 |
Lieldienu šūpoles ar
skatu uz jūru |
Beidzot izmēģināju arī es taku orientēšanos, kura pamazām paliek arvien populārāka. Latvijai pat ir savs
Pasaules Čempions šajā sporta veidā! Žēl ka sastrēgumu dēļ vakar nesanāca debitēt Tempo-O sacensībās, kurās arī ir jānosaka precīza kontrolpunkta atrašanās vieta, bet šajā disciplīnā uz ātrumu. Šodien sacensības
Pre-O taku orientēšanās jeb precīzā orientēšanās. Man, protams, nav ne jausmas kas un kā te jādara, tik zinu ka nebūs jāskrien. Labi ka startā ir vairāki pensionēti tiesneši, kuri apstāsta noteikumus, un kur un kā kas jādara. Uzdevums skaidrs - pa taku jāiet līdz pirmajam kontrolpunktam, no kura jānosaka tālumā redzamo kontrolpunktu/ karodziņu precīza atrašanās vieta. Karodziņi dažviet var būt pat pieci, un tad nu jāizdomā kurš varētu būt visprecīzāk novietots, piemēram, ielokā, un tad jāieraksta kontrolkartiņā tavuprāt pareizā atbilde. Pēc vakardienas
sprinta Lancaster Universitātes teritorijā, naktsmājas mums bija Barrow pilsētā, pie kādas runīgas itālietes, kura savu vīra māju bija pārtaisījusi par ''Bed&Brekfast'' viesnīcu. Viesnīcas atrašanās vieta ideāla, jo no rīta vajadzēja tik pāriet pāri ielai, lai nokļūtu parkā, kurā notika parkrun skrējiens.
 |
| Lake District kalnos |
Parkrun skrējienā jutu vakardienas sprinta distanci kājās, arī trase bija diezgan grūta ar vairākiem kāpumiem trīs apļos, tāpēc labi vien bija, ka nebiju pieteicies uz klasiskajām orientēšanās sacensībām, jo trīs skrējienus 24 stundu laikā nebūtu varējis pieveikt. Bet taku orientēšanās gan bija tieši laikā. Pēc pastaigas pa pilsētu un vējaino jūras krastu, devāmies cauri kalniem uz pussalu, kur notiks taku-o pasākums. Apkārtne šķita kā nekurienes vidus, pat neticējās ka arī te cilvēki dzīvo, jo bijām nonākuši tādā Anglijas nomalē, ka varētu salīdzināt ar vistālāko Latgales miestu. Distance būs jūras krasta lielajās kāpās, kur vienā pusē jūra, bet otrā pusē fonā lielie kalni, kuros kaut kur notiek
JK vidējās distances sacensības. Bija pat doma aizbraukt paskatīties klasiskās orientēšanās sacensības, jo tajās startēja daudzi Pasaules līmeņa elites orientieristi, bet beigās izlēmu nemocīt mašīnu pa kalnainajiem ceļiem.
 |
mēģinu noteikt kurš kp
tālumā ir pareizais |
Tātad beidzot debija taku orientēšanās Pre-O distancē. Distances garums 1.8 km, 14 kontrolpunkti un 96 minūtes kontrollaiks. Tas distances garums un kontrollaiks izsauca vieglu smīnu, jo šķita ko gan tik ilgi var darīt tik īsā distancē. Bet jāpiemin fakts, ka šajā orientēšanās disciplīnā var piedalīties arī orientieristi ar kustības traucējumiem un pat ratiņkrēslos, tāpēc visu cieņu tiem kas organizē šādus pasākumus. Par pašu distanci man grūti ko komentēt, jo tā nopietni šai lietai nepiegāju. Distancē devos kopā ar Ivetu un Edvīnu, uz ko tiesneši norādīja, ka pie kontrolpunktiem nedrīkstam sarunāties, lai netraucētu citiem koncentrēties un man pašam bez citu palīdzības jāpieņem pareizās atbildes. Pirmajiem trīs kontrolpunktiem izgāju cauri ar smīnu, jo viss šķita elementāri. Parastajā orientēšanās skrējienā ja kontrolpunkts ir novietots ielokā, tad lielu nozīmi nepievēršam cik precīzi tas atrodas uz horizontālēm, bet taku-o izrādās ka katra novirze no precīzas atrašanās vietas ieloka vidū ir kļūda. Nevarēju saprast ko viens kungs gados tik ilgi pēta un mēra ar kompasu pie 2. kp. Izrādās, viņš centās precīzi noteikt kurš no četriem kontrolpunktu karodziņiem ir precīzi deguna dienvidu daļas augšā. Es leģendām vispār nepievērsu uzmanību, un tikai pie 4. kp sapratu ka nav jau nemaz tik vienkārši noteikt pareizo kontrolpunkta karogu.
 |
nav ne jausmas
kurš kp ir visprecīzākais |
Tāpēc pie turpmākajiem kontrolpunktiem centos uzkavēties ilgāk un kārtīgāk mēģināt noteikt un izvēlēties pareizo karogu. Tas bija tāds sava veida orientēšanās šahs, kur vairāk piemērots karšu zīmētājiem vai kontrolpunktu izvietotājiem, jo viņiem tomēr katrs sīkums kartē jāzin un jāredz precīzi. Tādam parastam ierindas orientieristam šis sporta veids varētu šķist garlaicīgs, jo nav tik ierastās orientēšanās dinamikas, kad tev pēc iespējas ātrāk jānokļūst no viena punkta līdz otram. Bet brīžos kad esi traumēts, vai ir brīvs brīdis starp orientēšanās sacensībām, tad nav nemaz tik slikti nodarbināt smadzeņu šūniņas šajā o-šahā, un mēģināt atrisināt kontrolpunktu rēbusu. Es diemžēl pārāk nenopietni piegāju šim pasākumam un pareizi noteicu tikai 5 kontrolpunktu atrašanās vietu no 14 kontrolpunktiem. Precīzs biju tikai 3. 7. 10. 13. un 14. kp, kas deva man 19. vietu no 25 dalībniekiem. Visā visumā pasākums patika. Zinu ka vēl kādreiz pamēģināšu, tikai tad nopietnāk pieiešu tai lietai, jo nav nemaz tik vienkārši kā sākumā šķiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru