Brindley & Hednesford Camp (Cannock)

Category: Regional and WMOA League Event

Map/area: Brindley & Hednesford Camp (Cannock)

Organiser: WCH

Country: England

Discipline: Blue

Results

Nu tad beidzot! Šķiet kopš Kāpas nebiju skrējis normālā mežā un piedalījies kaut cik nopietnās sacensībās. Arvien tuvāk tuvojoties sacensību vietai, smaids pa visu seju kļuva aizvien palatāks, biju sajūsmā par skatu aiz auto loga. ĪSTS PRIEŽU MEŽS! Dodoties uz šīm sacensībām, nodomāju ka gan jau atkal kādas mazās weekend sacensības, bet nē, vēl viens pārstiegums, kārtīgas reģionālās sacensības (West Midland līgas posms) un dalībnieki arī visai daudz 300-400. Tas tikai priecē. Kā jau ierasts izvēlējos skriet Blue distanci (6.5 km), jo Brown distance tomēr ir par garu (8.5 km) priekš manis. Tā kā dienā bija ieplānots vēl šur tur paspēt aizbraukt, tad startēju viens no pirmajiem 13. minūtē. Uz startu devos ar nelielu lepnumu, ka mugurā ir zaļais AIRE krekls, jo kā nekā pirms pāris nedēļām Compass Sport Cup finālā mūsējie uzvarēja, un nu gadu varēs saukties par stiprāko Anglijas klubu, tieši tagad kad es Airienteers pametu :) Etaps uz 1. kp izskatās visai vienkāršs, bet pa tādu visai ''peldošu'' apvidu ar sīkiem ielociņiem un deguniem, kuri kartē nav sazīmēti. Prieks ka izdevās pieturēties pie virziena un attāluma izjūtas, jo vienu brīdi jau gribējās sākt raut pa labi vai kreisi, redzot ka pāris orientieristi jau ķemmē apkārtni. Ieskatoties splitlaikos... oho, esmu uzrādijis ātrāko laiku uz 1. kp! Cik perfekti paņēmu 1. kp, tik katastrofāli sakļūdījos uz 2. kp, etaps tika veikts pēc plāna, bet... punktam paskrēju garām aptuveni 2 metru attālumā, saules apmirdzētajās papardēs punktu vienkārši nepamanīju, un izmetu diezgan muļķīgu loku (~1:30), līdz atgriezos pie punkta. Labi ka uz 3. kp garais etaps, varēju mazliet atslābt pēc tik stulbas kļūdas. Etaps cauri izcirtumam, pirmā doma ka jāturās pa līniju, bet tālumā redzot cik smagi un lēni 2 orientieristi izcirtumā virzās uz priekšu, izlemju ka vieglāk būs skriet apkārt pa ceļu, spēku pataupot distances beigu daļai. 4. 5. un 6. kp īsie etapiņi, tikai uz 6. kp izdevas ideāls veikums, uz 4. kp visai saraustīts etaps, bet uz 5. kp 30 sekunžu kļūda, precīzi virzījos uz punktu pēc tā kā ir attēlots kartē, bet dabā tomēr attālums starp ceļu un grāvi nesakrita un sanāk ka novirzījos mazliet pa kreisi, un trāpīt uz bedri klajā mežā... tā vienmēr ir sava veida loterija, vai nu ir vai nav :) Uz 7. kp atkal garais etaps caur izcirtumu, uzreiz skaidrs ka tikai pa ceļu. Jau pie 5. kp sev aiz muguras pamanīju divus visai sparīgus skrējējus, viens no viņiem ar uzrakstu ARMY uz muguras mani ātri apdzina uz ceļa, bet pie pirmā ceļu krustojuma nez kāpēc šis grieza pa taisno, kamēr es turpināju turēties uz takas, un visai loģiski ka uz augšējās paralēltakas es nonācu ātrāk, bet nu vīriem tas solis bija krietni ātrāks un nu abi mani apdzina. Nodomāju ka šie skrien manu distanci, tāpēc arī mežā tik sekoju līdz pat punktam, bet... šie atzīmējas, bet es ieskatos leģendās un man nesakrīt punkta numuri, tātad šie skrien Brown distanci, bet mans punkts ir dažus ielokos uz priekšu. Uz 8. kp īsais etaps, manā izpildījumā visai lēns un samocīts, cerēju to punktu ieraudzīt krietni ātrāk. 9. kp šķiet bija distances atslēgas punkts, ilgi nevarēju izlemt pa kuru pusi apdzīvotajai teritorijai lai dodas uz punktu, pa leju būtu pa mazo taciņu un droši punktā iekšā, bet nedaudz garāks līkums, toties pa augšu būtu tuvāk līnijai un pa pļavu, bet ar visai palielu kāpumu sākumā. Izvēlējos kreiso variantu caur pļavu un diemžēl tā bija varianta kļūda, jo kāpums bijai visai smags, plus vēl etapa vidū nedaudz pazaudējos un kopumā aptuveni 2 minūtes pazaudētas. Uz 10. kp visai veiksmīgi pa horizontāli, bet 11. un 12. kp kārtīgi spēka punkti pa izcirtumu, uz kuriem virzienu palīdzēja noturēt pa priekšu skrienošie orientieristi, kurus vienu pēc otra panācu un nevarēju saprast, vai tiešām viņi man bija aizgājuši garām etapā uz 9. kp pa leju, vai vienkārši biju noķēris šo grupiņu. Distances beigas visai formālas, uz 13. kp tik pa ceļiem, bet 14. kp ritīgs stiepiens pa pļavu, kurš man gan izvērtās visai bremzējošs, jo kaut kā dabā nespēju iztēloties to kas ir kartē zīmēts un vismaz 5 reizes uz pļavas kompasā piefiksēju virzienu, un beigās pat apstājos, lai pārliecinātos vai tiešām viss sakrīt. Finišēju ar rezultātu 56:22 un uz to brīdi biju līderis, bet beigu beigās ieņēmu 14. vietu no 85 dalībniekiem, kuri gan pārsvarā atkal bija tikai veterāni. Intereses pēc paskatījos citās distancēs, cik tad ir to M21 orientieristu, Brown distancē - 3, manā Blue - 3, un Green - neviens, zemākajās distancēs nemaz neskatījos, tātad kopumā tikai seši M21 pārstāvji... sarūgtinoši, lai neteiktu vairāk. Kā gan angļi redz nākotni šim sporta veidam? Bet pašam jau nu bija milzīgs gandarījums par veikto distanci, fiziski cik nu ar šobrīdējo formu varēju paskriet tik arī skrēju, turpmāk būs jāmeklē sacensības kuras notiek tiešām īstos mežos kā šis, nevis parkveidīgajos.