Tieši tā - treniņatpūta nevis treniņnometne, jo uz Spāniju vairāk devos kā uz kūrortu, nevis trenēties konkrētām sacensībām vai vasaras sezonai. Uz Spāniju nu jau devos 5. gadu pēc kārtas, un atkal jaunā kompānijā. Šoreiz uz siltajām zemēm lidoju kopā ar Paulu un Raivi, kuri Spānijā būs pirmo reizi un viņiem viss būs jauns un neierasts, un tik tiešām vajadzēs aizvadīt pāris treniņus specifiskajā Spānijas apvidū. Man pašam gan viss tik labi jau zināms spāņu zemē, ka jāsāk jau domāt nākamajos gados cits galamērķis.
komfortabls busiņš
Lidojām uz Alicante lidostu, izīrējām Peugeot busiņu no Goldcar kompānijas, un devāmies uz man tik labi zināmo La Marina kempingu Vidusjūras krastā. Pirms trim gadiem šeit pabiju kopā ar jaunajiem Latvijas izlases orientieristiem, kad bija iespēja redzēt ar cik nopietnu attieksmi jaunieši trenējas, bet pirms 2 gadiem La Marinā viesojos ar Ivetu un Edvīnu. Kāpēc atkal un atkal atgriežos Spānijā? Tāpēc ka ļoti patīk sadarbība ar SUN-O kompāniju, kuri nodrošina gan kempinga mājiņas īri, gan auto nomu, gan dalību sacensībās, gan treniņiespējas dažādās kartēs. Un pavasari sagaidīt siltajās zemēs ar sauli un apelsīniem vienmēr ir patīkami. Nenoliegšu ka arī sportiskā puse spēlē savu lomu, jo B grupā tīri labi spēju konkurēt ar spāņiem arī atpūtas režīmā. Divus gadus ieņēmu 5. vietu, vienu gadu biju uz 2. pakāpiena, bet pagājušā gadā kāpu uz goda pjedestāla 3. pakāpiena. Redzēs kā man šogad klāsies veterānos - M35B grupā!
rīta rosme
Pēc ierašanās kempingā, saplānojām nākamo dienu treniņus kartēs. Otrdien tepat pa piejūras kartēm, trešdien kalnu karte, ceturtdien vidējās distances karte, un piektdien atpūta pirms sacensībām. Diemžēl man nekāda trenēšanās nesanāca, jo pirms pāris dienām (nepiefiksēju tieši kurā mirklī) biju iedzīvojies jaunā traumā. Skrienot tā sāpēja cirksnis, ka nebija iespējams izstiept kārtīgi soli un skriet atbrīvoti.
skrējēji
Pēc neliela skrējiena otrdienas rītā gar jūru, sapratu ka nākamās dienas man jādzīvo saudzīgā režīmā, lai sacensībās vismaz varu normāli paskriet. Kaut kāds apburtais loks ar tām traumām. Tikko no vienas tieku vaļā, tā kāda cita ir vietā, un tagad pat neatceros, kad pēdējo reizi skrēju tiešām vesels bez nevienas sāpošas vietas. Droši vien tā ir vai nu pārslodze kādā mirklī, vai nepareiza muskuļu un locītavu sagatavošana sportiskām aktivitātēm, tāpēc ik pa laikam uzpeld arvien jaunas traumas. Tad jau redzēs cik ilgi cīnīšos ar šo cirkšņa traumu.
Alicante
Otrdienas pēcpusdienu pavadījām ekskursijā pa Alicante pilsētu un diezgan sportisku kāpienu uz pili kalnā. Vakarpusē čaļi aizskrēja pirmajā kartes treniņā, kamēr es skatījos basketbolu un baudīju Sangria.
o-karte mājas durvju priekšā
Trešdiena bija paredzēta visaktīvākā mūsu treniņnometnē. No rīta visi trīs kopā skrējām sava veida orientēšanās rīta rosmi. Pa durvīm laukā no kempinga mājiņas un pa taisno kāpu mežā iekšā. Pauls ar Raivi orientējās ar karti, pārmaiņus katrs veicot vienu etapu vadībā, bet es vienkārši skrēju līdzi ar kameru un centos izkustināt stīvās kājas.
Pasaules kausa vidējā distance
Pēc brokastīm bijām gatavi doties uz salīdzinoši tālo treniņkarti (~100 km) Murcia reģionā, lai tā pa īstam iepazītos ar Spānijas kalnaino apvidu un nojaustu kā labāk orientēties sacensībās. Šajā Coto de las Maravillas apvidū pirms gada notika Pasaules kausa posms, kur ar labiem panākumiem vidējā distancē izcēlās Timo Sild un Jānis Kūms (3. un 10. vieta). Šobrīd te viss izskatās pamests, ir palikušas tikai koka būdiņas, kur bijis informācijas centrs, dušas, bārs un dažviet pat plakāti par šo pasākumu palikuši. Tā kā punktu vietas ir iemarķētas, tad arī mums tagad ir iespēja izskriet šo Pasaules kausa vidējo distanci. Pauls un Raivis skries visu distanci, bet es mēģināšu skriet cauri tikai interesantākajām vietām un atsvaidzināt atmiņu par spāņu mežiem.
iepazīstam apvidu
Saule kalnos cepināja labi, abi mani pārinieki nojausmu par apvidu bija ieguvuši, un arī es šādas tādas atziņas par apvidu ieguvu. Gandarījums bija visiem par redzēto un cerams sacensībās tas palīdzēs. Mājupceļā piestājām pie futbola kluba Real Murcia milzīgā stadiona, kur uzzinājām ka svētdien ir iespēja apmeklēt futbola spēli, ko arī centīsimies izdarīt. Ievācām apelsīnu un citronu ražu no vietējiem laukiem, lai no rīta varētu baudīt dabīgi spiestu sulu. Bet vakarā kempinga mājiņā, sekojot līdzi biatlona sacensībām pa TV un analizējot spāņu orientēšanās kartes, baudījām spāņu alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Mazliet bija jāapārstē kakls, kurš tā nelabi kairināja un liecināja par apaukstēšanos.
Guardamar kāpu reljefs
Ceturtdiena man pilnīga brīvdiena, tikai cik no rīta aiziet uz svaru zālīti pakustināt kādu trenažieri, un vakarā mazliet izpeldēties baseinā un baudīt saunu un burbuļvannas. Raivim ar Paulu bija paredzēts uzskriet Guardamar kartē sacensību režīmā, kamēr es sauļojos pie jūras. Pēcāk neliela ekskursija pa Guardamar pilsētu, kurā daudzviet jau biju bijis, bet vakars atkal relaksējoties.
Piektdiena beidzot visiem brīva, kad arī manas mājiņas biedri nedevās skriet. Bet kaimiņmāju iemītnieki (Somijas izlases orientieristi) gan katru dienu veica pa vairākiem treniņiem. Mēs šajā dienā devāmies ekskursijā uz Elche pilsētu. Iepirkām suvenīrus, ievērtējām arhitektūru, novērtējām piedāvājumu veikalos, un vēl apmeklējām futbola stadionu un zooloģisko dārzu. Vakarā relaksējoša pelde citronu vannā un varam sākt gatavoties divu dienu sacensībām nedēļas nogalē.
Es startēšu M35B grupā, Raivis M21B un Pauls M21A grupā. Visiem ir mērķis iekļūt savu grupu labāko trijniekā. Mani apvidus vairs nevar pārsteigt, arī orientēšanās tehnika zināma, atliek tik skriet un veikt distanci bez kļūdām. Jācer ka arī Paulam un Raivim ir radies pareizs priekšstats par o-tehniku šādā apvidū. Tā ka lai mums izdodas, jo vieniem treniņnometne, citiem (man) treniņatpūta Spānijā bija laba!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru