2016. gadu noteikti varu nosaukt par atgriešanās gadu
sportā, kad skriešana sagādāja milzīgu gandarījumu. Iepriekšējos gados pēc
avārijas traumām un vecajām potīšu traumām skrēju pavisam reti un loģiski ka biju
iedzīvojies pamatīgā liekajā svarā. Tāpēc pavasarī īstenoju galveno apņemšanos
– tikt vaļā no liekajiem kilogramiem! Veselīgā uztura diēta izdevās perfekta,
zaudēju 14 kilogramus!
Kad ’’kartupeļu maiss’’ bija nost no pleciem, varēju sākt
plānot un baudīt dažādus skriešanas pasākumus!
Anglijas lielākajās orientēšanās sacensībās JK piedalījos
tieši diētas laikā, kad enerģijas nebija vispār, bet tas deva stimulu
apņemšanos izpildīt.
Piecu jūdžu skrējiens ’’Run In The Forest’’ bija pirmais
skrējiens jaunajā svara kategorijā.
Pēc kura sekoja dalība Latvijas Čempionātā NaktsOrientēšanās, kur savā meistarības grupā izcīnīju 2. vietu (Anglijas NaktsČempionātā paliku 5. vietā).
Tajā pašā weekendā uzskrēju arī Rīgas Kausos, kurš izvērtās
par vareni slapju pasākumu (lietus un slapjš sniegs).
Atgriežoties Anglijā, turpināju piedalīties parkrun
skrējienos, kur piecīša rezultāti acīmredzami uzlabojās. Sportiskā forma ļoti
strauji kāpa, par ko pārliecinājos gan skrējienā gar jūru, gan Jorkas pilsētas
reisā.
Tāpēc grandiozajam jūnijam biju pilnībā gatavs! Vispirms
dalība Anglijas sprinta orientēšanās Čempionātā Londonas Olimpiskajā ciematiņā.
Šajās sacensībās gan mazliet pievīla orientēšanās tehnika, bet ar 10. vietu
varu būt apmierināts.
Bet šīs vasaras un iespējams visa gada lielākais notikums bija
dalība Pasaules lielākajās orientēšanās stafetēs Somijā – Jukola. Piepildījās
sen lolots sapnis, par ko paldies valmieriešiem. Kaut arī laika apstākļi Somijā
bija ekstrēmi, distance gara, bet gandarījums neatsverams, izturot šādu nakts sacīksti.
Un jūnija beigās, pirmo reizi kopš 2013. gada vasaras, 5
kilometrus spēju noskriet zem 25 minūtēm, kas man pirms pāris mēnešiem šķita
kaut kas nesasniedzams.
Jūlijā piedalījos pirmajās Britu orientēšanās sprintastafetēs, pārstāvot savu Derby Orientēšanās klubu.
Kā arī veicu ļoti nopietna garuma distanci uz riteņa – 145
kilometri!
Vasarā turpināju priecēt sevi ar parkrun piecīšu
rezultātiem, jo nu jau regulāri un brīvi skrēju 25 minūšu robežās.
Šovasar augustā piepildīju vēl vienu ļoti senu sapni –
piedalījos savās pirmajās triatlona sacensībās! Ar riteņbraukšanu un skriešanu
viss kārtībā, bet peldēšanā gan vēl ir kur pielikt.
Arī septembrī vairāki emocijām bagāti skrējieni –
Olimpiskais skrējiens Mančestrā, 10 kilometru ’’Riverside’’ skrējiens un ikgadējais
Londonas pilsētas reiss.
Un arī oktobrī turpināju ’’spridzināt’’! Itālijas parkrun
skrējienā izskrēju savu šī gada ātrāko piecīti – 24:16
Bet nākamajā dienā noskrēju savu otro pusmaratonu – Derby City Half Marathon! Savu pirmo ’’pusīti’’ skrēju tālajā 2011. gadā, tāpēc šogad
pēc strauji atgūtās skriešanas formas, bija īstais laiks, lai atkal uzskrietu
kaut ko neierasti garu. Rezultāts gan nedaudz lika vilties, bet tas dēļ smagā kāpuma
19. kilometrā un sastieptā kājas muskuļa. Galvenais ka 2/3 no distances
izbaudīju un nu ir mērķis nākamgad uzlabot rezultātu.
Rudenī atsākās jaunā orientēšanās sezona, tāpēc praktiski
katrā nedēļas nogalē piedalos kādās orientēšanās sacensībās. Un ar panākumiem –
East Midlands Urban līgas kopvērtējumā ieņēmu 2. vietu, bet novembra beigās
kļuvu par East Midlands Čempionu M35 vecuma grupā!
Protams, katru sestdienas rītu turpinu piedalīties un skriet
parkrun 5 kilometru skrējienos pa visu Angliju. Tagad gada beigās sasniedzu
vienu no izvirzītajiem mērķiem – izskriet 100 dažādākas parkrun trases, kas man
prasīja vairāk kā 2 gadus un 100 sestdienas!
Fantastiski sportisks man tas 2016. gads bija, ar pāris
panākumiem, piepildītiem sapņiem un sasniegtiem mērķiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru