Charnwood Forest South (Leicester)

Category: EMOA League Event 2013

Map/area: Charnwood Forest South (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Blue

Results

Arī šoziem Angliju sniegs ir pārsteidzis visai nesagatavotu, jo kā zināms, sniegs uz šīs salas nav visai bieža parādība. Šodienas sacensību organizatori jau brīdināja savā mājas lapā, lai līdz pēdējam pārbauda laika prognozes un to vai viņi nav atcēluši šīs sacensības. No paša rīta ieskatījos LEI mājas lapā, viss notiek, nav atcēluši, bet nu skats aiz loga nav iepriecinošs - kārtīga ziema, viss balts un vēl snieg. Anglijā jau sacensības neatceļ dēļ tā ka mežā sniegs būtu par daudz, bet gan satiksmes drošības dēļ, jo šeit tādu jēdzienu kā ''ziemas riepas'' neviens nepazīst, un tad nu tā pārvietošanās ar vasarenēm pa sniegotajiem ceļiem nav tā drošākā. Jo tuvāk tuvojos sacensību vietai, jo vairāk varēja nojaust, ka mājupceļš būs ekstrēms, lai kā arī kaisītu sāli uz galvenajiem ceļiem, mazās ieliņas arvien vairāk pārklāja sniegs, un jau sāka rasties šaubas, ka tik pa velti nebraucu, būs ņēmuši un atcēluši šo ziemas pasākumu. Visu cieņu organizatoriem, mačs notika, kaut sniegs turpināja snigt. Sniegs būtu tā mazākā bēda, vairāk uztrauca aukstums, jo mīnusos man galīgi nepatīk skriet, tāpēc ātri piereģistrējos sacensību centrā, divas bikses, termo zeķes kājās, divi neiloni mugurā, cimdi, cepure un prom uz startu. Mežā sniegs labā kārtiņā, krietni virs potītes, un tā kā startēju viens no pēdējiem, tad taktika vienkārša, galvenais trāpīt uz pareizajām ziloņtakām sniegā. Uz 1. kp vienkāršs etaps tikai pa takām, ja vien kāds nebūs iedzinis sliedi pa taisno caur zaļo. Uz 2. kp praktiski tikai pa ''ziloneni'' caur pļavu un zaļo, kur gan mazliet tā taka aizgāja nevēlama virzienā. Arī uz 3. kp bez jebkādas liekas orientēšanās tikai pa citu atstātajām pēdām sniegā. Var teikt līdz pat 8. kp es neorientējos, tikai ieskatījos kartē virzienu un prom pa pēdām. Tieši pēdas uz 9. kp man nojauca virzienu un šajā īsajā etapiņā pazaudēju 30 sekundes, kad biju jau punktam garām pie izcirtuma malas. Iespējams šī kļūmīte mani mazliet izsita no sliedēm un uz nākamo 10. kp pieļāvu gandrīz 2 minūšu kļūdu :( Ātri ieskatoties kartē, etapa plānojums skaidrs - pāri izcirtumam un punkts labajā pusē aiz klintīm. Vairāk nepievēršot uzmanību kartei, bet gan koncentrējoties uz ātrāku izcirtuma pārvarēšanu, sanāca pamatīgi sakļūdīties. Nebiju pamanījis kartē, ka cauri izcirtumam stiepjas dzeltens mežizstrādes ceļš pa kuru visi bija skrējuši, jo biju ļoti pārsteigts, ka nekur izcirtumā neredzēju nevienu pēdu. Tā lēkājot pa kupenām, arī izcirtumā virziens bija greizs, un beigās sanāca diezgan pamatīgs līkums pret kalnu uz punktu. Atskatoties atpakaļ uz izcirtumu, sapratu ka laiku esmu pazaudējis šeit visai daudz, tāpēc kā jau tas bieži vien notiek, uz nākamo punktu gribas atgūt visu zaudēto. Citreiz tas izdodas, citreiz tieši vēl vairāk sanāk sakļūdīties. Šoreiz var teikt, ka nedaudz izdevās atgūt zaudēto, jo lejā no kalna uz 11. kp burtiski lidoju un šajā etapā esmu sasniedzis vienīgo ātrāko splitlaiku. Uz 12. kp tik pa dubļaini sniegotu taku, uz 13. kp jau atkal pa citu pēdām sniegā, bet etaps uz 14. kp izvērtās ļoti sāpīgs. Pēc atzīmēšanās 13. kp aizķēros aiz kaut kādas saknes un slaidi nostiepos garšļaukus sniegā. Nokrist sniegā domājams ka ir visai mīksts pasākums, bet ne šoreiz... ar labās kājas ceļgalu trāpīju pret asu celmu tā līdz asinīm, orientieristam tas ar tāds sīkums vien būtu, bet... :) trāpīju precīzi pa nervu, tā ka bija diezgan skaļi un rupji jānolamājas, un uz kādu brīdi jāsastingst no sāpju šoka. Kāju salocīt praktiski nevarēju un visu šo etapu uz 14. kp veicu klibodams ejot. Pirmā doma bija, kaut nebūtu kaut ko ieplēsis tur, tāpēc uz 15. kp mēģināju uzskriet no sirds, lai sajustu kas tur ceļgalā notiek. Ar katru soli sāpes mazinājās un cerams ka būšu tikai pamatīgi apdauzījis ceļgala bļodiņu, bez tālejošām sekām. Uz 16. kp garais etaps un te nu pārliecinājos kādu kļūdu esmu pieļāvis uz 10. kp, jo etapi pārklājās un šoreiz caur izcirtumu devos pa dzelteno kontūrceļu, kurš bija ideāli skrienams. Tagad salīdzinot garmin grafikus un ceļus, uzskatāmi redzams, ka uz 10. kp esmu tur pazaudējis ~ 2 min. Etaps uz 16. kp tika veikts labi, pa taciņām jau grūti sakļūdīties :) bet pašās beigās mazliet aizrāvu garām punktam (šķiet atkal pēdas vainīgas). Tāpat arī uz 17. kp pa pēdām tika veikts nevajadzīgs līkumiņš. 18. un 19. kp nav vērts pieminēt, vien jāpiemin ka etapa laiku uz 19. kp ņēma ārā no rezultāta, tāpat kā etapu uz 7. kp, jo jāšķērso lielais ceļš, kur nav zināms kāda satiksme var aizkavēt. Tad nu te ātri saplānoju kā veikt etapus uz pēdējiem diviem punktiem, uz 20. kp tik pa taciņu un tad jau caur pļavu atkal pa citu pēdām, bet uz pēdējo 21. kp pats nesaprotu ko tur noveidoju, tā vietā lai godīgi nolaistos no kalna, es izlēmu doties pa kalna augšu caur akmeņiem, tā pazaudējot vēl vismaz 30 sek. Paskriet pa sniegu varēju labi un bija nojauta ka jābūt labam rezultātam, bet nu tā kļūda uz 10. kp un vēl vairākas sīkās neprecizitātes, atsvieda mani uz zemāku vietu nekā biju cerējis. Finišēju ar laiku 51:14, bet izņemot ārā tos divus etapus, oficiālais rezultāts sanāca 49:36 un tikai 6. vieta no 50 dalībniekiem. 

Kāpēc ''tikai'', tāpēc ka distances sākumā, līdz kļūdai uz 10. kp, visas sajūtas liecināja, ka jābūt rezultātam iekš top3. Sniegs vēl joprojām sniga un tagad galvenais bija nokļūt droši līdz mājām, mazās ieliņas klāja skaista sniega kārtiņa. Un izskatās ka rītdienas nakts mačs būs atcelts, tā ka nāksies pa nedēļas vidu iziet kaut kur paskriet. Jāmēģina atgūt atpakaļ rudens formu, jo februārī ieplānoti 3 visai nozīmīgi pasākumi. Divi A līmeņa mači (Britu Nakts un Midland čempionāti), kā arī Compass Sports kausa priekšsacīkstes.