.jpg)
Map/area: Nagaiņi (Carnikava)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M45
5.1 km 22 kp - 48:23 - 14/22
Ja jāizvēlas, es šobrīd izvēlos velosportu. Tāpēc vakar Z2D 1. dienā Garciemā nestartēju, jo tur pat blakus Jaunciemā notika Leģendu Rogainings, kurā pieveicu 48 km ar velo. Interesants fakts, uz Carnikavu devos ar Valmieras sporta skolas autobusu kopā ar ZVOC jauniešiem, jo vienam negribējās tik tālu braukt, un komandas biedram Armandam šogad piespiedu pauze. Ar sporta skolas autobusu pēdējo reizi šķiet braucu kaut kad M18 grupas laikos, kad Azimuta jauniešus veda Grundzāles pamatskolas autobuss. Tā jau eleganti, 7:30 iekāp autobusā, vari pasnaust, un tevi nogādā līdz pat sacensību centram. Vakardien esot bijis pilnīgi balts mežs, tāds krosa variants ar karti rokās. Šodien cerams nebūs tikai skriešana, jo jūtu ka ciskas tomēr ar velo vakar esmu labi piedzinis. No K punkta uzreiz dzen augšā kalnā, bet tas jau ierasts kāpu mežos. Uz 1. kp cenšos aplocīt to kalnu, bet mazliet pa daudz paņēmu līkumu. Var teikt šī bija viena no retajām kļūdām distancē. Nākamos īsos etapus bez problēmām, atliek tik uzmest virzienu un skriet. Uz 5. kp jūtu ka jaudas šodien galīgi nav, nevaru tā cienīgi tikt augšā tajā kāpā. Uz 6. kp etaps caur priežu jaunaudzīti. Te pamanos ievilkt sev pa acīm ar priedes vai egles zaru! No šīs vietas paliku ar vienu aci. Acs tā asaro un grauž, ka labāk to turēt ciet, jo atverot viss miglā. Labi ka līdz 12. kp tā īsti nebija pašam jāorientējas, jo biju noķēris pa 2 minūtēm Sandri no Madonas un mani pa 2 minūtēm bija noķēris Jānis no Ziemeļkurzemes. Tieši Jānis kaut kā galīgi greizi mūs aizvilka uz 11. kp.
Vīriem tomēr ātrums jaudīgāks nekā man, tāpēc uz 13. kp orientējos pats ar savu vienu aci. Garo etapu uz 14. kp vilku apkārt purvam pa labo pusi. Līdz 18. kp bez problēmām, vienīgi tā asarojošā acs nenormāli traucē koncentrēties un saskatīt detaļas kartē. Uz 19. kp neko labāku neatradu, kā doties taisni pāri purvam. Džungļi tur baigie. Izrādās arī Carnikavas piejūras mežos var atrast zaļas un purvainas vietas nevis tikai kāpu balto mežu. Pēdējie etapi jau vairs tāda formalitāte, jo fonā dzirdams komentētājs Rupais finišā, atliek tik aizskriet uz saviem punktiem. Njā, šādos mežos ir jāskrien jaudīgāk, bet man tas temps šodien bija tāds kāds nu bija. Ja nebūtu uzšāvis pa aci, tad varētu teikt ka izbaudīju, jo ik pa laikam ir forši paskriet arī baltos mežos, nevis tikai Smiltenes vai Valmieras krūmājos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru