Aprīļa beigās biju ieplānojis uz pāris dienām aizlidot uz Latviju, sakarā ar uzvārda un pases maiņu. Bet dzīvojot Anglijā, biju pavisam aizmirsis ka maija sākumā Latvijā ir vairākas svētku dienas, kuru laikā valsts iestādes nestrādā. Tā nu iesniedzis dokumentus aprīļa beigās, biju spiests palikt dzimtenē līdz 5. maijam, kad darbu atsāka valsts iestādes. Ja jau tik garas neplānotas brīvdienas, tad ieplānoju dalību Ilves trīs dienu orientēšanās sacensībās Igaunijā, kurās agrāk piedalījos regulāri. Šīs būs manas pēdējās sacensības ar uzvārdu Celinskis! Ceļošana uz Igauniju izvērtās visai amizanta, jo būtībā pie igauņiem viesojos nelegāli, un ja mani kaut kur būtu apturējusi policija, tad nepatikšanas būtu lielas. Rīgas lidostā mašīnu biju izīrējis ar veco uzvārdu, vecos dokumentus un pasi biju atdevis Pilsonības un imigrācijas dienestam, kuri tos automātiski anulēja. Tātad šajā brīdī biju bez dokumentiem un mana vadītāja apliecība ar veco uzvārdu arī vairs nebija derīga, jo dokumentos tāds Andis Celinskis vairs neeksistēja, bet Andis Ozols vēl nebija saņēmis jaunos dokumentus. Kādu brīdi pat apsvēru, braukt vai nebraukt uz Igauniju, beigu beigās izlēmu riskēt, jo iepriekšējos gados cik esmu braukājis pa Igauniju, nekad policija nav apstādinājusi. Tā nu sēdos īrētajā Nissan, kuram bija tādas ekstras, ar kādām vēl nebiju braucis - kruīza kontrole un motora izslēgšanās apstājoties, un devos Tartu virzienā. Tā slāpšana pamatīgi kaitināja, tāpēc to uzreiz atslēdzu, bet kruīzs gan ir ideāla štelle uz šosejas. Kā jau brīvdienās, negribējās neko daudz iespringt uz sportošanu, tāpēc pieteicos M21B grupā, jo M35 grupā distances man bija pa garu. Mēģināšu tā prātīgi un mierīgi paskriet pa Igaunijas mežiem, cenšoties izvairīties no kļūdām, jo Igaunijā tie meži ir ļoti tehniski. Pirmajā dienā izlēmu skriet arī ar kameru, kas cerams netraucēs koncentrēties. Iesāku labi un pārliecinoši, lasot katru ieloku un izjūtot attālumu uz 1. kp. Uz 2. kp caur karjeru, kura beigās pamatīgs kāpums. Uz 3. kp praktiski pa līniju, pa vidu izmantojot arī ceļu, uz 4. kp īsais etaps, 5. kp izcirtumā, 6. kp pa gabalu jau redzams, 7. kp pa horizontālēm augšup kalnā, 8. kp caur ieloku uz purvu. Viss tik šķietami vienkārši! Karte tiešām lasījās labi un arī temps bija ļoti komfortabls.
eglītēs pazaudēju virzienu
uz 9. kp
Arī etaps uz 9. kp nešķita neko grūts - gar purvu virzienā uz ceļu, un pēc tam no izcirtuma un atklātā purva uz punktu. Diemžēl pēc 8. kp purva apvidus bija tik zaļš un reljefs tik neizteikts, ka pamanījos ''aizpeldēt'' no līnijas pa labi. Nonācis līdz nākamajam purvam, nonācu paralēlā situācijā. Domādams ka esmu pie lielā purva pa kreisi, uz ceļa sāku skriet pa labi, līdz sapratu ka kaut kas nesakrīt, jo otrpus ceļam vajadzēja būt izcirtumam. Neuzticīgs skatiens kompasam un kartei, maza apskaidrība un atklāsme par savu atrašanās vietu. Pa ieloku pārcēlu pāri lielajam pauguram, kur sevi noorientēju pie mikro purviņa, no kura sekmīgs virziens uz punktu. Grūti pateikt, cik laiku zaudēju šajā etapā, katrā ziņā vairāk kā 1 minūti noteikti. Kļūda uz 9. kp piespieda skriet ātrāk uz 10. kp, kas mani padarīja mazliet neuzmanīgu... Kārtējo reizi atgādināju sev par savām traumētajām potītēm. Viens neuzmanīgs solis un potīte izmežģīta. Sāpes un dusmas vienlaicīgi. Abi pēdējie etapi uz 10. un 11. kp ļoti viegli, jo labs orientieris ir izcirtums. Skrēju sparīgi un nedomājot par smeldzošo potīti. Finišs lejā pa smilšainu stigu, kur galvenais izņemt līkumu. Distance bija ļoti īsa, tāpēc finišs pienāca ātrāk nekā biju gaidījis.
finiša downhills
Pēc finiša sajūtas divējādas. Līdz 8. kp varu būt gandarīts par savu veikumu distancē. Kļūda uz 9. kp mazliet sabojāja gandarījumu, bet potītes pamežģīšana uz 10. kp noveda līdz nelielam izbīlim. Šoreiz tik tiešām tiku cauri ar izbīli, jo salīdzinoši viegli biju pagriezis potīti. Jūtu ka smeldz, un rītdien droši vien būs grūti paskriet, bet labi ka nav tā, ka nevarētu vispār paskriet. Ar rezultātu 32:34 ieņēmu 4. vietu no 14 orientieristiem. Pēc 1. dienas pirmie trīs šķiet neaizsniedzami, un izskatās ka nākamajās dienās drīzāk būs jācenšas noturēt šī 4. vieta kopvērtējumā, jo 8. vieta man zaudē tikai 2 minūtes. Bet tā kā man patīk šādas tehniskas distances, kur skriešanas ātrums nav noteicošais, tad saglabāju mazu cerību arī par pirmo trijnieku. Nakšņošu Tartu pilsētā, hosteļa tipa viesnīcā, kur arī piereģistrējos ar ''nederīgo'' autovadītāja apliecību, un baudīšu Saku alu, skatoties Pasaules Čempionātu hokejā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru