rezultātam jābūt ap 71 minūti, bet Raivim 88 minūtes. Startā nekāda satraukuma, nakts-o jau man ierasts pasākums :) Noprotu, ka sākumā ļoti liela uzmanība jāpievērš taku labirintam. 1. kp salīdzinoši viegls, bet pamanos jau apjukt taku krustojumā, kas gan nenoved pie kļūdas.
Bet uz 2. kp gan nojūk uzņemtais virziens, kaut kā pārķēru tās sīkās taciņas un punkta rajonā nezināju precīzi savu atrašanās vietu. Pāris haotiskas virziena maiņas un 1 minūte zaudēta. Punktā atzīmējos kopā ar Raivi, kuram arī šis bija 2. kp, un garo etapu uz 3. kp pāri pļavai uzsākām kopā. Mums gan kontrolpunkti dažādi, bet virziens viens, līdz pat lielajam ceļam, kur katrs aizskrējām sev vēlamajā virzienā. Karti salasīju labi šajā etapā, un līdz punktam nonācu, kā biju plānojis. Ja uz 2. kp kļūdu varu norakstīt uz kārtīgu neielasīšanos kartē, tad uz 4. kp man pat trūkst vārdu, ko sastrādāju. Pēdējo nedēļu laikā ir skriets gan piecpadsmitniecē, gan desmitniecē, un šovakar kartes mērogs bija 1:7500, pie kura jāpierod. Diemžēl uz 4. kp galīgi neizjutu attālumu, un pusetapā pie taku krustojuma griezos lejā uz upīti un sāku jau meklēt punktu krietni pa ātru. Ja vien tās upītes labā krasta nogāze būtu skrienama, tad daudz laiku nebūtu zaudējis, bet tur netrūka ne rožaugu, ne kritušu koku, kas ļoti bremzēja. Līdz punktam jau nonācu precīzi, bet ar ļoti lielu laika zaudējumu. Ja būtu turpinājis skriet pa kreiso pusi pa taku, būtu daudz ātrāk nonācis punktā.
Tieši no šādām muļķīgām kļūdām gribēju izvairīties šovakar, jo ne jau pavelti visu ziemu tik bieži slīpēju savas nakts-o iemaņas. Distances sākums un jau esmu pieļāvis divas kļūdas... jāsaņemas un jākoncentrējas. Punktā atzīmējos reizē ar vēl vienu orientieristu, ar kuru vēlāk izveidosies sadarbība līdz pat distances beigām. Tas bija kāds veterānu grupas pārstāvis, kurš arī skrēja 4. distanci. To nopratu nākamajos divos etapos, jo 5. kp paņēmu aiz viņa, bet 6. kp pirms viņa. Uz 5. kp tikai virzienā ar mērķi uz dziļo ieplaku, bet uz 6. kp jāizvēlas labākais taku variants. Mūsu varianti atšķīrās, kompanjons aizskrēja pa labo pusi pa lielo taku, bet es pa taciņu cauri zaļajam. Mans variants izrādījās ātrāks. Pirms punkta kā orientieri izmantoju lielo krūmu puduri, no kura precīzi trāpīju punktā. Uz 7. kp diemžēl sasteidzu sākumu un neuzliku precīzu virzienu, kas noveda pie vēl vienas liekas kļūdas. Nodrebinājos pamatīgi un vairākas reizes apstājos un ar neizpratni skatījos kartē.
Izejas virziens no 6. kp bija bijis galīgi garām, taku virzieni man nesakrita, un tikai lejā pie upītes nojautu savu atrašanās vietu. Labi ka arī otrs veterāns (arī es taču nu jau esmu veterāns) bija tepat netālu, kurš tad arī palīdzēja uzķert pareizo virzienu uz punktu. Uz 8. kp viegls etaps pa taku gar upīti, kurā mazliet atpūtos un atsēdēju, jo vajadzēja savākties pēc nu jau trešās kļūdas uz pirmajiem septiņiem punktiem. Izrādās ka šis mežs tik tiešām naktī ir tehniski izaicinošs. Uz 9. kp jau nedaudz vairāk skrienam etaps, tāpēc pārņēmu vadību un uz punktu golfa laukumā aizskrēju pārliecinoši un atguvies pēc neveiksmīgās pirmās trešdaļas no distances. Uz 10. kp virziens un ātrums no viena golfa laukuma uz otru, arī uz 11. kp tāda pat taktika, tikai te mazliet nenoturēju virzienu, aizraujot nedaudz pa labi un palaižot savu kompanjonu priekšā. Uz 12. kp atkal nolēmu atsēdēt, jo temps pa golfa laukumu bija augsts un nu bija laiks ''atpūsties''. Etapa sākumdaļā cieši turējos aiz veterāna, bet etapa beigās man nepatika viņa variants pa taisno lejā, es izlēmu doties pa to pašu taku, kur skrēju uz 6. kp. Un te gandrīz praktiski pazaudēju savu kompanjonu, jo mans variants izrādījās ilgāks. Jāsaka atkal paldies citiem orientieristiem (vismaz 6), kuri man izcēla precīzo punkta vietu sīkajā reljefā. Uz 13. kp uzsāku pakaļdzīšanos un šo etapu realizēju pārliecinoši, un jau saskatāmā attālumā biju atkal panācis aizbēdzēju. Uz 14. kp devos tikai ar vienu mērķi - panākt viņu. Šī pakaļdzīšanās gan noveda pie neliela misēkļa pirms punkta, jo kalnā uzlīdu pa stāvāko vietu nevis apkārt pa taku, tāpēc vēl neizdevās noķert. Pie 15. kp nedaudz sabakstījos tāpat kā mūsu divnieka stūrmanis, tāpēc beidzot atkal bijām kopā. Uz 16. kp akla sekošana, bet uz 17. kp tikai nedaudz ieskatījos kartē un jozu līdzi. Šis bija viens no kritiskākajiem brīžiem distancē, jo etaps garš un lielu daļu pret kalnu, spēka man vairs diez cik nav un arī ar orientēšanos neiet visai gludi. Sakodu zobus, karti saņurcīju rokā un centos turēt līdzi kompanjonam. Kalnā vilka smagi, bet izturēju! Sasniedzot šo punktu, uznāca pavisam liels atslābums, jo fiziski biju izsmelts, tāpēc atkal palaidu prom savu vilcēju, un uz 18. kp devos pēc savas ''navigācijas''. Upītes gravai cauri izlaidos pavisam mierīgi, un uz pļavas nonācu tieši kur biju mērķējis. Izrādījās, ne man vienīgajam koncentrēšanās spējas bija mazinājušās, jo Adrians pļavā bija aizskrējis šķērsām, un punkta meža pudurā atkal nonācām praktiski vienlaicīgi. Uz 19. kp divi līdzvērtīgi varianti, bet tā kā Adrian aizgāja pa kreiso pusi, tad arī es bez liekas šaubīšanās devos pa pļavu takām lejup no kalna. Diemžēl mans skriešanas temps bija tik zems, ka nekāda kopā skriešana mums vairs nesanāca, un uz pēdējo 20. kp devos vienatnē, uz vieglatlētikas stadionu. Finišs, kā jau ierasts Anglijā, bez marķējuma, tāpēc nācās vēl mazliet piespiest sevi orientēties starp futbola treniņlaukumiem un stadionu.
Ziemas svarīgākajā mačā finišēju ar rezultātu 1:13:52 un finišēju 1. vietā starp M35S pārstāvjiem, kā arī ieņēmu 23. vietu starp 60 dalībniekiem 4. distancē. Pilnībā nevaru būt apmierināts ar savu sniegumu, jo kļūdās tomēr zaudēju salīdzinoši daudz laiku - aptuveni 5 minūtes. Uz 2. kp pazaudēju kontaktu ar karti, uz 4. kp neizjutu attālumu un uz 7. kp nepiefiksēju izejas virzienu pirms punkta - kļūdas, no kurām vajadzēja izvairīties. Paveicās, ka distances laikā izveidojās sadarbība ar M60 pārstāvi Adrian Barnes, kas ļāva noturēt vienmērīgu tempu visā distancē (man visai garajā). Bet kopumā esmu gandarīts, jo distance bija interesanta un pieveicu to atbilstoši savai fiziskajai formai un o-prasmēm. Arī Raivis bija apmierināts ar savu veikumu naktī (3. vai 4. reizi) un Anglijas mežos (1. reizi). Statistikas ailēs palikšu kā 2015. gada M35S grupas čempions :) Jau nākamnedēļ pārbaudīsim savas orientēšanās prasmes Spānijas kalnos!
Bet uz 2. kp gan nojūk uzņemtais virziens, kaut kā pārķēru tās sīkās taciņas un punkta rajonā nezināju precīzi savu atrašanās vietu. Pāris haotiskas virziena maiņas un 1 minūte zaudēta. Punktā atzīmējos kopā ar Raivi, kuram arī šis bija 2. kp, un garo etapu uz 3. kp pāri pļavai uzsākām kopā. Mums gan kontrolpunkti dažādi, bet virziens viens, līdz pat lielajam ceļam, kur katrs aizskrējām sev vēlamajā virzienā. Karti salasīju labi šajā etapā, un līdz punktam nonācu, kā biju plānojis. Ja uz 2. kp kļūdu varu norakstīt uz kārtīgu neielasīšanos kartē, tad uz 4. kp man pat trūkst vārdu, ko sastrādāju. Pēdējo nedēļu laikā ir skriets gan piecpadsmitniecē, gan desmitniecē, un šovakar kartes mērogs bija 1:7500, pie kura jāpierod. Diemžēl uz 4. kp galīgi neizjutu attālumu, un pusetapā pie taku krustojuma griezos lejā uz upīti un sāku jau meklēt punktu krietni pa ātru. Ja vien tās upītes labā krasta nogāze būtu skrienama, tad daudz laiku nebūtu zaudējis, bet tur netrūka ne rožaugu, ne kritušu koku, kas ļoti bremzēja. Līdz punktam jau nonācu precīzi, bet ar ļoti lielu laika zaudējumu. Ja būtu turpinājis skriet pa kreiso pusi pa taku, būtu daudz ātrāk nonācis punktā.
Tieši no šādām muļķīgām kļūdām gribēju izvairīties šovakar, jo ne jau pavelti visu ziemu tik bieži slīpēju savas nakts-o iemaņas. Distances sākums un jau esmu pieļāvis divas kļūdas... jāsaņemas un jākoncentrējas. Punktā atzīmējos reizē ar vēl vienu orientieristu, ar kuru vēlāk izveidosies sadarbība līdz pat distances beigām. Tas bija kāds veterānu grupas pārstāvis, kurš arī skrēja 4. distanci. To nopratu nākamajos divos etapos, jo 5. kp paņēmu aiz viņa, bet 6. kp pirms viņa. Uz 5. kp tikai virzienā ar mērķi uz dziļo ieplaku, bet uz 6. kp jāizvēlas labākais taku variants. Mūsu varianti atšķīrās, kompanjons aizskrēja pa labo pusi pa lielo taku, bet es pa taciņu cauri zaļajam. Mans variants izrādījās ātrāks. Pirms punkta kā orientieri izmantoju lielo krūmu puduri, no kura precīzi trāpīju punktā. Uz 7. kp diemžēl sasteidzu sākumu un neuzliku precīzu virzienu, kas noveda pie vēl vienas liekas kļūdas. Nodrebinājos pamatīgi un vairākas reizes apstājos un ar neizpratni skatījos kartē.
Izejas virziens no 6. kp bija bijis galīgi garām, taku virzieni man nesakrita, un tikai lejā pie upītes nojautu savu atrašanās vietu. Labi ka arī otrs veterāns (arī es taču nu jau esmu veterāns) bija tepat netālu, kurš tad arī palīdzēja uzķert pareizo virzienu uz punktu. Uz 8. kp viegls etaps pa taku gar upīti, kurā mazliet atpūtos un atsēdēju, jo vajadzēja savākties pēc nu jau trešās kļūdas uz pirmajiem septiņiem punktiem. Izrādās ka šis mežs tik tiešām naktī ir tehniski izaicinošs. Uz 9. kp jau nedaudz vairāk skrienam etaps, tāpēc pārņēmu vadību un uz punktu golfa laukumā aizskrēju pārliecinoši un atguvies pēc neveiksmīgās pirmās trešdaļas no distances. Uz 10. kp virziens un ātrums no viena golfa laukuma uz otru, arī uz 11. kp tāda pat taktika, tikai te mazliet nenoturēju virzienu, aizraujot nedaudz pa labi un palaižot savu kompanjonu priekšā. Uz 12. kp atkal nolēmu atsēdēt, jo temps pa golfa laukumu bija augsts un nu bija laiks ''atpūsties''. Etapa sākumdaļā cieši turējos aiz veterāna, bet etapa beigās man nepatika viņa variants pa taisno lejā, es izlēmu doties pa to pašu taku, kur skrēju uz 6. kp. Un te gandrīz praktiski pazaudēju savu kompanjonu, jo mans variants izrādījās ilgāks. Jāsaka atkal paldies citiem orientieristiem (vismaz 6), kuri man izcēla precīzo punkta vietu sīkajā reljefā. Uz 13. kp uzsāku pakaļdzīšanos un šo etapu realizēju pārliecinoši, un jau saskatāmā attālumā biju atkal panācis aizbēdzēju. Uz 14. kp devos tikai ar vienu mērķi - panākt viņu. Šī pakaļdzīšanās gan noveda pie neliela misēkļa pirms punkta, jo kalnā uzlīdu pa stāvāko vietu nevis apkārt pa taku, tāpēc vēl neizdevās noķert. Pie 15. kp nedaudz sabakstījos tāpat kā mūsu divnieka stūrmanis, tāpēc beidzot atkal bijām kopā. Uz 16. kp akla sekošana, bet uz 17. kp tikai nedaudz ieskatījos kartē un jozu līdzi. Šis bija viens no kritiskākajiem brīžiem distancē, jo etaps garš un lielu daļu pret kalnu, spēka man vairs diez cik nav un arī ar orientēšanos neiet visai gludi. Sakodu zobus, karti saņurcīju rokā un centos turēt līdzi kompanjonam. Kalnā vilka smagi, bet izturēju! Sasniedzot šo punktu, uznāca pavisam liels atslābums, jo fiziski biju izsmelts, tāpēc atkal palaidu prom savu vilcēju, un uz 18. kp devos pēc savas ''navigācijas''. Upītes gravai cauri izlaidos pavisam mierīgi, un uz pļavas nonācu tieši kur biju mērķējis. Izrādījās, ne man vienīgajam koncentrēšanās spējas bija mazinājušās, jo Adrians pļavā bija aizskrējis šķērsām, un punkta meža pudurā atkal nonācām praktiski vienlaicīgi. Uz 19. kp divi līdzvērtīgi varianti, bet tā kā Adrian aizgāja pa kreiso pusi, tad arī es bez liekas šaubīšanās devos pa pļavu takām lejup no kalna. Diemžēl mans skriešanas temps bija tik zems, ka nekāda kopā skriešana mums vairs nesanāca, un uz pēdējo 20. kp devos vienatnē, uz vieglatlētikas stadionu. Finišs, kā jau ierasts Anglijā, bez marķējuma, tāpēc nācās vēl mazliet piespiest sevi orientēties starp futbola treniņlaukumiem un stadionu.
Ziemas svarīgākajā mačā finišēju ar rezultātu 1:13:52 un finišēju 1. vietā starp M35S pārstāvjiem, kā arī ieņēmu 23. vietu starp 60 dalībniekiem 4. distancē. Pilnībā nevaru būt apmierināts ar savu sniegumu, jo kļūdās tomēr zaudēju salīdzinoši daudz laiku - aptuveni 5 minūtes. Uz 2. kp pazaudēju kontaktu ar karti, uz 4. kp neizjutu attālumu un uz 7. kp nepiefiksēju izejas virzienu pirms punkta - kļūdas, no kurām vajadzēja izvairīties. Paveicās, ka distances laikā izveidojās sadarbība ar M60 pārstāvi Adrian Barnes, kas ļāva noturēt vienmērīgu tempu visā distancē (man visai garajā). Bet kopumā esmu gandarīts, jo distance bija interesanta un pieveicu to atbilstoši savai fiziskajai formai un o-prasmēm. Arī Raivis bija apmierināts ar savu veikumu naktī (3. vai 4. reizi) un Anglijas mežos (1. reizi). Statistikas ailēs palikšu kā 2015. gada M35S grupas čempions :) Jau nākamnedēļ pārbaudīsim savas orientēšanās prasmes Spānijas kalnos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru