Šīs sacensības manu uzmanību piesaistīja ar
Mančesteras kluba aicinājumu - Welcome to a taste of Scotland in the Peak District ! Ja jau kalni būs kā Skotijā un es ceru arī meži, tad ir jāpamēģina, jo atceroties
Skotijas 6dienas pirms nu jau 5 gadiem, tur kaut kam ir jābūt. Kalnus jau paspēju izbaudīt pirms starta, jo šoreiz uz sacensībām devos ar vilcienu un riteni. Lai no stacijas nokļūtu līdz sacensību centram, bija jānobrauc vien 12 km, kas normāli būtu kādās 35 minūtēs pieveicami, bet šoreiz šī attāluma pieveikšana prasīja
1 stundu un 9 minūtes! Kalni bija ne pa jokam, un pat divreiz nācās kāpt nost no velosipēda, jo tādā sienā vienkārši nebija iespējams uzbraukt. Tātad iesildīšanās pirms startā sanāca pat pārāk laba, atlika vēl tikai izstaipīties un biju gatavs doties distancē. Aicinājums uz apvidu kā Skotijā nelika vilties, mežs izskatījās iespaidīgs (beidzot skuju koki un sūnu pamatne) un arī kalni liks kārtīgi pacīnīties. Startā ieraugot etapu uz 1. kp, sapratu ka te šodien būs īsta ORIENTĒŠANĀS. Etaps cauri kārtīgam zaļajam biezoknim bez nevienas normālas piesaistes. Kad tiku cauri tam biezoknītim, mana piesaiste izrādījās 16. kp, jo biju krietni novirzījies pa labi, vismaz punktā varēju droši iet iekšā, bet 1 lieka minūte noteikti klāt, ar šādu līkumu. Uz 2. kp tikai virziens, jo beigās varēs labi atdurties pret kontūru. Būtībā visi nākamie punkti 3. 4. 5. un 6. kp tika ņemti tikai paļaujoties uz kompasu, vislielākais prieks ka izdevās precīzi trāpīt uz 6. kp, jo šādā apvidū ar tik daudz dabīgajiem šķērsļiem, varēja visai viegli novirzīties no uzņemtā kursa, palīdzēja arī tas ka nekādu dižo skriešanas ātrumu te nevarēja attīstīt. Etapu uz 7. kp izvēlējos skriet vairāk pa mežu, jo kaut arī pilns ar sakritušiem kokiem, tomēr vieglāk skrienams nekā aizaugusī pļava. Uz 8. kp gandrīz tikai pa marķējumu gar ceļu un nezinu kā, bet tieši šādos vieglajos etapos man sanāk sataisīt vislielākās muļķības. Vispirms mazliet apjuku izskrienot no marķētā posma, pēc tam aizrāvu līdzi Brown distances skrējējiem uz viņu punktu, un tikai tad nolasīju kartē kur esmu es un kur man vajadzēja būt. Tik muļķīga kļūda, lai neteiktu vairāk :( Sabojāju visu labi iesākto distanci ar šo 2 minūšu kļūdu, bet tagad atslābināties nevarēja vispār, jo nākamie punkti sekoja open moorland apvidū, kas nav no maniem favorītapvidiem. 9. kp visai viegls, bet 10. un 11. kp gan prasīja uzmanīgi sekot līdzi virzienam un attālumam, jo šādās viršu pļavās atrast mikroieplakas nav tas vieglākais uzdevums. Labi ka biju kopā ar diviem Brown distances skrējējiem, varējām mazliet platāk izklīst, līdz viens uzgāja virsū punktam. Uz 11. kp arī mūsu virziens sakrita, tāpēc tik skrēju līdzi, tomēr šiem bija cits punkts, dažus ielociņus uz augšu, tāpēc uz savējo punktu sanāca tāds neliels 30 sek. līkumiņš. Uz 12. kp normāls downhils uz leju, galvenais skatīties kur kāju liec un tik lidot lejā. Punkts tika paņemts bez grūtībām no sētas puses, arī 13. kp nekādas grūtības nesagādāja, galvenais ticēt virziena izjūtai. Bet 14. kp gan atkal augšā kalnā, atkal izvēlējos virzīties pa mežu nevis pļavu, un augšā uz taciņas tiku samērā ātri, un tālāk tikai formalitāte ar punkta paņemšanu. Uz 15. kp aizliegtā teritorija (putnu ligzdošanas vieta) priekšā un kartē iezīmējuši ka jāskrien baigais līkums apkārt pa kreiso pusi, bet pa labo pusi būtu daudz ātrāk. Es protams izvēlos labo variantu, kurš ir krietni īsāks un šķiet ka tas nebija aizliegts, jo tagad ieskatoties
Routgadet citu veiktajos ceļos, ne es vienīgais biju skrējis pa to pusi. Punkts easy, jo tas pats kurš 7. kp, arī 16. kp paņemšana likās ka nekādas problēmas nesagādās, jo tam jau biju paskrējis garām ceļā uz 1. kp, bet atkal dažādi pārvarāmie šķērsļi mazliet lika vairāk noorientēties pirms paša punkta. Uz 17. kp vienīgā doma bija tikt ātrāk uz ceļa, jo pa zaļo nebūs aršana, bet baigi paveicās, jo trāpīju mazajās eglītēs uz kaut kādu iedzītu vagu un varēju tā visai brīvi arī pa zaļo skriet. Un kaut kas neticams, tieši uz pēdējo 17. kp esmu uzrādījis
ātrāko splitlaiku (vienīgo) starp visiem Blue distances orientieristiem. Tā kā biju labi ieskrējies, tad arī uz finišu centos lidot tā no visas sirds, tikai pirms atzīmēšanās nācās visai strauji sabremzēties, jo viena tīnīte kādas 2 sekundes bakstījās ap finiša SI staciju, kamēr trāpīja iekšā. Tas viņas žēlais sorry lika tikai pasmaidīt, jo redzot ka tāds dzīvsvars lido no meža ārā, var taču paiet malā. Labi, nebija jau nekāda cīņa uz sekundēm un beigās rezultātu augšdaļā bija visai lielas atstarpes. Finišēju ar rezultātu 57:08, kas uz to brīdi bija ātrākais, bet visai drīz ar graujošu 10 minūšu pārsvaru (es pat bez savām kļūdām nevarētu uzrādīt tādu laiku) tiku pārspēts. Beigās ieņēmu 4. vietu no 57 dalībniekiem, bet ne jau vietām ir nozīme, galvenais ka bija iespēja izbaudīt ļoti interesantu orientēšanās distanci. Gandarījums par distances sākuma veikumu, mazliet garīgo pabojāju uz 8. kp, bet interesantais apvidus ļāva kārtīgi izbaudīt distanci. Vēl kalnainais atpakaļceļš ar riteni uz vilciena staciju, un rītdien priekšā vēl vienas o-sacensības, kuras solās būt ar lieliem ātrumiem, jo pa atklātām pļavām, bet pilnām ar klintīm un bedrēm.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru