Map/area: Rudupe (Kuldīga)
Organiser: OK Saldus
Country: Latvia
Discipline: M45
4.9 km 19 kp - 53:53 - 19/30
Latvijas Kausa 1. posms! Arī šogad startēšu Latvijas Kausa posmos, bet ne visos kā pagājušogad, jo garajās distancēs es vairāk mokos nekā baudu, it sevišķi pavasarī. Izturība varbūt ir, bet kājas vairs netur slodzi. Tāpēc tagad tikai vidējās distances, un tad jau redzēs kā būšu ieskrējies, lai rudens pusē varētu noskriet arī kaut ko garāku. Uz Kurzemes Pavasari pieteicos tikai uz 1. dienu (vidējo distanci), jo 2. dienā garā distance. Pirms pašām sacensībām sanāca visdažādākie piedzīvojumi. Vispirms patīkamākais - Facebook konkursā vinnēju bezmaksas startu Kurzemes Pavasarī! Un tagad mazliet nepatīkamāki piedzīvojumi. Tā kā mūsu auto pēdējā laikā niķojas, tad nolēmām nomāt mašīnu, lai dotos uz Kuldīgu gan uz sacensībām, gan ekskursijā. Laika prognozes sestdienas rītam visai briesmīgas - sniegputenis aprīlī, temperatūra zem nulles un spēcīgs vējš. It kā jau nekas sevišķs, tāds parasts ziemas rīts, tikai viens bet... nomas mašīnai jau bija uzliktas vasaras riepas. Piektdienas vakarā pavīdēja pat doma nebraukt, jo nav jāriskē, drošība pirmajā vietā. Sestdien no rīta 6:00 Valmierā maza sniega kārtiņa zālājos, bet ielas tīras, sniegs nokusis. Ok brauksim. Ieplānots bija arī aizvest mammu ekskursijā uz Kuldīgu, tāpēc braucām caur Smilteni. Pusceļā uz Smilteni sākās sniegputenis, braucu ar 60 km/h pa pilnīgi baltu ceļu un cerēju ka lielā šoseja uz Rīgu būs notīrīta.
Vietām bija tīrs, vietām nebija, jo sniegs sniga šķiet līdz pat Līgatnei. Rīgā ne vēsts no sniega! Varam mierīgi pabrokastot un cerams arī Kurzemē nebūs tā baltā draņķa. Kātad! Jau pie Jūrmalas atkal sāka snigt un tagad komplektā vēl stiprs vējš, kas ļoti apgrūtināja redzamību. Pie Tukuma braucu pa šoseju uz 50 km/h ar vasaras riepām pa pilnīgi aizsnigušu ceļu, un domāju... Ko es daru, kāpēc mēs vispār kaut kur braucam!? Pirms Kandavas vairākas reizes bija brīži, kad vienkārši viss balts priekšā, ceļu neredz vispār. Apstājos Kandavā pie veikala un sapratu, ka nav vērts turpināt ceļu šādā sniegputenī. Uz meža distanci nedošos, ja tiksim līdz Kuldīgai, uzskriešu vakarā sprinta distanci. Sēžot mašīnā, sāku lasīt Burkānciema Stirnu Buka čatu. Arī šiem pamatīgs sniegs Tukumā. Starp visām bildēm, pamanu ka Artis iemetis saulainu bildi no Kuldīgas! Vai tiešām Kuldīgā nav sniega!? Artis apstiprina. Labi, turpinam ceļu. Un tik tiešām, izbraucot cauri Sabilei, sniega nav un spīd patīkama saulīte. Neticami, pirms mirkļa bijām pamatīgā murgā, bet te pēc pārdesmit kilometriem nekas neliecina par sniega vētru, kura palika aiz muguras. Timrotam ir teiciens - ir ziema, rēķinies ar to. Pārliecinājos, ka ne jau riepās ir tā drošība. Drošība sākas ar braukšanas ātrumu. Izvēlies drošu un laikapstākļiem piemērotu ātrumu (kaut vai 50 km/h).
Tā nu pusstundu pirms starta, tomēr ierados sacensību centrā. Fiksi jāpārģērbjas un prom uz startu. Pūš auksts vējš. Cepure, cimdi un termojaka zem o-krekla. Mašīnu sanāca atstāt kādus 2 km no starta, tāpēc iesildījos labi pirms starta. Skriešu ar kameru, jo bezmaksas startu tieši vinnēju konkursā, kur bija jāatmin, ka tas ir Oskars Zērnis, kurš skrien ar kameru šajā apvidū. Pēc Oskara video varēja nojaust, ka būs smuks mežiņš. Bet nekā, aplauziens jau uz 1. kp, priekšā zaļš purvs.
Purvi un purviņi visā distancē visām gaumēm! Biju gaidījis skrienamāku apvidu. Uz 1. kp pa purvu aizpeldēju diezgan šķībi un otrā krastā krietni nācās koriģēt virzienu. Apvidus ļoti peldošs - dažādi purviņi, zaļumi un mazi pauguriņi. Tāpēc izvēlos labāk skriet lēni, bet precīzi pa līniju. Līdz pat 9. kp tas arī izdevās. Virzienu turēju un kontaktu ar karti uzturēju nepārtraukti. Arī uz 10. kp virzienu uzņēmu precīzu, bet līdzīgi kā uz 1. kp aizpeldēju lielajā purvā. Labi ka atmetos pret stigu, no kuras ne bez grūtībām tomēr uzgāju punktu. 11. kp paņēmu normāli, bet uz 12. kp pilnīgs čau. Visapkārt slapjš purvs un mežizstrādes nedarbi. Nenoturējos pie kompasa un aizvilku pa labi. Atradu pat kaut kādu paralēlo situāciju, līdzīgs purva ielociņš ir, bet punkta nav. Orientieristi te apkārt ganās daudzi. Pavēroju kur nu kurais skrien, un apmēram nojautu kur jābūt punktam. Bija, vienīgi žēl ka zaudētas 4 minūtes. Un kā jau tas šādās situācijās notiek, gribējās ātrāk sasmelt purvā izlieto ūdeni, un veikli nokļūt nākamajā punktā. Protams kļūda! Neprecīzs virziens un vēl 1 minūte zaudēta. Etapā uz 14. kp izslēdzās kamera. Būs laikam jāpērk jauna baterija, jo agrāk turēja kādas 55 minūtes, bet tagad izslēdzās pēc 43 minūtēm. Nesanāks nofilmēt visu distanci līdz finišam. Šogad kaut kā neiet ar to filmēšanu. Anglijas čempī pats izslēdzu, jo nebija motivācija turpināt distanci, Valmieras pavasarī kameru startā izslēdzu nevis ieslēdzu, jo aizmirsu ka biju jau ieslēdzis, bet Kurzemes pavasarī kamera pati izslēdzās.
Sagurums no purviem jūtams, jo reti kur varēja tiešām brīvi uzskriet, tāpēc 15. un 16. kp pavisam lēnīgi. 17. kp mazliet paskrēju garām vienu horizontāli pa zemu, bet pie 18. kp gandrīz dabūju dsq. Atzīmejos blakus esošajā 103. punktu, un tikai pēc brīža attapos, ka man taču vajag 111. punktu. Pie pēdējā 19. kp Artis tā sabļāva, ka mēģināju vēl kaut ko izspiest ar pustukšu bāku uz finišu. Finišā tāda dīvaina pēcgarša. Distance interesanta, orientēšanās intensīva, starts pa brīvu, bet purvainais apvidus nevisai patika. Vai bija to vērts, braukt pāri visai Latvijai tādos laikapstākļos, lai nonāktu tipiskā Meridiāna apvidū? Tas ka nav gandarījuma finišā, norakstīšu uz stresaino 5 stundu braucienu, jo sacīkste jau bija kvalitatīvi noorganizēta. Kā vienmēr pie OK Saldus. Jābrauc uz Kuldīgu kārtīgi paēst un vakarā sprintā varēšu ķert tos skriešanas endorfīnus, kurus neizdevās noķert te mežā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru