Treniņnometne Spānijā

Ollā! Te būs neliels atskats uz orientēšanās treniņiem bagāto nedēļu Spānijā. Vispirms liels paldies Jānim, kurš kādā no tvītiem aicināja pievienoties šai nometnei, un es decembrī daudz nedomājot piekritu pievienoties lieliskajai orientieristu kompānijai - Artūram, Jānim, Rūdolfam un Artjomam aizvadīt savu atvaļinājuma nedēļu Spānijā. Diemžēl janvārī iedzīvojos nepatīkamā kājas traumā, tā kā no ārsta Anglijā īsti neuzzināju kas par vainu, tad jāpiekrīt Kūma minējumam ka varētu būt kaula plēves plīsums - staigāt var, bet paskriet nevar. Centos cik nu vien var saudzēt šo traumēto kāju un jo tuvāk nāca laiks doties uz Spāniju, jo vairāk galvā maisījās domas, vai es vispār būšu spējīgs trenēties un skriet sacensībās.
Pēc satikšānās svētdienas vakarā Alicantes lidostā ar jau pieminēto jautro četrotni un iekārtošanos La Marina kempinga mājiņā, jau pirmdienas rītā sākās mūsu treniņnedēļa Spānijā. Pirmā karte uz kuru devāmies bija
EL PLANO

Rīta saulīte jau labi silda, kalni fonā iespaidīgi, jāmēģina uzskriet... diemžēl iesildoties jūtu ka kāja galīgi nav gatava kārtīgai slodzei. It kā paskriet varu, bet ar labo kāju pilnīgi bez jebkāda atspēriena. Apskatot karti, skaidrs ka neskriešu visu distanci. Izskrēju visus sākuma punktus līdz 8. kp, tad nedaudz pa zaļo un kalna nogāzi (14. 15. un 16. kp), un tad pēdējos divus punktus uz atklāta akmeņaina kalna. Jāsecina ka karte dažviet bija ļoti neprecīza un treniņu sarkanās lentītes nemaz nav tik viegli atrast, kā pierasts meklēt kontrolpunktu lukturus. Pusdienas devāmies ieturēt uz blakus esošo ciematiņu Sax. Uzēdām kebabus pie viena spāņu krieva, iepirkām tirgū divus lielus apelsīnu maisus pa 2 eiro, un devāmies uz šodienas otro treniņkarti

PICACHO

Picacho kalns dabā izskatījās iespaidīgs un kartē izaicinošs. Mazliet pazvilnējām saulē un visi bijām gatavi iekarot šo kalnu. Šoreiz distancē devos ar fotoaparātu kaklā, jo izlēmu ka nav prātīgi divreiz dienā mocīt piepampušo kāju, tāpēc nevis skrēju bet gāju. No sākuma biju apņēmies veikt garo etapu no 2. uz 3. kp, bet uzkāpjot jau līdz 2. kp sapratu ka nav nekādas vēlēšanās karstumā ložņāt pa kalniem starp mazajām priedītēm. Sagaidīju uz kalna nogāzes Janku, Artju un Rūdi lai nofotogrāfētu, un devos lejā apstaigāt zemākos punktus. Sāka parādīties jau pirmie noderīgie novērojumi, sīkās upītes kas zīmētas kartē, dabā ir galīgi sausas un pat nepamanāmas (pie 13. kp) un melnie krusti ir akmeņu krāvumi.
Otrdienas plānā bija izskriet piejūras kartes tur pat pie kempinga. Vispirms
GUARDAMAR

karti, kurā attēlots tikai reljefs. Tā kā jāsteidzas nekur nebija, tad izlēmu ka lēnām izskriešu pilnīgi visu distanci - 9.3 km ar 50 kp!!! Jāmācas turēt virzienu sīkreljefā un orientēties pēc lielā reljefa. Lēnām un prātīgi punktu lentītes tika atrastas viena pēc otras. Skrienot uz 16. kp pavērās vienkārši fantastisks skats uz Vidusjūru no augstās kāpas. Pie 18. kp pamanīju ka mežā ir izvietoti īstie kontrolpunkti ar emit atzīmēšanos un ilgi nebija jāgaida ka arvien biežāk mežā sastapu spāņu orientieristus, kuri tieši šajā laikā šeit aizvadīja kaut kādas treniņsacensības. Ceļā uz 30. kp kaktusu plantācijās pamanījos uzšķērst augšstilbu un tiku pie iespaidīgas rētas.

Šajā brīdī sāka nākt virsū arī baigais besis, mazliet jau bija apnicis meklēt tik daudz punktus, bet tā kā biju kartes tālākajā daļā, tad turpināju vien meklēt visus punktus pilnībā pārejot uz soļošanu. Šis pasākums man prasīja gandrīz 2 stundas un kājās sagurums bija visai nopietns. Pēc pusdienu ieturēšanas devos pārgājienā gar Vidusjūru pa nūdistu pludmali, neviens plikais gan vēl nesauļojās, jo spāņiem šķiet +25 grādi vēl skaitās auksts, daudzi staigāja garajās biksēs un jakās. Vakarā atkal treniņš pie jūras, šoreiz
LA MARINA SUR

kartē. Tā kā kāja sāpēja, tad skrējējs biju visai švaks un izlēmu ka centīšos distanci veikt maksimāli pa līniju. Samērā veiksmīgi tas arī izdevās, tikai peldošajā apvidū novirzījos no kursa. Finišēju līdz ar tumsas iestāšanos :) kad pārējie jau visai aktīvi fanoja pie TV par basketbolu.







Trešdien devāmies uz vistālāko karti
SIERRA DEL ORO

Man šodien bija paredzēta brīvdiena, jo skriet katru dienu galīgi neesmu gatavs :) tāpēc distancē atkal devos ar fotoaparātu lai noķertu kadrā vienus no labākajiem Latvijas orientieristiem. Distanci gāju pretējā virzienā, lai satiekot pretim skrienošos čaļus, zinātu kad jāiet uz finišu.

Kalni fonā bija vēl iespaidīgāki kā Picacho kartē, pašam arī sanāca uzcelt dažus kāpumus kas zināmu piepūli prasīja. Pusdienas ieturējām atkal vienā no mazajiem spāņu ciematiņiem, šoreiz ķīniešu restorānā, kura saimnieks bija tik iepriecināts par mums, ka beigās uzsauca 60 grādīgu ķīniešu šņabīti :) Vakarā sportisiti aizvadīja vienkāršu skriešanas treniņu, bet es devos atrast dažus geocaching Spānijā. Šis pasākums izvērtās visai ekstrēms, ja vēl pirmos 2 geo atradu bez problēmām, tad nākamie bija viennozīmīgi līdz šim grūtāk pieejamie.

Tā kā pirms tam nebiju geocaching mājas lapā apskatījis bildes un aprakstus, tad uz visiem geo vienkārši devos pa taisno pēc navigācijas bultiņas virziena. Nonākot vajadzīgajas koordinātēs, kur jābūt paslēptam geo, biju šokā. Zemē starp akmeņiem pavērās aptuveni 5 metrus dziļa ala, kurā bez virves nu nekādīgi nevarēja tikt. Vakarā apskatot bildes, izrādījās ka tas ir bijis mikro slēpnis, kurš nemaz nebija alā, bet gan kaut kur aiz akmeņa... nu neko būs iemesls kādreiz atgriezties, lai atrastu :) Nākāmais slēpnis arī nenāca neko viegli, pa ceļam jau biju pārvarējis dažas klinšu sieniņas, bet kad garminā līdz geo vairs rādīja 50 metrus, manā priekš pavērās kārtīga klinšu siena uz leju, un skaidrs ka slēpnis ir tur lejā. Ja jau biju nācis tādu gabalu, tad nekas cits neatlika ka rāpties lejā. Šis noteikti ir mans ekstrēmākais geo atradums. Atpakaļ gan nekāpu augšā, bet pa apkārtceļu starp klintīm izskrēju visai lielu līkumu uz mašīnu. Sanāca necerēti labs vakara treniņš pirms futbola vakara pie vakariņu galda.
Ceturtdien džekiem bija paredzēts testa mikromačs vidējā distancē
COTO CUADROS

Artjoms bija nobriedis veikt vakarā visu pilno kalna karti, tāpēc no rīta skrēja lēno treniņu, bet pārējie 3 censoņi bija gatavi sacensties. Es galvenā tiesneša, operatora un līdzjutēja lomā. Starta izlozē pirmais distancē devās Artūrs, pēc tam ar 3 minūšu intervālu Rūdolfs un tad Jānis. Kad visus biju palaidis startā, devos uz 8./16. kp uzņemt starplaikus. Artūrs jau bija izskrējis cauri 8. kp, bet Rūdim piefiksēju laiku 7:46 un Lapsēnam 8:34, tātad Janka ir kaut kur sākumā sakļūdījies. 16. kp paspēju gan nofilmēt, gan uzņemt starplaikus. Artūram nopietns pārsvars 16:36, bet Rūdis ar Jāni uz sekundēm 17:20 un 17:21 Jāsteidzas atpakaļ uz finišu. Artūrs finišē ar graujošu rezultātu - 6.5 km pa 30:09, Rūdis uzrāda 2. rezultātu 31:52, bet Jānis finišē ar rezultātu 32:11, tā neko čaļiem rezultāti treniņsacensībās!

 

Tā kā distance izskatījās fiziski samērā viegla, tad arī es lēnām izskrēju visus punktus, neskrienot vienīgi tauriņa cilpas. Pie 30. kp fani mani tā uzmundrināja ka pa ilgiem laikiem pat attīstīju kārtīgu sacensību tempu :) Lūk video no šā treniņmača
http://vimeo.com/37996646
Pusdienlaikā tika iekarota viena no vietējām McDonalds ēstuvēm, apmeklēti sporta preču veikali un novērtētas spāņu skaistules. Un pēcpusdienā otrs treniņš tajā pašā apvidū
COTO CUADROS

tikai augšā kalnos. Šeit bija tādi piedzīvojumi, kurus mēs vēl ilgi neaizmirsīsim, pēc tādiem iespaidiem, jautrībām un redzētā, kādu laiku pat nevarējām saņemties doties treniņā :))) Tā kā no rīta biju visai labi izskrējies, tad tagad distancē atkal devos pastaigas režīmā. Gāju pretējā virzienā, ņemot visus punktus līdz pat 16. kp, un tad vēl 5. 4. un 1. kp. Šis bija visvērtīgākais treniņš, jo sacensības solījās būt tieši šādā pašā apvidū ar iztiektām kalnu formām. Apguvu kādā virzienā vislabāk celties šādos terasveidīgos kalnos, vēl sapratu ka skriešanai ļoti labi var izmantot kalnu upītes, kuras bija pilnīgi sausas un pa kurām varēja skriet kā pa taciņām. Vēl atziņas ka kartē precīzi jāpiefiksē ieloki pa kuriem kalnos virzies un ka ļoti labi turēt virzienu atklātajās vietās var pēc izteikti lielajām kalna formām. Etapu no 22. kp uz 21. kp labāk nepieminēšu :) Sākot no šā vakara neatņemama vakariņu satāvdaļa uz galda bija LIDLā pirktais vīns, asinsritei un jautrībai tuvējās mazpilsētiņās :)
Piektdien vairs nekādu fizisko pārbaudījumu, lai uz sacensībām būtu vēlamais svaigums kājās. Mani treniņbiedri jau kā ik katru rītu izskrēja 4 km rīta rosmīti, kamēr es atļāvos ilgāk pagulēt. Šodien visai neierasts skats aiz loga, pēc saulainajām dienām šorīt apmācies un tieši tad kad bijām sataisījušies doties pēdējā treniņā, tad sāka līt lietus. Nu neko, uzkapājām dažas zolītes partijas un kad atkal sāka parādīties pirmie saules stariņi, devāmies uz še pat jūrmalā esošo karti
GUARDAMAR

Logi jeb virziena noturēšana baltajos plankumos. Distanci veicu tikai ejot, dažviet mazliet paskrienot lai justu kā jūtas kāja. Sajūtas nav nekādas olimpiskās, jo sāpes jūtamas, bet mierinājums tāds ka sacensības notiks kalnos, kur jāskrien visai maz, vairāk jākāpj augšā vai lejā, tāpēc sakostiem zobiem cīnīšos. Ar virziena turēšanu gāja visai viduvēji, kāpu reljefā vispār aizpeldēju tā ka nesapratu kur atrodos, bet pa mežu bija ok. Pēc distances pieveikšanas, aizgāju paņemt vēl vienu geocache tepat La Marina mežiņā. Pēcpusdienā mūsu slavenajā Berlingo aizšāvām uz Alicanti izbaudīt kultūrvēsturi un apmeklēt interesantas bodītes. Šķiet endomondo man šī nedēļa vēl ilgu laiku būs apjoma un stundu skaita ziņā bagātākā treniņnedēļa. Tā nedēļa tik ātri paskrēja, ka nemanot jau klāt bija sacensību weekends. Kaut arī paskriet normāli nevarēju, no orientēšanās viedokļa treniņi bija ļoti kvalitatīvi un vēl lieliskā kompānija ar ko pavadīt kopā brīvo laiku, bija vienkārši vienreizēji. Visur jau fotoaparātu līdzi neizstaipīsi un daudz labi momenti palika neiemūžināti, bet šo to jau safotogrāfējām
https://picasaweb.google.com/115438383393563832849/SpainTrainingCampXXIVTrofeoInternacionalMurciaCostaCalida2012
Drīzumā taps arī rakstiņš par pašām sacensībām Spānijā.