Pagājušā gadā pēc JK 2015, uzzinot ka JK 2016 notiks Leeds pilsētā, kura ir mana pirmā dzīvesvieta Anglijā, bija skaidrs ka arī šogad Lieldienās došos uz šīm Anglijas lielākajām orientēšanās sacensībām! Sacensību programma ļoti bagātīga, bet man fiziski nebūtu pa spēkam noskriet visas četras sacensību dienas. Programma šāda - piektdien o-sprints un taku temp-o, sestdien vidējā distance un taku pre-o, svētdien garā distance un pirmdien stafetes. Izvērtējot savu varēšanu, pieteicu dalību sprintā, Temp-O, Pre-O un stafetēs, jo pa vidu vēl sestdienas rītā obligāti jānoskrien parkrun 5 km skrējiens. Brīdī kad pieteicu savu dalību šīm sacensībām, nezināju ka šīs sacensības iekritīs man neplānotā, bet tik ļoti vajadzīgā periodā. Pēc spēku izsīkuma un motivācijas orientēties pazaudēšanas Kompasa Kausa kvalifikācijas skrējienā, sapratu ka kaut kas sevī ir jāmaina, ja vēl gribu skriet ar baudu. Un pirmais kas bija jāizdara - bija jātiek vaļā no liekā svara, jo nav jau mans mērķis vienreiz gadā uzskriet Kāpas Open-100 grupā.
Paldies Raivim par recepti, un sākot no 14. marta uzsāku četru nedēļu diētu, kura ir diezgan brutāla, jo pilnībā ir izslēgti karbohidrāti, kuri ir tik ļoti nepieciešami skriešanai un enerģijai. Tā nu JK sprints iekrita diētas vidusposmā, un šīs sacensības nācās upurēt nākotnes mērķiem. Pēc paša sajūtām šķita ka jauda pietiks tik īsai distancei, vienīgi mazliet bažījos par koncentrēšanās spējām, jo smadzeņu darbībai cukuru nebiju piegādājis sen, un arī šorīt brokastis (2 olas un apelsīns) nekādu enerģijas lādiņu neiedeva. Diemžēl bažas piepildījās pēc pilnas programmas. Distancē pieļāvu tik daudz muļķīgu un neizskaidrojamu kļūdu, ka beigās pat jutos nožēlojami. No saviem 102 kg biju zaudējis aptuveni 7-8 kg un kājās bija jūtams patīkams vieglums, tāpēc distanci iesāku sparīgi. Garajā etapā uz 2.kp pat sajutu feinu lidojumu savā solī, kurš gan ātri aprāvās, jo ierāvu labirintu strupceļā. Aptuveni 1 minūte zaudēta, mēģinot saprast kurā no līmeņiem es esmu Leeds Universitātes ēku kompleksā. Dažus gadus atpakaļ, kad vēl dzīvoju Leeds reģionā, biju jau skrējis te sprinta sacensībās, tāpēc apvidus it kā zināms. Bet jau nākamā kļūda uz 4. kp, kur uzskrēju augšā pa ļoti stāvām trepēm, kurām pašā augšā priekšā bija sēta, bet man uz punktu vajag 1. līmenī nevis 2 .līmenī. Ļoti muļķīga kļūda nelasot kārtīgi karti. Nākamos 3 kontrolpunktus paņēmu labi, bet uz 8. kp atkal pilnīgs nokauts. Aizskrēju līdz punkta rajonam un apjuku, vienā mirklī nesapratu ne karti, ne to kur atrodos. Vienā brīdī biju vien pāris metrus no punkta, kurš bija turpat aiz stūra, bet man tas līdz smadzenēm nenonāca. Izmetu vēl nelielu loku un punktā ierados no pretējās puses. Stulbums 1:40 garumā! Uz 9. kp jau sāku just ka motivācija sāk atkāpties no manis, jo šādas kļūdas sprintā nav piedodamas. Uz distances pirmās daļas pēdējiem punktiem tomēr saņēmos un etapus veicu atzīstami. Toties distances otro daļu (pēc kartes maiņas) uzsāku atkal graujoši. Pie 15. kp atkal izjutu pienskābes trūkumu, un 50 sekunžu kļūda elementārā vietā! Uz nākamajiem trīs punktiem savācos, bet uz 19. kp kārtējais spēriens pa pakaļu. Vienkārši paskrēju garām punktam... Nu jau arī fiziski vairs nejaudāju paskriet, jo daudzās kāpnes tomēr bija paņēmušas daudz enerģijas rezerves. Un kā par sodu, 20. kp tieši atradās pamatīgu kāpņu pašā augšā. Kāpu augšā un šķita ka sirds pa muti izkritīs. Filma gāja ciet un sekas uz 21. kp bija acīmredzamas. Šajā etapā atstāju 2:40 liekas minūtes... Atkal apjuku tajā pašā vietā kur skrienot uz 2. kp. Bija brīdis kad nesapratu pilnīgi neko, vienkārši stāvēju un stulbi blenzu kartē. Kurā līmenī esmu es un kurā līmenī atrodas punkts??? Nav ne jausmas. Vispār nedomājās! Sāku vienkārši virzīties kaut kur uz dienvidu pusi, līdz beidzot atradu sevi pie tā paša distances pirmās daļas 2. kp. Pēc tāda prāta aptumsuma, nu jau bija pilnīgi vienalga kā veikšu pēdējos etapus pirms finiša. Lēnām bez iedvesmas izsoļoju cauri atlikušajiem punktiem un finiša posmā vēl centos imitēt skriešanu. Neatceros kad pēdējo reizi tik drausmīgi būtu veicis sprinta distanci, varbūt kaut kad bērnībā, kad tiešām vēl neko daudz nesapratu no orientēšanās kartes. 8 minūtes!!! kļūdās sprinta distancē... kā pēc tāda snieguma Tu neiedragāsi savu pašcieņu. Bet neko darīt, visa vaina jānoveļ uz manu brutālo diētu, kura jau pirmkārt neiet kopā ar skriešanu, un otrkārt koncentrēšanās pie šādas pastiprinātas slodzes bija tuvu nullei. Jānorij šis upuris un ar smīnu sejā par savu sniegumu jāturpina diēta, pēc kuras cerams spēšu sevi motivēt daudz labākam sniegumam. Rezultāts 33:42 un par brīnumu pat pēdējais nepaliku :) 26. vieta no 30 veterāniem M35 grupā. Paldies sieviņai par gaidīšanu un finiša bildēm. Pēc finiša vēl pabrīdināju Paulu par straujo pagriezienu uzreiz pēc starta un viltīgajiem līmeņiem 2. kp rajonā. Pauls un Valters (vienīgie latvieši elitē) skries elites distanci un cīnīsies par WRE punktiem, un gan jau viņiem distance būs līdzīgi plānota kā mums 35niekiem. Viņu savstarpējā duelī uzvarēja tas kuram bārda mazliet kuplāka :) bet par JK sprinta čempionu kļuva Kris Jones.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru