Lielmežs (Jaunpiebalga)

Category: OK Arona Kauss 2012 2. diena

Map/area: Lielmežs (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M21B

Results

Mājas treknie ēdieni, kotletītes, dažādi salāti, plus vēl testa kebabs Valmierā pēc hokeja, protams ārī pāris latvju alutiņi... šorīt manā vēderā bija radījuši normālu kokteili, laikam kuņģis vairs nav pieradis pie Latvijas garšīgās un sātīgās pārtikas. Pirms starta jutos ļoti smags :))) un arī motivācija tā īsti vairs nebija šodien skriet. Bet nu kā Tu neskriesi, ja vakar 1. vieta tika izcīnīta. Sacensību centrā ierados visai laicīgi, jo ceļš uz šejieni jau bija zināms. Jāpiemin ceļa posms Ranka - Jaunpiebalga... nu tas ir kaut kas unikāls, pats brīnos kā vakar ratus nenolauzu, tipa asfaltēts ceļš, bet vienās bedrēs, un tās bedres jau tādas iespaidīgas, kārtīgi āliņģi ceļa vidū, njā visai skumjš skats uz šādiem nomaļiem Latvijas ceļiem, nav brīnums ka tik daudzi brauc ar džipiem :) Nu lūk sacensību centrā ierados laicīgi, varēju mierīgi apskatīt vakardienas rezultātus un šodienas starta protokolu. Mērķis skaidrs, uz pjedestāla jātiek, bet 1. vietu būs grūti noturēt, jo šodien aiz manis 2 minūtes startē Raivis Kalniņš, kurš man ir vienīgais zināmais konkurents B grupā, pārējie uzvārdi man ir nezināmi, tāpēc grūti spriest par viņu sāncensību. Bet Raivis ir visai vērā ņemams konkurents, jo šad tad esam uzskrējušies. Pirms starta tomēr nedaudz iesildījos un jutu ka šodien nav galīgi iekšā, pats smags un skriešanas solis vēl smagnējāks :) Man no grupas otrā minūte, kas nozīmē ka nebūs ko ķert, jo pirmajā minūtē startējošais čalis ir tērpies t-kreklā un reebok treniņbiksēs :) kas galīgi neiedveš pārliecību, ka ar viņu varētu sanākt kāda sadarbība distancē. Bet papētot starta protokolus izsecināju ka pirms B grupas startē 16 grupas meitenes, vakardien mums distances bija vienādas, tātad gan jau šodien arī, tad jau vismaz būs ko ķert mežā un varbūt kādu punktiņu arī izcels :) Starts uz liela meža ceļa un līdz K punktam apmēram 200 metri, tātad jau startā jāslēdz kārtīgā robā. Etaps uz 1. kp visai vienkāršs, jāturpina pa ceļu un tad caur izcirtumu. Izcirtuma malā jau pamanu vīru reebok biksēs, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, īstenībā paldies viņam, jo 1. kp viņš man izcēla, pēc tam gan atstāju viņu vienu cīnīties pa kritušajiem kokiem :) Uz 2. kp divi varianti, vai nu pa līniju caur purviem, vai nedaudz uzcelt augšā pa ceļu un tad pa balto mežu, izvēlos otro variantu, kur gan pamanījos ieskriet mazu eglīšu jaunaudzē. Uz 3. kp tikai virzienā, sev par pārsteigumu nonācu uz stigas, kuru kartē nemaz nebiju pamanījis, laikam jau esmu aizmirsis ka kartē un dabā mēdz būt arī stigas, jo Anglijā nekā tāda nav :) Bet šodien jau jūtami labāk lasās karte nekā vakardien. Uz 4. kp sanāk pacīnīties un palēkāt pa purvu un beigās varbūt mazliet pa lielu līkums tiek veikts, bet vismaz droši punktā iekšā. Etaps uz 5. kp tīrais izcirtuma variants - skrien, lec un skaties kur kājas liec, lai starp zaru čupām neizmežģītu potītes, pats punkts baltajā mežā un jau pa gabalu redzams, jo pie punkta sēž čalis ar uzklātu galdiņu ar dzērienu glāzēm. Man gan šis fakts uzsit nelielu smīnu, jo kaut kā šajā ''garajā'' 4.6 km distancē galīgi neprasās pēc dzerampunkta, bet nu droši vien citām grupām ir īstas garās distances, kuras jāskrien ilgāk par 1 stundu. Tiešām nesaprotu kāpēc B grupa tā ir apdalīta, tas ka mēs skrienam lēnāk nekā A grupa un Elite, nenozīmē ka mēs esam švaki, un 6-7 km garu distanci tak ap stundu mierīgi varam noskriet. Nu tas tā, vienkārši mazliet ''obidna'', ka man kā īstam B grupas vecim un patriotam, lai varētu skriet to 7 km garo distanci, būtu jāskrien A grupā un jācīnās ar krietni ātrākiem orientieristiem, nevis sava līmeņa meistariem :) Labi, atpakaļ pie distances, tātad 5. kp atzīmējos praktiski bez apstāšanās un ūdenszellim parādīju ka B grupas veči reāli mauc un mežā nedzer, tas nekas ka sanāca mazliet šķība izeja uz 6. kp :))) Etapa vidū uz ceļa beidzot panācu vienu no 16 grupas meitenēm, kura pat pajautāja vai es skrienot uz 56. kontrolpunktu. Pieklājīgi pateicu jā, un meitene sparīgi pa izcirtumu sekoja līdzi soli solī. Tas tā mazliet uzjautrinoši, ka kaut kur etapa vidū, kur kas to zin uz kuru punktu katrs orientierists skrien, kāds paprasa vai skrien uz punktu, kurš atrodas vismaz 300 metrus uz priekšu :) pierasts ka jaunieši vai sirmi veterāni kaut kur punkta rajonā apjautājas, kādu punktu meklē. Bet visu cieņu meitenei, izturēja man līdzi līdz pat punktam pa to brikšņaino izcirtumu un purvu. Atzīmējos 6. kp un opā... ieraudzīju Kalniņ Raivi, kļūdas līdz šim nebiju pieļāvis, bet uz kāju viņš mani bija panācis pa 2 minūtēm, laikam esmu lēns. Pirmajā mirklī bija doma ka jābēg, kamēr viņš vēl nav atzīmējies punktā, tāpēc sanāca visai šķībs izejas virziens no punkta, un iepēros atkal purvā un izcirtumā, nu galvenais mērķis bija ātrāk tikt uz ceļa. Hmm, kurš nez ātrāk nonāca uz ceļa, es ar savu greizo virzienu vai Raivis, kurš skrēja pa līniju... protams ka viņš, un nu es biju ķērējs nevis bēdzējs :) Līdz mežam viņu panācu un pārņēmu vadību, un... aizrāvu mūs abus kļūdā :) 1 minūti pazaudēju etapa sākumā un vēl 1 minūti tagad etapa beigās, un sapratu ka te arī cīņa par 1. vietu ir beigusies, jo aizbēgt es fiziski no viņa nevaru, un ja taisīšu šādas muļķīgas kļūdas, tad vispār pat pirmajā trijniekā neiekļūšu, jo rezultāti pēc pirmās dienas bija visai blīvi līdz pat 7. vietai. Pēc atzīmēšanās punktā, speciāli piebremzēju un palaidu Raivi priekšā, jo biju nolēmis atlikušo distanci atsēdēt aiz viņa. Izskrējām uz ceļa un johaidī :) ja iepriekš biju plānojis aizbēgt no viņa, tad tagad nemaz uz ceļa līdzi netiku viņam, alūksnietis attālinājās ar katru soli, a es vairāk cīnījos ar sevi nevis viņu, jo nemaz iekšā nebija enerģijas. Labi ka viņš pēc atzīmēšanās 8. kp mazliet apstājās un tā man izdevās atkal panākt viņu. Uz 9. kp gandrīz identisks etaps kā vakar no 10. uz 11. kp, kur tad tā var saplānot :) Pa mežu mums ar Raivi ātrumi neatšķiras, tāpēc skrienu tik viņam līdzi un arī pats ieskatos kartē, uz 10. kp tikai akla sekošana, vienīgi beigās piefiksējot vai viņš pareizi dodas uz punktu. Wow, uz 11. kp izskatās visai pabriesmīgs etaps caur purvu, izcirtumu un zaļo, bet nekādu variantu jau nav un tik pa līniju. Pēc izcirtuma pieveikšanas, zaļajos krūmos mazliet padevos un pārgāju uz soļiem, un tā atlaidu Raivi prom, tā ka punktu bija pašam jāatrod :) un arī uz pēdējo 12. kp un finišu devos lepnā vientulībā.

Finišēju ar rezultātu 40:26, tas ka 1. vietu esmu pazaudējis Raivim bija skaidrs, bet jutu arī ka ar šadu rezultātu un to 2 minūšu kļūdu uz 7. kp var izkrist arī ārpus godalgotajām vietām. Beigu beigās šodien ieņēmu 4. vietu no 10 dalībniekiem, bet kopvērtējumā tomēr izcīnīju 2. vietu, par 13 sekundēm apsteidzot 3. vietas Kalniņu. Noslēgumā varēju kāpt uz pjedestāla ar abiem Kalniņiem un Azimuta karogu rokās :) un iegūt varen skaistu kausu par 2. vietu. Sanāca pat labāk nekā biju domājis iepriekš, piesakoties šīm sacensībām, tad jau ar B grupas vīriem vēl varu cīnīties. Latvijas mežos tiešām ir feini skriet (tie izcirtumi vien varēja būt mazāk) un pats galvenais lieliskā kartē, kas sniedz gandarījumu par pieveikto distanci. Atpakaļ ceļā no Jaunpiebalgas, izbrauc caur Ranku, kur 3 gadus apguvu būvgaldnieka-namdara profesiju, un aizbraucu līdz Gaujai, kur bija jāatrod viens geocaching slēpnis, jāsaka ka arī geo slēpņi Latvijā ir paslēpti daudz interesantākās vietās nekā Anglijā. Vajadzētu vēl uzskriet kādos mačos Anglijā un tad jau nākamās sacensības Latvijā būs Kāpa 2012.