Ilkley Moor (Bradford)

Category: AIRE Spring Sprint League 2012

Map/area: Ilkley Moor (Bradford)

Organiser: AIRE

Country: England

Discipline: Sprint

Results

Tuvojas Kāpa 2012, tāpēc jāmēģina uzskriet vismaz divreiz nedēļā, lai Latvijas o-svētku M21S grupas rezultātos būtu atrodams vidusdaļā nevis lejasdaļā. Pēc 5 mēnešu pārtraukuma esmu atsācis skriet Leeds parkrun sestdienas 5 km rīta skrējienos, zem 25 minūtēm vēl spēju noripot, jāmērķē uz 24 min. robežu :) Ar kāju šķiet viss ir kārtībā, tā ka jāsāk arvien aktīvāk kustēties. Šovakar izmantoju iespēju uzskriet AIRE sprinta treniņdistanci. Ilkley Moor kartē jau biju iepriekš skrējis vairākkārt, tāpēc bija visai dīvaini iedomāties kā te varētu sprinta distanci izveidot. Paskatoties uz karti, bija skaidrs ka te nekāds sprints nebūs, distance bija izplānota tieši pa kartes briesmīgāko daļu - uz lielās kalna nogāzes un neskaitāmajiem akmeņu krāvumiem. Skriešanas taktika šeit jau zināma, pēc iespējas vairāk jāturas uz taciņām, jo starp tiem akmeņiem vienkārši nav iespējams skriet, bet nu akmeņainās takas arī ļoti bīstamas, visu laiku jāskatās kur kāju liec. Uz 1. kp tikai pa taciņu, aplokot lielo gravu, uz 2. kp to aitu taku diemžēl dabā nevarēja pamanīt, tāpēc cīņa ar akmeņiem. Uz 3. kp tieši tāda pat cīņa, un tā lēkājot pa akmeņiem pazaudēju virzienu, labi ka uzradās Ian Nixon, kurš precīzi gāja uz punktu. Etaps uz 4. kp ir vienkārši neizskaidrojams no plānotāja puses, dzīt augšā kalnā un pēc tam atpakaļ lejā uz 5. kp :))) vēlāk finišā uzzināju ka distanci plānojis 14 gadīgs puika :) nu pareizi ir, lai lielie onkuļi kārtīgi atstrādā kalnus. Uz 5. kp sakļūdījos, apskrienot apkārt tam pauguram, etaps uz 6. kp gan lidojošs, uz uz 7. kp tik pat lidojošs, vienīgi nebija jau vairs jaudas. Izvēlējos skriet apkārt pa lielo taku, jo tā taisnākā mazā aitu taka varēja atkal kaut kur papardēs izbeigties. Etapus uz 8. un 9. kp grūti komentēt :) brutāla kalnā kāpšana, labi ka nebiju uzlicis pulsa siksniņu, jo sirds jau patiesi kāpa pa muti laukā, jāpiemin ka saule arī cepināja visai iespaidīgi. Uz finišu it kā tikai pāris horizontāles jāpievar, bet spēka paskriet vairs nebija atlicis nemaz. Šī viennozīmīgi bija fiziski smagākā sprinta distance kādu esmu skrējis (gājis). Loģiski ka uzrādītie rezultāti nevienam nebija ne tuvu kā sprintā, uzvarētājam 24:36, mans rezultāts 36:07 un 10. vieta no 39 dalībniekiem.

P.S. Arī līdz starta vietai sanāca pacelt iespaidīgu kāpumu ar riteni, drīz šķiet varēšu piedalīties Tour de France velobrauciena tautas klasē :) jo braukt kalnos vairs nav nekādu problēmu.