Tāpat kā pagājušo nedēļ WMOA līgas sacensībās startēju viens no pirmajiem, tā arī šoreiz startēju pašā sākumā. No vienas puses labi, ka tīrs mežs priekšā un vari koncentrēties tikai savam skrējienam, bet no otras puses, kādreiz ir vēlme, ja kādā zaļajā vai rožu džunglī kāds izceļ punktu. Šorīt iesildoties biju jau paspējis nobraukt ar
riteni 20 km un vakardienas
urban skrējiens arī vēl mazliet kājās bija atstājis jūtamas muskuļu sāpes, tā ka pirms starta nebiju tik svaigs kā gribētos. Ierodoties sacensību vietā, sapratu ka mežs atkal nebūs nekāda dāvana - tipiskais Anglijas mežs ar neskrienamu pamežu, kas apstiprinājās arī ieraugot paraugkarti startā - zaļā krāsa un zaļās līnijas dominēja. Starta tiesnesis sniedza visai interesantu informāciju - distancē ir divas karšu maiņas vietas, tātad kopumā distanci būs jāveic ar 3 kartēm!!!, kas liecina ka būs jāskrien visai mazā platībā vairākos apļos. Vienreiz jau Anglijā biju skrējis distanci, kur karšu maiņa ir pie kontrolpunkta, un kur zemē stāv maisiņš pilns ar kartēm, tāpēc šoreiz zināju kas sagaidāms, jo
toreiz tas bija pārsteigums, šāda karšu maiņa. Tāpat kā pirms nedēļas
Brindley mežā, arī šodien sāku pārliecinoši, uz 1. kp uzrādot
ātrāko splitlaiku, īstenībā šķita ka pat ļoti ātri sasniedzu pirmo kontrolpunktu, tāpēc uzreiz pārbaudīju mērogu, viss kārtībā - desmittūkstošniece. Nu jau pie Anglijas kartēm esmu tā piešāvies, ka līdz ko kādā etapā ieraugu zaļās svītras, tā uzreiz meklēju labāko ceļa apkārtvariantu, jo pa tiem rožaugiem vienkārši nav iespējams normāli paskriet, tāpēc uz 2. kp bez liekas minstināšanās izvēlos skriet apkārt pa taciņu. Uz 3. kp diemžēl nav iespēju izvairīties no tā drausmīgā pameža, tāpēc jācīnās tik taisini, arī uz 4. kp etapa sākums visai lēns un ar jūtamu piepūli plēšoties pa tām rozēm, bet etapa beigas jau patīkamā baltajā mežā, tikai ar vienu pamatīgu bet... lai atzīmētos punktā, nākas pieveikt kārtīgu kāpumu. Iespējams šo etapu arī vajadzēja skriet apkārt pa stigu, tā vinnējot vismaz 30 sekundes. Etaps uz 5. kp šķita vieglāks par vieglu... tehniski jā, bet ne fiziski, jo no sākuma nepamanītās 5 metrīgās augstumlīknes skatam pavēra visai iespaidīgu nogāzi, kuras augšā jātiek. Cīnījos un kāpu tik augšā pa taisno, bet tagad mājās skatoties kartē, atkal izskatās ka ātrāk būtu bijis apkārt pa ceļu, bet feināk taču ir orientēties pa taisno, nekā skriet krosiņu pa takām. Uz 6. kp īsais etapiņš, tikai formalitāte, bet uz 7. kp tikai virzienā gar jaunaudzi ar visai saliektu muguru, baigais džunglīts tomēr tas bāli zaļais. Pie punkta pirmā karšu maiņa, zemē maisiņos stāv divas smukas karšu kaudzītes, viena Brown distancei, otra manai Blue distancei. Pirmās daļas karti zemē nemetu, bet gan paloku apakšā zem otrās daļas kartes, jo kas zin kad atkal atbraukšu uz
NOC rīkotajām sacensībām, un kur un kā varēšu atgriezt kartes savam karšu arhīvam :) Tātad turpinam uz 8. kp, ātri gar kontūru ārā no zaļā un pa stigu beidzot šodien tā pa īstam varu ieskrieties, beigas atkal rožaugu muklājā, pa kuru lēkājot nav nemaz tik viegli noturēt precīzu virzienu, šeit būtu ļoti noderējis ka kāds izceļ punktu, bet nu labi vien ka pats veiksmīgi uzlecu viņam virsū. Uz 9. kp praktiski tik pa līniju, beigās pieveicot atkal ''jauku'' kāpumiņu. O... 10. kp izrādās ir pirmās daļas 3. kp, tāpēc šķiet tā atrašana nekādas problēmas nesagādās, bet tieši uz šo punktu pieļauju pirmo kļūdu un tieši rožaugu dēļ, cenšoties pēc iespējas vairāk izvairīties no tām sasodītajām rozēm, novirzos krietni pa labi, kas laika izteiksmē pārvēršas par pusminūtes kļūdu. Etaps uz 11. kp šķiet bija šodienas fiziski grūtākais etaps, nekādu apkārtvariantu nebija un tā kā pirms manis bija startējuši vien pāris konkurenti, tad cīņa ar rozēm sanāca līdz asinīm. Nekad dzīvē neesmu skrējis ar kājsargiem, bet pēc šī etapa apsvēru domu par to iegādi, bail pat iedomāties kā te vasarā izskatās, jo rudenī kaut cik tie krūmāji ir noplakuši pie zemes. Uz 12. kp tikai sadarbība ar kompasu, kas arī veiksmīgi izdodas un punktā trāpu precīzi. 13. un 14. kp tādi pārskrējienu etapi pa takām, bet uz 15. kp identiska kļūda kā uz 10. kp, jo arī šis punkts jau pirmajā aplī (6. kp) bija ņemts, bet nezin kā pa reljefu biju jūtami novirzījies pa kreisi, laikam motokrosisti iespaidoja to :) Mežā bija daudz izbraukātu moču taku, un arī šodien 3 brašuļi te gribēja mazliet pagonkot, bet ieraugot orientieristus viņu teritorijā, ātri notinās. Īsais etaps uz 16. kp un nu klāt otrā karšu maiņa, šoreiz zemē 3 maisiņi, jo arī Green distancei šeit ir karšu maiņa. Nu jau distanci turpinu ar 3 kartēm rokā, jautri! jo nekad iepriekš tā vēl nav bijis :) 17. kp jaunaudzes malā, bet aptuveni 10 sekundes pazaudēju, jo punktu uzreiz nepamanīju aiz papardēm. 18. kp skrienamais tik pa takām un ceļiem, bet 19. kp kāpjamais, njā kalnu etapos man iet grūti, it kā vajadzētu piespiesties skriet, bet kaut kā nevelk. Toties etaps uz 20. kp vairāk uz leju, un te nu es atkal varu jozt cik nu ir iekšā, ir atkal tas lidojošais fīlings, kaut biežāk šīs sajūtas pavadītu mani distancē. Uz 21. kp tikai un vienīgi apkārt, uz 22. kp pirmā doma bija skaitīt tās ierakumu gravas, lai precīzi trāpītu uz pareizas, bet izlēmu paļauties uz attāluma izjūtu, kas mani nepievīla un punktā trāpīju ļoti precīzi. Pēdējais 23. kp visai viegls, pēc reljefa, un šodienas finišs atkal kas sen nepieredzēts. Uz finišu nevis jāskrien 100 metri, bet gan kārtīgs etaps ar visu orientēšanos, pa taisno caur zaļajām strīpām tiešām negribējās, tāpēc locīju kārtīgu astotnieku pa ceļiem. Finišu varēja jau dzirdēt pa gabalu, jo vesels bars ar sīkajiem klaigāja, skolēniem bija kaut kāds atlases mačiņš. Galīgi nebiju rēķinājies ka 6.5 km garo distanci veikšu ilgāk par stundu, bet nu fiziski jau tomēr bija visai grūta distance ar visai lielu kāpumu un pāris lieliem apkārtvariantiem (
garmin 7.88 km). Tehniski gan es teiktu ka ļoti viegla distance, kļūdās sev varu atrast aptuveni 1 minūti un otru pieplusot uz pāris neizteiksmīgiem variantiem. Finišēju ar rezultātu 64:59, ieņemot 2. vietu no 50 dalībniekiem. Ja godīgi, nav jau vairs interesanti skatīties tās rezultātu tabulas, jo ja distanci būšu veicis normālā izpildījumā, tad loģiski ka būšu rezultātu augšdaļā, jo nav jau vairs vērts pieminēt to, ka šeit pārsvarā startē veterāni, vienīgi interesantāk ir paskatīties
winsplits splitlaikus. Tehniskajos un parastajos etapos viss ir kārtībā, esmu starp ātrākajiem, bet līdz ko ir kāds kalnu etaps, tā uzreiz uzrādās padsmitās vietas splitos, kas liecina par to, ka nespiežu sevi cīnīties, bet vai tas ir vajadzīgs... es labāk kalnu etapus izmantoju atpūtai un nākamo etapu analīzei :) Ir parādījies baigais prieks atkal orientēties da jebkādā apvidū, jo Leeds apkārtnē praktiski visas o-kartes bija izskraidītas vairākas reizes, bet te Robina Huda mežos viss ir jauns un neiepazīts! Tā ka mans nākamo nedēļu o-kalendārs ir visai bagāts ar dažādām sacensībam.
+(21.10.2012.).jpg)
+(21.10.2012.).jpg)
+(21.10.2012.).jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru