Category: Laurie Bradley New Years Day Trophy Score Event
Map/area: Beacon Barracks (Stafford)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: 60 Minute Score
Results
Tāpat kā 2012. gadā jau 1. janvārī orientējos Mežaparkā, tā arī šogad tradīcija tika ievērota, un lai arī kādā kondīcijā biju :) ņēmu un skrēju. Ja godīgi, tā īsti neatceros, kad pēdējo reizi biju skrējis pālī, viegli tas nav, ir gan grūti, gan arī ar zināmu vieglumu visas darbības notiek. Vecgada vakars un Jaungada nakts tika pavadīta tradicionāli ar rosolīti, gaļiņām, šampanieti un vēl nopietnākiem grādīgajiem, dejām klubā un jaukiem cilvēkiem. Gulējis biju precīzi 3 stundas, kad izlēmu jāceļas un jābrauc skriet. Iepriekš biju plānojis aizbraukt vai nu uz Matlock, kur DVO organizēja urban sacīkstes, vai uz kārtējo LEI ziemas līgas posmu. Skatoties uk orient kartē, cik tālu jābrauc, nejauši uzdūros saistošam pasākumam, ko rīko WCH klubs armijas kara pilsētiņā. Nav divu domu, ka jābrauc tur. Izskatās ka būs feinas sacensības, jo lai iebrauktu militārajā teritorijā, nākas saņemt caurlaidi. Patīk uzraksts pie vārtiem - don't drink and drive, bet pats esmu ar minimālām promilēm :) Cerēju ka jaungada pirmajā dienā nebūs daudz dalībnieku, visi taču būs aizsvinējušies, un varbūt pat varēs pacīnīties par uzvaru, bet nē, reģistrācijā biezs kā tirgus dienā, aptuveni 200 dalībnieku reģistrējas un gatavojas kopējajam startam 12:00. Tā kā galvā vēl mazs štīmītis, tad dodoties uz startu, aizmirsu gan identu, gan kompasu mašīnā :) tad nu lielā steigā atpakaļ uz mašīnu pēc nepieciešamajiem pričendāļiem un atpakaļ uz startu (mašīnas atslēgu nācās ņemt līdzi distancē). Starta koridorī iečekojos viens no pēdējiem, un pat labi ka tā, vismaz biju tā pūļa malā, un tieši tajā pusē uz kuru sanāca skriet. Tātad izvēles distance ar 60 minūšu kontrollaiku. Startā atplēsu vaļā karti, ātri uzmetu acis tuvākajiem punktiem, un izlēmu ka jāsāk ar augšdaļu, sākot ar 153. kp. Kā izrādījās lielākā daļa M21 pārstāvju un ātrākie veterāni arī sāka tieši šādā virzienā, un tad nu man atlika tik iesēsties astē un turēt līdzi. Pie pirmajiem 153. un 152. kp veidojās mazliet rindas uz atzīmēšanos, bet uz 151. kp jau bijām mazliet paretojušies, es atrados komfortablā pozīcijā (aptuveni kāds desmitais). Arī uz nākamjiem punktiem vienkārši sekoju līdzi, tā īsti nemaz kartē neskatoties, tikai cenšoties piefiksēt, kādā secībā punkti tiek ņemti. 155. 154. 161. (pie bildē redzamās lidmašīnas) un 166. kp non stopā ar aptuveno ātrumu nedaudz virs 5 min/km, kas loģiski man bija krietni par augstu, jo es jau parkrun skrējienos skrienu ar 4:50 min/km vidējo ātrumu, kas orientējoties man būtu tuvu maksimālajam ātrumam. Tāpēc uz 165. kp beidzot varēju pats sākt lasīt karti, jo pa priekšu skrienošie bija prom, un nu biju palicis 4 orientieristu kompānijā, kuriem visiem bija man pieņemams ātrums. Nākamais punkts kuru apmeklēju, bija 169. kp, bet tas nebija gluži mans lēmums, jo vēl joprojām turpināju sekot līdzi citiem, bet ātri apskatot tālākos etapus, izsecināju ka ir izdevīgi viņu ņemt tagad. Diemžēl tā bija kļūda, jo pēc tam bez aizķeršanās paņemot rindas secībā 172. 170. 173. un 174. kp, izrādījās ka pa taisno nemaz nevar aizskriet uz 171. kp (visur sēta priekšā). Tā nu sanāca vēlreiz skriet cauri 169. kp, tāpēc sanāk ka ~1 minūti pazaudēju uz šo neizdevīgo līkumu. Jāpiebilst ka visapkārt vienkārši mudžēja no orientieristiem, kuri skrēja visdažādākajos virzienos, un nu biju kopā pavisam ar citiem, kuri sākumu bija skrējuši savādāk, bet vidusdaļa mums sakrita. Un šķiet ka tieši citu orientieristu iespaidā pieļāvu kļūdu pēc 164. un 159. kp. Atzīmējoties 159. kp, redzu ka daži aizskrien gar māju uz kreiso pusi, un es pēc inerces tik sekoju, un izsecināju ka man jāskrien uz 155. kp. Starp lielajiem angāriem mazliet apjuku un domāju ka esmu pirms tuvākā, tāpēc jāskrien tik uz priekšu, līdz atskārtu ka ir pa tālu un es jau skrienu uz 154. kp pusi. Tagad sekoja lielākais šoks, pēc kartes visu nolasu ideāli un tuvojos 155. kp... grūti izvēlēties, kādā vārdā lai sevi nosauc :))) skaidrs ir tikai viens, ka es šajā punktā jau esmu bijis, tad kad akli sekoju sākumā līderu grupai. Ja jau reiz biju atskrējis līdz šim punktam, tad arī atzīmējos viņā un devos tālāk uz 158. kp, uz kuru jau man vajadzēja doties uzreiz no 159. kp. Pēc splitiem šī muļķība man izmaksāja 2:30 minūtes, finišā tieši šis zaudētais laiks man dārgi atmaksāsies. Pēdējais lociņš pirmajā aplī pagāja visai vienmuļi, jo šie punkti bija samērā viegli (no 163. līdz 156. kp), un ātrums arī bija diezgan krities, nu jau virs 6 min/km. Pirmo apli piebeidzu 46:45, tā ka sanāks mazliet laiks arī otrajam aplim. Karšu maiņā biju pārsteigts, cik daudz dalībnieku pirms manis jau ir nomainījuši kartes, tas misēklis ar to 155. kp būs mani tālu atmetis atpakaļ, un domājams ka daudzi arī nemaz neņēma visus pirmā apļa punktus. Saņemu 2. karti un tur ļoti vienkārši, vispirms loģiski ka jādodas uz tuvāko 200. kp, pēc tam gar tankiem turpinu uz 201. kp. Un te nu pie lidmašīnu angāriem, pēc atzīmēšanās punktā, nākas mazliet apstāties un neizpratnē skatīties kartē. Kartē praktiski nav vairs neviena kontrolpunkta, ir 203. kp aizsniedzamā attālumā, un arī 204. kp ir kaut cik tuvu, bet nu 205. un 206. kp ir ļoti tālu katrs savā kartes malā. Izlemju doties uz 203. kp un tad jāskatās pulkstenī, kā tālāk rīkoties. 203. kp atzīmējos 51:32, laiks vēl it kā daudz, drošāk būtu skriet uz 204. kp, bet var arī riskēt paspēt uz 206. kp. Te nu pārvērtēju savas spējas, jo izlēmu kopā ar vēl 3 orientieristiem doties uz 206. kp. Tas viennozīmīgi bija pa tālu ar šādu skriešanas ātrumu. Par 204. kp varēju aizmirst, tagad bija galvenais paspēt no 206. kp atpakaļ uz finišu, iekļaujoties 60 minūšu limitā. Lai kā vēl centos, pat skrienot ar tādu ātrumu kā 3. km, tomēr nepaspēju. Par katru pārtērēto minūti vai daļu no minūtes bija 10 soda punkti (aizmirsu piebilst ka par katru paņemto punktu ieskaitīja 10 punktus). Kad nu neveicās šodienas reisā, tad neveicās pēc pilnas programmas, tā vietā lai pārtērētu tikai 1 minūti, es pamanījos pārtērēt 1:01, kas nozīmē ka man atņēma 20 punktus, tātad uz 203. un vēl jo vairāk uz 206. kp biju skrējis pa velti. Tātad finišēju ar rezultātu 1:01:01 (skaists rezultāts 1. janvārī) un biju atzīmējies 28 kontrolpunktos (280 punkti), no kuriem atņemot 20 soda punktus, gala rezultātā ieguvu 260 punktus, kas ļāva ieņemt katastrofāli zemo 63. vietu no 201. dalībnieka. Kauns. Ja tā tagad parēķina, tad bez tās muļķības uz 155. kp, varēju paspēt paņemt gan 206. gan 204. kp, kas dotu man 290 punktus un vietu pirmajā divdesmitniekā. Bet beigu beigās kāda gan nozīme rezultātam 1. janvārī, galvenais ka izpildīju apņemšanos skriet pirmajā jaungada dienā, karte un apvidus bija fantastiski un orientēties bija forši, katrā ziņā hangovers bija kā ar roku noņemts. Un šķiet šie bija ātrākie 10 km, kurus esmu pieveicis orientējoties. Laimīgu Jauno Gadu!
Tāpat kā 2012. gadā jau 1. janvārī orientējos Mežaparkā, tā arī šogad tradīcija tika ievērota, un lai arī kādā kondīcijā biju :) ņēmu un skrēju. Ja godīgi, tā īsti neatceros, kad pēdējo reizi biju skrējis pālī, viegli tas nav, ir gan grūti, gan arī ar zināmu vieglumu visas darbības notiek. Vecgada vakars un Jaungada nakts tika pavadīta tradicionāli ar rosolīti, gaļiņām, šampanieti un vēl nopietnākiem grādīgajiem, dejām klubā un jaukiem cilvēkiem. Gulējis biju precīzi 3 stundas, kad izlēmu jāceļas un jābrauc skriet. Iepriekš biju plānojis aizbraukt vai nu uz Matlock, kur DVO organizēja urban sacīkstes, vai uz kārtējo LEI ziemas līgas posmu. Skatoties uk orient kartē, cik tālu jābrauc, nejauši uzdūros saistošam pasākumam, ko rīko WCH klubs armijas kara pilsētiņā. Nav divu domu, ka jābrauc tur. Izskatās ka būs feinas sacensības, jo lai iebrauktu militārajā teritorijā, nākas saņemt caurlaidi. Patīk uzraksts pie vārtiem - don't drink and drive, bet pats esmu ar minimālām promilēm :) Cerēju ka jaungada pirmajā dienā nebūs daudz dalībnieku, visi taču būs aizsvinējušies, un varbūt pat varēs pacīnīties par uzvaru, bet nē, reģistrācijā biezs kā tirgus dienā, aptuveni 200 dalībnieku reģistrējas un gatavojas kopējajam startam 12:00. Tā kā galvā vēl mazs štīmītis, tad dodoties uz startu, aizmirsu gan identu, gan kompasu mašīnā :) tad nu lielā steigā atpakaļ uz mašīnu pēc nepieciešamajiem pričendāļiem un atpakaļ uz startu (mašīnas atslēgu nācās ņemt līdzi distancē). Starta koridorī iečekojos viens no pēdējiem, un pat labi ka tā, vismaz biju tā pūļa malā, un tieši tajā pusē uz kuru sanāca skriet. Tātad izvēles distance ar 60 minūšu kontrollaiku. Startā atplēsu vaļā karti, ātri uzmetu acis tuvākajiem punktiem, un izlēmu ka jāsāk ar augšdaļu, sākot ar 153. kp. Kā izrādījās lielākā daļa M21 pārstāvju un ātrākie veterāni arī sāka tieši šādā virzienā, un tad nu man atlika tik iesēsties astē un turēt līdzi. Pie pirmajiem 153. un 152. kp veidojās mazliet rindas uz atzīmēšanos, bet uz 151. kp jau bijām mazliet paretojušies, es atrados komfortablā pozīcijā (aptuveni kāds desmitais). Arī uz nākamjiem punktiem vienkārši sekoju līdzi, tā īsti nemaz kartē neskatoties, tikai cenšoties piefiksēt, kādā secībā punkti tiek ņemti. 155. 154. 161. (pie bildē redzamās lidmašīnas) un 166. kp non stopā ar aptuveno ātrumu nedaudz virs 5 min/km, kas loģiski man bija krietni par augstu, jo es jau parkrun skrējienos skrienu ar 4:50 min/km vidējo ātrumu, kas orientējoties man būtu tuvu maksimālajam ātrumam. Tāpēc uz 165. kp beidzot varēju pats sākt lasīt karti, jo pa priekšu skrienošie bija prom, un nu biju palicis 4 orientieristu kompānijā, kuriem visiem bija man pieņemams ātrums. Nākamais punkts kuru apmeklēju, bija 169. kp, bet tas nebija gluži mans lēmums, jo vēl joprojām turpināju sekot līdzi citiem, bet ātri apskatot tālākos etapus, izsecināju ka ir izdevīgi viņu ņemt tagad. Diemžēl tā bija kļūda, jo pēc tam bez aizķeršanās paņemot rindas secībā 172. 170. 173. un 174. kp, izrādījās ka pa taisno nemaz nevar aizskriet uz 171. kp (visur sēta priekšā). Tā nu sanāca vēlreiz skriet cauri 169. kp, tāpēc sanāk ka ~1 minūti pazaudēju uz šo neizdevīgo līkumu. Jāpiebilst ka visapkārt vienkārši mudžēja no orientieristiem, kuri skrēja visdažādākajos virzienos, un nu biju kopā pavisam ar citiem, kuri sākumu bija skrējuši savādāk, bet vidusdaļa mums sakrita. Un šķiet ka tieši citu orientieristu iespaidā pieļāvu kļūdu pēc 164. un 159. kp. Atzīmējoties 159. kp, redzu ka daži aizskrien gar māju uz kreiso pusi, un es pēc inerces tik sekoju, un izsecināju ka man jāskrien uz 155. kp. Starp lielajiem angāriem mazliet apjuku un domāju ka esmu pirms tuvākā, tāpēc jāskrien tik uz priekšu, līdz atskārtu ka ir pa tālu un es jau skrienu uz 154. kp pusi. Tagad sekoja lielākais šoks, pēc kartes visu nolasu ideāli un tuvojos 155. kp... grūti izvēlēties, kādā vārdā lai sevi nosauc :))) skaidrs ir tikai viens, ka es šajā punktā jau esmu bijis, tad kad akli sekoju sākumā līderu grupai. Ja jau reiz biju atskrējis līdz šim punktam, tad arī atzīmējos viņā un devos tālāk uz 158. kp, uz kuru jau man vajadzēja doties uzreiz no 159. kp. Pēc splitiem šī muļķība man izmaksāja 2:30 minūtes, finišā tieši šis zaudētais laiks man dārgi atmaksāsies. Pēdējais lociņš pirmajā aplī pagāja visai vienmuļi, jo šie punkti bija samērā viegli (no 163. līdz 156. kp), un ātrums arī bija diezgan krities, nu jau virs 6 min/km. Pirmo apli piebeidzu 46:45, tā ka sanāks mazliet laiks arī otrajam aplim. Karšu maiņā biju pārsteigts, cik daudz dalībnieku pirms manis jau ir nomainījuši kartes, tas misēklis ar to 155. kp būs mani tālu atmetis atpakaļ, un domājams ka daudzi arī nemaz neņēma visus pirmā apļa punktus. Saņemu 2. karti un tur ļoti vienkārši, vispirms loģiski ka jādodas uz tuvāko 200. kp, pēc tam gar tankiem turpinu uz 201. kp. Un te nu pie lidmašīnu angāriem, pēc atzīmēšanās punktā, nākas mazliet apstāties un neizpratnē skatīties kartē. Kartē praktiski nav vairs neviena kontrolpunkta, ir 203. kp aizsniedzamā attālumā, un arī 204. kp ir kaut cik tuvu, bet nu 205. un 206. kp ir ļoti tālu katrs savā kartes malā. Izlemju doties uz 203. kp un tad jāskatās pulkstenī, kā tālāk rīkoties. 203. kp atzīmējos 51:32, laiks vēl it kā daudz, drošāk būtu skriet uz 204. kp, bet var arī riskēt paspēt uz 206. kp. Te nu pārvērtēju savas spējas, jo izlēmu kopā ar vēl 3 orientieristiem doties uz 206. kp. Tas viennozīmīgi bija pa tālu ar šādu skriešanas ātrumu. Par 204. kp varēju aizmirst, tagad bija galvenais paspēt no 206. kp atpakaļ uz finišu, iekļaujoties 60 minūšu limitā. Lai kā vēl centos, pat skrienot ar tādu ātrumu kā 3. km, tomēr nepaspēju. Par katru pārtērēto minūti vai daļu no minūtes bija 10 soda punkti (aizmirsu piebilst ka par katru paņemto punktu ieskaitīja 10 punktus). Kad nu neveicās šodienas reisā, tad neveicās pēc pilnas programmas, tā vietā lai pārtērētu tikai 1 minūti, es pamanījos pārtērēt 1:01, kas nozīmē ka man atņēma 20 punktus, tātad uz 203. un vēl jo vairāk uz 206. kp biju skrējis pa velti. Tātad finišēju ar rezultātu 1:01:01 (skaists rezultāts 1. janvārī) un biju atzīmējies 28 kontrolpunktos (280 punkti), no kuriem atņemot 20 soda punktus, gala rezultātā ieguvu 260 punktus, kas ļāva ieņemt katastrofāli zemo 63. vietu no 201. dalībnieka. Kauns. Ja tā tagad parēķina, tad bez tās muļķības uz 155. kp, varēju paspēt paņemt gan 206. gan 204. kp, kas dotu man 290 punktus un vietu pirmajā divdesmitniekā. Bet beigu beigās kāda gan nozīme rezultātam 1. janvārī, galvenais ka izpildīju apņemšanos skriet pirmajā jaungada dienā, karte un apvidus bija fantastiski un orientēties bija forši, katrā ziņā hangovers bija kā ar roku noņemts. Un šķiet šie bija ātrākie 10 km, kurus esmu pieveicis orientējoties. Laimīgu Jauno Gadu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru